Par vienu no šā brīža aktualitātēm daudziem uzņēmumiem ir kļuvusi ilgtspējas datu apkopošana un analīze, kas izriet no Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas prasībām. Ilgtspējas jautājumu loks ir gana plašs, aptverot gan vides, gan sociālos, gan pārvaldības jautājumus, – katram uzņēmumam būtu jāsāk ar izpratni par to, kādi ilgtspējas aspekti var ietekmēt tā darbību, tostarp finanses, un kurus aspektus nākotnē vajadzētu akcentēt.
“Būtisks Swedbank mērķis ir zaļās pārejas sekmēšana – tas nozīmē atbalstīt ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, lai veicinātu pāreju uz ilgtpējīgāku ekonomiku. Apzināmies, ka šis ceļš nav vienkāršs un bieži vien ir grūti saprast, kur un kā sākt? Ja uzņēmums atrodas nulles punktā, pirmais solis būtu tā konkrētās nozares ESG ietekmes faktoru novērtējums. Mūsu bankas izveidotais un ikvienam publiski pieejamais digitālais ESG būtiskās ietekmes novērtējuma rīks palīdzēs iegūt priekšstatu par būtiskajām uzņēmuma ietekmes jomām. Tas veidos izpratni par konkrētā biznesa ietekmi un būs lielisks virziena rādītājs turpmākajai rīcībai. Tā ir jauna iespēja paskatīties uz savu uzņēmumu pēc būtības, ne tikai caur “Excel” tabulu prizmu,” saka Jevgenijs Ivanovs, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.
ESG ietekmes novērtēšana nozīmē, ka uzņēmums ilgtspējas jomā varēs koncentrēties uz lietām, kas konkrētajā nozarē ir patiešām aktuālas. Nevis tikai uz tām, kas ir vienkāršāk, ērtāk ieviešamas, taču, iespējams, nav nemaz tik nozīmīgas.
“Strukturēta un stratēģiska pieeja ir pamats ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai nākotnē, jo šī ir plaša joma, kurā vajadzēs izvirzīt prioritātes. Apzināti pārvaldot savas darbības rezultātā ietekmētās jomas un laikus integrējot ESG faktorus savā biznesa stratēģijā, būsiet stabilāks uzņēmums ilgtermiņā,” uzsver J. Ivanovs.
Ilgtspēja mazumtirdzniecībā – viens no attīstības vadmotīviem
“Ilgtspējai ir jākļūst par daļu no uzņēmuma DNS, – ne tikai, lai izpildītu ES Direktīvas prasības, bet lai patiešām rūpētos par saviem klientiem, darbiniekiem un uzņēmuma attīstību kopumā,” norāda Zanda Šadre, Rimi Ilgtspējas un korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā.
Viņa uzsver, ka ES prasības vienādo kritērijus ilgtspējas jomā visiem uzņēmumiem, atbilstoši to izmēram un darbības veidam, tāpēc nebūs vairs iespējamas situācijas, kad kāds atbildīgāks uzņēmums nonāk nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, jo citi nozares spēlētāji ilgtspējas jautājumiem nepievērš uzmanību un tajā neiegulda. Mazumtirdzniecībā ilgtspēja ir viens no galvenajiem attīstības motīviem, jo tirgotāji var tiešā veidā mazināt ietekmi uz klimatu, kā arī mudināt cilvēkus uz paradumu maiņu, ņemot vērā, ka veikali ik dienu saskaras ar lielu cilvēku skaitu.
Z.Šadre par nepatiesu mītu dēvē priekšstatu, ka ieguldīt ilgtspējā esot dārgi.
“Pamata lietas, piemēram, ieguldījumi energoefektivitātē uzņēmumiem ar uzviju atmaksājas, jo tas ne tikai rada mazāk kaitīgo izmešu, bet samazina maksu par elektrību un siltumu. Ilgtermiņā tas ir ietaupījums, nevis izmaksas.”
Arī Reitan Convenience Latvija (pārstāv Narvesen un Caffeine zīmolus Latvijā) Ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka uzsver, ka ilgtspēja ir “biznesa iespēja, kas stiprina mūsu konkurētspēju, reputāciju, arī spēju piesaistīt labāku darbaspēku. Ilgtspēju vairs nenodalām kā no biznesa stratēģijas atsevišķu jautājumu.” Reitan Convenience ilgtspējas stratēģija aptver laika periodu no 2021.–2030. gadam, plānā ir iekļautas kopumā 12 ambīcijas trīs ietekmes jomās (planēta, produkts, cilvēks). Katram apakšmērķim pakārtotas aktivitātes, kurām norādīts konkrēts atbildīgais.
“Mēs sadarbojamies gan savstarpēji uzņēmumā, gan arī ar mūsu piegādātājiem, lai izveidotu to kā sistēmu. Mūsu spēks ir, ka esam desmit cilvēku vadības komanda, katrs atbild par kādu savu funkcionālo jomu, un visiem ikdienas lēmumi ir jāpieņem caur ilgtspējas prizmu. Mērķu izvirzīšana un lēmumi balstās aprēķinos, pētniecībā un zinātniski pamatotos lēmumos, kur piesaistām konsultantus un zinātniekus, ” stāsta V. Breidaka.
Var mudināt klientus mainīt ieradumus
Rimi ir viens no uzņēmumiem, kas ar ilgtspējas jautājumiem nodarbojas jau vairāk nekā septiņus gadus. Daudzas prasības, ko uzņēmumiem tagad izvirza ES, Rimi ir jau ieviestas. Ilgtspējas jautājumus uzņēmumā Baltijā koordinē padome, kurā strādā Rimi Baltic valdes locekļi. No milzīgā ideju, iespējamo aktivitāšu un virzienu klāsta padome izraugās tos, kas atbilst t.s. “win, win, win” konceptam, proti, ieviešot kādu projektu tam jāsniedz labums gan pircējiem veikalos, gan videi, gan uzņēmumam pašam, saka Z. Šadre.
Daži piemēri – pārtikas atlikumu mazināšana, ko mazumtirgotājs lielā mērā ir panācis ar t.s. “oranžajām cenu zīmēm” (tuvojoties produkta derīguma termiņa beigām, tiek samazināta cena) un būtiski palielinot produktu ziedošanu vietējām Pārtikas bankām, kā arī pilnībā pārstrādātas plastmasas izmantošana Rimi preču zīmes ražoto pārtikas produktu iepakošanai (tiks ieviests Baltijas valstīs no nākamā gada). Aizraujošs izaicinājums ir veicināt ilgtspējīgus paradumus pircēju ikdienā, kur uzņēmumi var palīdzēt un atbalstīt ilgtspējīgus lēmumus un “mazos soļus”. Pārtikas mazumtirdzniecībā runa ir par pārtikas patēriņa paradumu maiņu.
“Strādājam pie projekta, kurā apkoposim datus par mūsu pircēju klimata ietekmi, proti, katrs pircējs varēs redzēt sava produktu groza oglekļa pēdu. Šie dati varētu būt pamats tam, lai cilvēki aizdomātos un varētu savā pirkumu grozā ko izmainīt. Vispirms cilvēkus jāinformē, tikai tad varam runāt par paradumu maiņu,” uzsver Z. Šadre.
Tas attiecas arī uz jau pieminētajiem pārtikas atlikumiem, kas pamatā rodas nevis tirdzniecības vietās, bet gan mājsaimniecībās (piemēram, Rimi atlikumu apjoms 2023. gadā bija 1,56% no kopējā pārtikas produktu apgrozījuma). Šis ir globāli nozīmīgs jautājums, jo ik gadu pasaulē aptuveni trešdaļa no saražotās pārtikas nonāk atkritumos, kas ir neefektīvs resursu patēriņš, bet vienlaikus apmēram 10% cilvēku ikdienā saskaras ar pārtikas pieejamības problēmām.
Reitan Convenience mērķis ir CO2 pēdu līdz 2030. gadam samazināt par 43%. Tāpēc jebkurš lēmums, kas tiek pieņemts, – par veikaliem, to iekārtojumu, sortimentu, transportu un iepakojumu, tiek vērtēts caur CO2 mazināšanas prizmu.
“72% no mūsu CO2 pēdas veido sortiments – iegūšana, audzēšana, ražošana, atvešana, iepakošana. Tā ir vislielākā, visietilpīgākā mūsu emisiju joma, un tā ir joma, kur varam panākt vislielākās pārmaiņas. Piemēram, mazinot sarkanās gaļas patēriņu, kas ir viena no emisiju ietilpīgākajām nozarēm. Mūsu uzdevums ir radīt ilgtspējīgu sortimentu, kur saglabātas visas vajadzīgās uzturvielas, cik iespējams, fokusējoties uz augu valsts izcelsmes produktiem,” norāda V. Breidaka.
Viens no perspektīviem attīstības virzieniem ir vegānais sortiments, kas t.s. food-to-go kategorijā jau veido vairāk nekā 20%.
Cits attīstības virziens – ilgtspējas principu iedzīvināšana tirdzniecības vietu izveidē. Reitan Convenience Latvia šobrīd strādā pie pilotprojekta, kas paredz klimata neitrāla paviljona izveidi Rīgā. Uzņēmums plāno ar klimata neitrālām būvēm aizvietot esošos tirdzniecības kioskus.
Digitāla platforma ESG ietekmes novērtējumam
Uzņēmumiem, kuri ar ilgtspējas jautājumiem nav pazīstami tik sen un pamatīgi kā ilgtspējas līderi, talkā var nākt Swedbank izveidotais ESG būtiskās ietekmes novērtēšanas rīks. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem noorientēties plašajā ilgtspējas jautājumu un faktoru klāstā. Digitālā platforma apvieno svarīgākos ESG faktorus, ņemot vērā uzņēmuma darbības jomu (platformas pamatā ir starptautiskais uzņēmumu ilgtspējas standarts “SASB Materiality Map”, papildus iekļaujot arī ekspertu ieteikumus). Ieejot platformā vispirms ir jāizvēlas uzņēmuma darbības nozare un darbības joma, atbilstoši NACE kodam. Pēc tam automātiski tiek atlasīti būtiskie nozarei atbilstošie ESG ietekmes faktori trijos virzienos: Vide (E), Sociālie jautājumi (S) un Pārvaldība (G). Par katru no faktoriem ir sniegts arī plašāks apraksts.
“ESG būtiskas ietekmes novērtēšanas rīks ir vienkārši lietojams, lai uzņēmējs var nomērīt sava uzņēmuma “temperatūru” ilgtspējas kontekstā. Lielākiem uzņēmumiem noteikti būs vairāk resursu, lai veiktu apjomīgāku ilgtspējas risku izvērtējumu. Šis ir sava veida sākotnējais špikeris, kas parāda ESG ietekmes sfēras, kurās tavs uzņēmums atstāj iespaidu vides, sociālajos vai pārvaldības jautājumos. Vērtīga iespēja gūt sākotnējo priekšstatu un iepazīt katru no ietekmes jomām, lai kopīgi uzņēmuma ietvaros sāktu uzdot neskaidros jautājumus un rosināt sarunas par šiem jautājumiem,” saka J. Ivanovs.
Ilgtspējas tēma, visticamāk kļūs par vienu no galvenajām aktualitātēm, ekonomikai atgūstoties pēc inflācijas radītā šoka. Lielo uzņēmumu pieredzes stāsti, konkrēti pamudinājumi kļūt ilgtspējīgākiem, kā arī ikvienam pieejami dati par ilgtspēju padarīs šo tēmu aizvien saprotamāku, ikdienišķāku un mums visiem pieņemamāku.
Vita Breidaka, Reitan Convenience Latvija Ilgtspējas vadītāja: "Mūsu trīs galvenās ietekmes jomas, kas nāk no ilgtspējas kopējās stratēģijas, ir planēta, produkts un cilvēks. Ar planētu, mēs saprotam visu, kas ir saistīts ar konkrētiem CO2 mērķiem, piemēram, energoefektivitāti, atkritumu mazināšanu un citiem vides faktoriem. Ar produktu saprotam ļoti rūpīgu darbu pie mūsu sortimenta, tai skaitā iesaistot piegādātājus. Arī inovācijām šeit ir būtiska loma – gan sortimentā, gan arī tīri mūsu sortimenta ražošanas procesos. Savukārt ar cilvēku šeit saprotam cilvēkresursu un līderības stiprināšanu, kompetenču celšanu, labbūtību, atbalstu mūsu vietējai kopienai, sabiedrībai, un, protams, atbalstu mūsu klientiem."
