Attīstot nekustamo īpašumu jādomā par enerģijas, cilvēku labbūtības, mobilitātes jautājumiem un īpašuma kalpošanas mūžu
Nekustamā īpašuma joma ir viena no tām, kas visātrāk un visprecīzāk reaģē uz pārmaiņām mūsu ikdienā, jauniem izaicinājumiem un arī krīzēm. Norises mājokļu, biroju un komercīpašumu tirgū norāda uz dziļākiem procesiem ekonomikā un sabiedrībā, – kad pieaug mūsu ticība rītdienai, meklējam labāku mājvietu, kad pandēmija iesaldē ekonomiku, biroji iztukšojas, bet ziedu laikus piedzīvo loģistikas centri. Viena no šā brīža tendencēm ir pielāgošanās ilgtspējīgai rīcībai, un nekustamā īpašuma jomā pielāgošanās šobrīd norit pilnā sparā. Jaunbūvju kvalitātes un ilgtspējas kontekstā tas nozīmē to, ka ir domāts gan par energorisinājumiem un cilvēku labbūtību, gan mobilitāti un īpašumu kalpošanu ilgam laikam.
“Runa ir par ilgtspējīgu vidi, kurā jūtamies ērti un droši, un, kura tiek veidota, domājot par mūsu planētu,” – saka Swedbank Ražošanas un nekustamo īpašumu uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.
Droša, tīra, veselīga vide daudzām paaudzēm
Viens no galvenajiem ilgtspējīgas domāšanas un rīcības dzinējspēkiem ir Eiropas definētais klimata neitralitātes mērķis līdz 2050. gadam. Tas ir globāls ietvars, tostarp arī nekustamā īpašuma industrijas attīstībai, – ilgtspējas jēdziena ienākšanu nekustamo īpašumu nozarē raksturo Colliers Baltic partneris un Aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans.
- Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā (ap 35%), un rada vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām.
Tāpēc tieši nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība gan no nozari regulējošo institūciju puses, gan no nekustamo īpašumu finansētājiem, kuri izdevīgākus nosacījumus pēdējo gadu laikā piedāvā energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem.
Kā Latvijai veicas ar ilgtspējas principu iedzīvināšanu nekustamo īpašumu jomā?
- Jaunu īpašumu būvniecībā veicas labi, – ap 90% no jaunajām biroju ēkām top ar t.s. BREEAM (pasaulē plaši lietots standarts) sertifikātu, kas apliecina ēkas ilgtspēju un labbūtību.
“Ja paskatāmies uz jebkuru citu Eiropas valsti, šis rādītājs tur nebūs augstāks,” norāda Ē. Bergmans.
Viņš uzsver, ka mūsdienīgi ilgtspējīgu nekustamo īpašumu raksturo ne tikai energoefektivitāte, kvalitatīvi un “zaļi” būvmateriāli un modernas telpu klimata sistēmas, bet arī īpašuma atrašanās vieta. No klimata mērķu viedokļa nozīmīgs uzdevums ir mazināt arī transporta radītos kaitīgos izmešus, tāpēc mājoklim vai birojam jāatrodas vietā, kur ir pieejams sabiedriskais transports, ir attīstīta ceļu infrastruktūra, tuvumā jābūt mācību iestādēm, iepirkšanās un atpūtas vietām. Nozīmīga ir arī projektā paredzētā iespēja ražot enerģiju pašu vajadzībām.
Cilvēka labbūtības nozīmi, līdztekus energoefektivitātei, uzsver arī I. Ligere.
“Neatkarīgi no ēku veida – komercēkas vai dzīvojamās ēkas – šīm telpām ir jābūt ērtām, drošām un pieejamām. Proti, tādām, kur ir iespēja piekļūt visiem, arī cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, vecākiem ar bērniem un bērnu ratiņiem, iedzīvotāju mājdzīvniekiem. Tās ir ēkas, kur ir labs iekšējais klimats, pietiekama dienas gaisma un gaisa piekļuve telpās, optimāla temperatūra, tīrs ūdens, bet nav pārmērīgs ūdens patēriņš, kur apkārtējā vide ir tīra un droša. Jāatceras, ka šobrīd veidojam dzīves un darba telpu gan sev, gan arī mūsu bērniem un mazbērniem - nākotnei.”
Klimata neitralitāte un novecojušo daudzīvokļu namu problēma
No otras puses, – Latvijā ir un būs milzīgi izaicinājumi, lai energoefektīva un ilgtspējīga mājokļa standartam pietuvinātu padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu mājas.
- Lai arī dažās Latvijas pilsētās, piemēram, Valmierā un Liepājā ar padomju laika māju renovāciju veicas labi, kopumā Latvija būtiski atpaliek gan no renovācijas tempiem Eiropā, gan no abiem saviem tuvākajiem kaimiņiem.
Šis ir neatliekami risināms jautājums, jo tuvojas beigām padomju laikā būvēto daudzstāvu māju ekspluatācijas beigu termiņš.
Ē. Bergmans uzsver, ka šis lielā mērā ir iedzīvotāju attieksmes jautājums, – ja salīdzina Latvijā vēsturiski pieejamās grantu programmas daudzīvokļu māju un privātmāju energoefektivitātei, privātmāju īpašnieki stājās rindā naudas saņemšanai, bet dzīvokļu māju īpašnieki ir teju vai jāpierunā.
“Tas nav tikai naudas jautājums, vai tikai jautājums par varēšanu sanākt kopā un nobalsot. Bieži vien tā ir vienaldzīga attieksme pret māju un vidi, kurā dzīvojam,” saka Ē. Bergmans. Papildus tam, – cilvēki nespēj un negrib sadarboties. “Spilgts piemērs tam, cik vērtīga var būt sadarbība, ir uzskatāmi redzams Valmierā – to apliecina daudzās renovētās ēkas. Un pretēji tam – Rīga, kur redzam, ka savstarpējas komunikācijas, sadarbības un uzticēšanās trūkums būtiski bremzē cilvēkiem tik būtisko mājokļu siltināšanu, kas būtu izdevīgi visiem,” piebilst Ē. Bergmans.
Prasa arī nomnieki
Energoefektivitāte un kaitīgo CO2 izmešu samazināšana – būvniecībā un ēku ekspluatācijā – ir viens no galvenajiem mērķiem, attīstot jaunus nekustamā īpašuma projektus.
“Swedbank 2022. gadā nosprauda CO2 izmešu mērķus savam nekustamā īpašuma aizdevumu portfelim — hipotēkām un komerciālajiem nekustamajiem īpašumiem, jo tie ir gan nozīmīgi tautsaimniecības klimatneitralitātes kontekstā, gan kā bankas aktīvu daļa. Nosakot šos mērķus mums ir būtiski saprast kāds ir izmešu daudzums arī lietotās ēkās, lai novērtētu patieso ainu. Tāpēc ļoti aktīvi runājam ar esošajiem klientiem un lūdzam apzināt ēku energoefektivitātes stāvokli, kā arī precizēt kādus uzlabojumus tie būtu gatavi veikt, ja tas būtu nepieciešams,” saka I. Ligere.
Jāņem vērā, ka prasības attiecībā uz ilgtspējīgu nekustamo īpašumu pieaug arī no telpu un ēku lietotāju puses. Uzņēmumi savu darbību mūsdienās plāno caur ilgtspējas prizmu, kur viena no sadaļām skar arī darbinieku labbūtību, vidi, kādā darbinieki strādā.
“Ēkas īpašniekiem tas nozīmē spiedienu no nomnieku puses, lai uzlabotu savu nekustamo īpašumu. Arī finansējuma pieejamība un nosacījumi būs saistīti ar ēkas pašreizējo un plānoto ilgtspējas sniegumu. Īpašniekiem jāmainās līdzi laikam un šeit var palīdzēt ēku BREEAM vai LEED (otrs populārākais standarts) sertifikācija. Priecājamies, ka jau tagad ir daudz īpašnieku, kuri nevar pat iedomāties būvēt ēku bez attiecīga sertifikāta,” norāda I. Ligere.
Ēku un vides sakārtošana un modernizēšana atbilstoši ilgtspējas prasībām, varētu būt viena no galvenajām nākamā un aiznākamā gada tendencēm nekustamo īpašumu tirgū, uzskata Ē. Bergmans. Aizdevuma likmju kāpums daudziem attīstītājiem liek nogaidīt ar jaunu projektu iecerēm, bet esošais īpašumu portfelis tiks uzlabots, lai pēc tam to atkal laistu tirgū. Piemēram, biroju segmentā īpašniekiem ir jāpielāgo ēkas jaunajam prasībām, lai to nomnieku darbinieki daļu no darba laika gribētu pavadīt mūsdienīgā A klases birojā, kur var gan socializēties, gan strādāt individuāli, atpūsties. Raksturojot nekustamā īpašuma tirgu 2023. gada rudenī, Ē. Bergmans norāda, ka, rezervāciju aktivitāte jauno mājokļu segmentā ir samazinājusies aptuveni par trešdaļu (salīdzinot ar 2022. gadu), bet kopumā nozare nebūt nav apstājusies un atsevišķās pozīcijās, piemēram, biroju vai industriālo platību segmentā aktivitāte ir augstāka nekā 2022. gadā. Reģionāli, nekustamā īpašuma tirgus Baltijas valstīs izskatās pat labāk, nekā Ziemeļvalstīs un t.s. vecās Eiropas valstīs.
Ilgtspējīgs nekustamais īpašums mūsdienās kļuvis par krietni plašāku jēdzienu, nekā energoefektīvs mājoklis un “zaļu” būvmateriālu izmantošana. Bez klimata neitralitātes, tā ir arī kvalitatīva, cilvēkiem droša un piemērota vide, kurā labprāt gribas dzīvot, strādāt un atpūsties.
