Bet kā tos definēt un ieviest tā, lai tie kalpotu ne tikai ziņošanai, bet arī reālai ietekmei?
Ilgtspēja kā neatņemama biznesa sastāvdaļa
Mūsdienās uzņēmumi, kas vēlas būt konkurētspējīgi un ilgtspējīgi, vairs nevar uztvert ilgtspēju kā papildu pienākumu vai formālu atskaiti. Tā ir uzņēmējdarbības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, kas ietekmē gan finanšu rezultātus, gan attiecības ar darbiniekiem, partneriem un sabiedrību kopumā.
Latvijā vadošā būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša uzsver: “Mūsu uzņēmumā ilgtspēja nav tikai solījums, bet ikdienas prakse. Mēs to īstenojam pēc būtības – lēmumos, inovācijās un attīstībā. Ziņojuma sagatavošana ir tikai loģisks solis, kas atspoguļo reālos uzlabojumus un progresu.”
SCHWENK Latvija misija un vīzija jau pamatā ietver ilgtspējīgu būvniecības risinājumu radīšanu nākamajām paaudzēm un CO2 neitrālu produktu un procesu izstrādi. Šo redzējumu uzņēmums īsteno, balstoties uz trim galvenajām "nulle" misijām:
- Nulle kaitējuma cilvēkam un veselībai – pastāvīgi tiek ieviesti darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi, veicinot darbinieku labbūtību un izglītošanu par drošiem darba apstākļiem.
- Nulle kaitējuma klimatam un videi – uzsvars uz CO2 emisiju mazināšanu, aprites ekonomikas principu ieviešanu un resursu atbildīgu izmantošanu.
- Nulle tolerances pret jebkādiem pārkāpumiem – stingras korporatīvās pārvaldības un ētikas normas, kas nodrošina caurspīdīgumu un atbildību uzņēmuma darbībā.
Šīs misijas kalpo kā praktisks instruments uzņēmuma attīstības plānošanā un palīdz nodrošināt, ka ikviena darbība SCHWENK Latvija ietvaros tiek vērtēta caur ilgtspējas prizmu.
Ilgtspēja darbībā: SCHWENK Latvija piemērs
Lai uzņēmums sekmīgi varētu īstenot ilgtspējas pārmaiņas un sasniegt nospraustos mērķus, tā rīcībai ir jābalstās uz konkrētiem un precīzi izmērāmiem rādītājiem. Šeit būtiska loma ir KPI jeb galvenajiem veiktspējas rādītājiem, kas ļauj ne tikai sekot līdzi progresam, bet arī pieņemt datos balstītus lēmumus, pielāgot stratēģiju. Cementa rūpniecībā šie rādītāji ir īpaši būtiski, jo tā ir emisiju intensīva nozare un veido aptuveni 8% no Latvijas kopējā CO2 emisiju apjoma.
SCHWENK Latvija jau vairāk nekā desmit gadus ievieš konkrētus pasākumus, kas palīdz mazināt ietekmi uz klimatu un vidi. Kopš 2010. gada Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas uzņēmums ir samazinājis CO2 emisijas par 37,3%. Viens no galvenajiem soļiem bijusi pāreja uz alternatīvo kurināmo – šobrīd vidēji 98% no izmantotā kurināmā tiek aizstāti ar alternatīviem resursiem, tostarp riepu pūku un smalcinātām riepām.
"Ir dienas un nedēļas, kad mūsu alternatīvā kurināmā īpatsvars sasniedz pat 100%, kas ir iespaidīgs rādītājs visā Eiropas kontekstā," skaidro Goša.
Lai vēl vairāk samazinātu oglekļa pēdas nospiedumu, uzņēmums attīsta CO2 uztveršanas projektu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam pilnībā ieviest tehnoloģiju, kas uztver ražošanas procesā radušos CO2. Tad tas tiek transportēts, uzglabāts un potenciāli – izmantots citu produktu ražošanā. Šī iniciatīva ir stratēģiski svarīga, lai sasniegtu klimata neitralitāti cementa nozarē.
Līdztekus emisiju samazināšanai SCHWENK Latvija aktīvi strādā arī pie aprites ekonomikas risinājumiem. Piemēram, cementa rūpnīcā ieviests process, kas ļauj izmantot klinkera krāsns siltumu, optimizējot resursu patēriņu.
"Mēs meklējam iespējas izmantot visu, kas mūsu rīcībā, lai būtu pēc iespējas efektīvāki un saudzīgāki pret klimatu un vidi," Evita Goša uzsver.
Uzņēmums pievērš lielu uzmanību arī sociālajiem un pārvaldības aspektiem. SCHWENK Latvija ir ieviesis riska ziņojumu un nepārtraukto uzlabojumu sistēmu, kas dod iespēju darbiniekiem aktīvi iesaistīties darba vides uzlabošanā.
"Mūsu pieredze rāda, ka vislabākos risinājumus drošības un efektivitātes uzlabošanai sniedz paši darbinieki – tie, kuri ikdienā strādā ar procesiem un iekārtām," norāda Goša.
Jāatzīmē, ka ilgtspēja nav tikai iekšēja iniciatīva, tādēļ SCHWENK Latvija ir izveidojis piegādātāju novērtēšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka arī partneri ievēro ilgtspējas prasības un atbilst augstiem standartiem. Jaunākā iniciatīva paredz visaptverošu aptauju piegādātājiem, lai iegūtu datus par to sniegumu dažādos ilgtspējas aspektos un identificētu jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
"Mēs ne tikai prasām atbilstību, bet arī palīdzam partneriem augt – mūsu mērķis ir kopīgi celt ilgtspējas latiņu visā nozarē," piebilst SCHWENK Latvija valdes locekle.
Kā uzņēmumiem uzsākt ilgtspējas KPI ieviešanu?
Lai veiksmīgi integrētu ilgtspējas KPI, vispirms ir jāsaprot uzņēmuma ietekme uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, rūpīgi analizējot esošos procesus un nosakot galvenās ietekmes jomas. Pēc tam jāizvirza konkrēti un ambiciozi mērķi – KPI ir jābūt izmērāmiem, reālistiskiem un vienlaikus pietiekami izaicinošiem, lai radītu būtiskas pārmaiņas.
Vadības iesaiste ir izšķiroša – ilgtspējas KPI nevar būt tikai formāls pienākums.
Evita Goša uzsver: "Ja vadība neuzņemas līderību šajā jautājumā, KPI riskē kļūt par mehānisku atskaiti, nevis reālu izmaiņu virzītāju".
Tāpēc uzņēmuma vadībai ir jābūt aktīvi iesaistītai ne tikai mērķu izvirzīšanā, bet arī to īstenošanā un uzraudzībā.
Ne mazāk svarīga ir darbinieku iesaiste. Ja uzņēmuma ilgtspējas stratēģija tiek veidota bez viņu aktīvas līdzdalības, tā paliek tikai augstākā līmeņa vadības koncepcija.
"Jo vairāk cilvēku ir iesaistīti, jo labākus risinājumus spējam atrast un ieviest praksē," rezumē Goša.
Turklāt skaidri definēti un pārdomāti KPI palīdz uzņēmumiem ne tikai pārvaldīt savu ilgtspējas sniegumu, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, piesaistīt investīcijas un optimizēt izmaksas, vienlaikus veidojot uzticību sabiedrības un partneru vidū.
