9. sep, 2015

Atvieglota iepirkumu līgumu grozīšana

Līdz šim 2015. Gads publisko iepirkumu jomā ir bijis svarīgs ar vairākiem aktuāliem notikumiem, tostarp 2015. gada 4. jūnijā spēkā stājās grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pasūtītājiem atvieglo iespējas bez papildu procedūras palielināt iepirkuma līguma summu.

Māris Brizgo, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā analizē grozījumus, norādot, ka Saeimas atbalstītais jaunais regulējums nav Latvijas izgudrojums un jauninājums publisko iepirkumu jomā, bet gan jaunās Eiropas Savienības direktīvas 2014/24/ES dažu prasību ieviešana Latvijas tiesību sistēmā jau pirms noteiktā direktīvas ieviešanas termiņa (18.04.2016.). Faktiski Latvijas un arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu rīcības brīvība publisko iepirkumu jomā ir ierobežota, un visām dalībvalstīm ir jāvadās saskaņā ar direktīvās noteikto kārtību. Tas nozīmē, ka Latvija minētos grozījumus varēja veikt, tikai pateicoties izmaiņām publisko iepirkumu direktīvā, un agrāk šādus grozījumus nebūtu atļauts veikt.

Likuma noteikumi pirms grozījumiem.

Pirms minētajiem Saeimas atbalstītajiem grozījumiem būtiskus grozījumus jau noslēgtajā iepirkuma līgumā varēja veikt tikai tad, ja iepirkuma izsludināšanas brīdī nolikuma noteikumi vai pie nolikuma pievienotais iepirkuma līguma projekts skaidri un nepārprotami paredzēja grozījumu iespēju un noteica gadījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Tātad pasūtītājam, jau gatavojot iepirkuma dokumentāciju, bija jāpārdomā tie gadījumi, kuros līguma izpildes gaitā varētu notikt kādas nepieciešamas izmaiņas, un šie gadījumi precīzi jāapraksta. Tādi vispārēja rakstura formulējumi kā „iepirkuma līgumu var grozīt, pusēm savstarpēji vienojoties” neder un neatbilst Publisko iepirkumu likumam, jo likums prasa pietiekamu detalizācijas pakāpi.

Šobrīd, gadījumā ja pasūtītājs ir aizmirsis ietvert nolikumā minētos gadījumus vai atrunātie gadījumi neietver to gadījumu, kas pamato izmaiņas iepirkuma līgumā, pasūtītājam ir pienākums sākt sarunu procedūru ar noslēgtā līguma izpildītāju. Sarunu procedūru var piemērot, ja ir vajadzīgi papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei. Tāpat, vērtējot izmaiņu nepieciešamību, jāņem vērā, ka sarunu procedūru var piemērot, ja papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam. Ja tomēr būvdarbus vai pakalpojumus iespējams nodalīt, sarunu procedūru var piemērot tikai tad, ja papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei. Ja tiek konstatēts, ka nav pamata piemērot minēto sarunu procedūru, tad pasūtītājs ir spiests organizēt atsevišķu jaunu iepirkumu papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem.

Tiesiskais regulējums pēc grozījumiem.

Jau tagad, kad grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir stājušies spēkā, pasūtītājam, lai veiktu grozījumus līgumā, ir pieejamas trīs iespējas:

  1. grozīt bez jaunas procedūras, ja tas ir izsmeļoši paredzēts iepirkuma nolikumā;
  2. piemērot sarunu procedūru Publisko iepirkumu likuma 63. pantā noteiktajā kārtībā;
  3. grozīt bez jaunas procedūras, nepārsniedzot likuma grozījumos noteiktās robežas

Pasūtītājs varēs veikt vairākus grozījumus līgumā bez jaunas iepirkuma procedūras organizēšanas, ja visu šo grozījumu kopējā summa vienlaikus nepārsniegs gan Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumos Nr. 519 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām” noteiktās līgumcenu robežas (piemēram, būvdarbiem 5 186 000– EUR; piegādēm un pakalpojumiem –134 000 EUR – gadījumi, kad paziņojums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī), gan 10% no sākotnējās līgumcenas piegāžu un pakalpojumu gadījumā vai 15% – būvdarbu gadījumā.

Tātad, līdzko grozījumu vērtību summa sasniegs minētos ierobežojumus, pasūtītājam būs jārīko sarunu procedūra vai jauna iepirkumu procedūra, ja sarunu procedūra nebūs atļauta. Jāatceras, ka, gadījumā ja grozījumi būs virs noteiktajiem 10-15%, pasūtītājs varēs vest sarunu procedūru likumā noteiktajā kārtībā ar līdzšinējo līguma izpildītāju un vienoties par grozījumiem līdz pat 50% no sākotnējās līguma summas.

Svarīgi norādīt, ka joprojām būs tomēr svarīgi nolikumā paredzēt jau praksē pārbaudītus gadījumus, kad objektīvi var rasties nepieciešamība palielināt līguma summu bez jaunas iepirkuma procedūras (piemēram, nodokļu izmaiņas, būtiskas izmaiņas energoresursu cenās, tehnoloģiju izmaiņas utt.), jo nolikumā paredzēto grozījumu summa netiks pieskaitīta to grozījumu summai, kas atrunāta Saeimas atbalstītajos Publisko iepirkumu likuma grozījumos. Tāpat netiks pieskaitīta arī to grozījumu summa, kuri tiks veikti sarunu procedūras ietvaros. Tātad pasūtītājiem būs daudz dažādu iespēju veikt izmaiņas nepieciešamības gadījumā.

Nosacījumi līguma grozījumu veikšanai.

Jaunie likuma grozījumi neparedz nekādus priekšnosacījumus, lai pasūtītājs varētu veikt grozījumus jau noslēgtajā iepirkuma līguma noteiktajās 10-15% robežās attiecīgi piegādes vai pakalpojuma līguma gadījumā un būvdarbu līguma gadījumā. Savukārt Eiropas Savienības direktīva 2014/24/ES tieši nosaka, ka nav jāpārbauda neviens no nosacījumiem grozījumu veikšanai.

Neskatoties uz iepriekš noteikto un plašo rīcības brīvību, pasūtītāju joprojām ierobežo vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes princips pret visiem pretendentiem. Proti, pasūtītājs nedrīkst izmantot likuma doto iespēju veikt grozījumus bez jaunas iepirkuma procedūras tikai tādēļ, lai paaugstinātu pretendenta cenas bez jebkādas objektīvas nepieciešamības. Direktīvas preambula nosaka, ka veikt izmaiņas iepirkuma līgumā noteiktajās robežās var tad, ja pasūtītājam ir radusies nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzēja iestāde būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības.

Tāpat grozījumi bez iepirkuma procedūras būtu pieļaujami situācijās, kad pasūtītāji saskaras ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt līguma slēgšanas laikā, it īpaši ilgtermiņa līgumu gadījumos.

Ja izmaiņu rezultātā mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, tad pasūtītājam tomēr ir pienākums organizēt un rīkot jaunu iepirkumu papildu piegādēm, pakalpojumiem vai darbiem.

Visu rakstu “Aktualitātes publisko iepirkumu tiesību jomā” lasiet žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI, Nr.9(27), 2015.gada septembris

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?