Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) 3. ceturksnī rāda, ka reālais IKP audzis par 0,6% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir straujākais ceturkšņa izaugsmes temps kāds redzēts kopš pandēmijas laika svārstībām. Salīdzinot ar pērno gadu, IKP 3. ceturksnī audzis par 2,5% (neizlīdzināti dati).
Revidētie dati liecina, ka mājsaimniecību patēriņš pamazām palielinās jau kopš pērnā gada nogales, un arī trešajā ceturksnī mājsaimniecību tēriņi auguši. Tēriņu kāpuma tendenci var novērot arī tādās ar patēriņu saistītās nozarēs kā mazumtirdzniecība, ēdināšana, māksla un izklaide. Swedbank klientu datos skatoties, redzam, ka vidējā klienta, kas Swedbank kontā saņem algu, noguldījumu apjoms (jeb mediānas depozīts) pakāpeniski aug. Ja 2023. gadā vidējā klienta, kas saņem algu Swedbank kontā, depozīts bija nedaudz virs 500 EUR, tad šobrīd jau ir ap 750 EUR. Algas turpinās augt straujāk nekā inflācija, patērētāju noskaņojums jau ir virs ilgtermiņa vidējās atzīmes, tādēļ prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās palielināties. Arī oktobra dati rāda strauju kāpumu mazumtirdzniecībā, līdz ar to jāsecina, ka dusošais patēriņš ir modies.
Tarifu sekas vietām varam novērot – piemēram, preču eksporta apgrozījums uz ASV 3. ceturksnī sarucis par 13% pret pērno gadu. Visdrīzāk tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mūsu eksporta iespējām vēl redzēsim arī nākotnē. Tomēr 3. ceturksnī, neskatoties uz lielo neskaidrību pasaules tirdzniecībā, eksporta apjomi kopumā pieauga. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, straujāk audzis tieši preču eksports, bet gadā kopumā labāka izaugsme joprojām pakalpojumu eksportā. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti strauji, ātrāk nekā pārējā Baltijā, un šī nozare ir bijis galvenais IKP dzinējspēks.
Investīcijas 3. ceturksnī augušas pret pērno gadu, bet nedaudz sarukušas, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Liela daļa no investīciju kāpuma ir saistīta ar būvniecības nozari. Valsts sektora investīcijas veido arvien lielāku daļu no IKP. Taču arī investīcijas mājokļos iepriekšējā ceturksnī augušas, ko visdrīzāk veicinājusi augstā mājokļu tirgus aktivitāte. Koriģējot darījumu apjomu ar iedzīvotāju skaitu, redzams, ka Rīgas dzīvokļu tirgus šobrīd ir aktīvākais no visām Baltijas galvaspilsētām.
Jāsaka, ka IKP dati priecē. Gada pirmajos trīs ceturkšņos tautsaimniecības apjoms palielinājies par 1,7%. Tas nozīmē, ka, visticamāk, IKP šogad kopumā augs straujāk nekā iepriekš prognozētie 1,3%. Dzīvojam, protams, sarežģītos un neskaidrības pilnos laikos, bet pozitīvi, ka uzņēmumi un iedzīvotāji pakāpeniski kļūst optimistiskāki. Tas liek cerēt, ka redzētā ekonomikas atkopšanās turpināsies arī nākamajos ceturkšņos.
