Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka inflācija maijā pakāpusies par 0,5%, salīdzinot ar aprīli. Vienlaikus, salīdzinot ar pagājušo gadu, cenu līmenis pieaudzis līdz 3,5% atzīmei.
Mēneša laikā ievērojami sadārdzinājās viesnīcu pakalpojumi (+25,4%). Pēdējo reizi tik strauju cenu kāpumu redzējām 2023. gadā, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā. Auga arī ar mājokli saistītās cenas (+1,2%), palielinoties dabasgāzes cenai. Vienlaikus nedaudz lētāks kļuva transports (-0,7%), sarūkot degvielas cenām. Lētāka arīdzan bija pārtika ( 0,2%, ieskaitot bezalkoholiskos dzērienus).
Salīdzinot gada inflācijas rādījumu ar citām eirozonas valstīm maijā, esam ierindojušies starp tām kaut kur pa vidu. Tas skaidrojams ar pārtikas inflācijas bremzēšanos (pēdējos mēnešos – deflāciju), ko tik izteikti eirozonas lielākajās ekonomikās un pasaulē kopumā novērot nevar. Maijā pārtika Latvijā bija jau par 0,8% lētāka nekā pērn (-0,4% aprīlī). Cenu mazināšanos visdrīzāk turpināsim novērot arī tuvākajos mēnešos, kad, pašmāju jaunajai ražai ienākot veikalos, pārtikas cenas ierasti sarūk. Pie tam, jūlijā atsevišķām produktu grupām uz gadu tiks piemērots zemāks PVN. Kā darvas piliens pārtikas cenu medus mucā ir jaunākās prognozes, kas liecina, ka visai drīz ir varbūtīgs spēcīgs El Niño. Tas Eiropā varētu nozīmēt kārtējos karstuma viļņus un mūsu lauksaimniekiem – kārtējo izaicinošo (nu jau ceturto pēc kārtas) gadu. Attiecīgi iepriekšminēto iemeslu dēļ pārtikas cenu dinamika varētu būt visai svārstīga.
Maija inflācijas rādījumu mazināja arī lētāka degviela (-4,7% pret aprīli). Lai arī runas par pamiera noslēgšanu starp pusēm ļāvušas brent cenai tirgū kopš maija beigām pārliecinoši noturēties zem 100 USD par barelu atzīmes, taustāma un paliekoša progresa Tuvo Austrumu situācijā nav. Līdz šim pārlieku mierīgo situāciju tirgū var daļēji skaidrot ar būtisku pieprasījuma kritumu no Ķīnas un ASV naftas eksporta kāpumu, tomēr iepriekšējie riski nekur nav pazuduši. Ja Hormuza šaurums paliek slēgts, tad līdz ar ātri tukšojošajām rezervēm naftas cena var atkal spēji augt. Tādēļ, lai signalizētu gatavību cīnīties pret inflācijas iesakņošanos, Eiropas Centrālā banka šonedēļ visdrīzāk cels savas bāzes procentu likmes.
Cenu spiediens ekonomikā ir un visdrīzāk inflācija turpinās palēnām kāpt uz augšu. Jāņem vērā arī tas, ka dažādu faktoru ietekme, piemēram, gāzes cenu pieaugums, inflācijas datos atspoguļosies vien ar nobīdi. Tāpēc pat, ja Hormuza šaurums atveras rīt, inflācija liks par sevi manīt arī rudens mēnešos.
