Mākslīgais intelekts no tehnoloģiju entuziastu diskusiju temata dažu gadu laikā ir kļuvis par ikdienas darba rīku miljoniem cilvēku. Tas palīdz rakstīt tekstus, analizēt datus, izstrādāt programmatūru, veidot prezentācijas un pat pieņemt lēmumus. Vienlaikus līdz ar jaunajām iespējām rodas arī jauni jautājumi. Vai MI padara mūs mazāk domājošus? Cik lielā mērā tam var uzticēties? Vai nākotnē uzņēmumus veidos daži cilvēki un desmitiem MI aģentu? Un kurā brīdī beidzas tehnoloģijas loma un sākas cilvēka atbildība?
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām Emergn Latvia vadītāju Aldi Ērgli un Lexu AI līdzdibinātāju Mārtiņu Odobēru. Abi ikdienā strādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem un dalās savā skatījumā uz to, kā MI maina darbu, vadītāja lomu un prasmes, kas nākotnē kļūs vēl nozīmīgākas.
Kritiskā domāšana nepazudīs, mainīsies tas, ko ar to saprotam
Diskusijas par mākslīgo intelektu gandrīz vienmēr nonāk pie viena jautājuma – vai tehnoloģijas cilvēkus padarīs mazāk domājošus? MI dažu sekunžu laikā spēj sagatavot atbildes, kurām agrāk bija nepieciešama vairāku avotu izpēte, tāpēc nereti rodas bažas, ka cilvēki arvien retāk paši analizēs un pārbaudīs informāciju.
Tomēr, kā uzsver abi eksperti, jautājums nav par mākslīgo intelektu, bet gan par to, kā cilvēks to izmanto.
"Kritisko domāšanu neatņem rīks. Tas ir atkarīgs no tā, kā mēs to lietojam," saka Emergn Latvia vadītājs Aldis Ērglis. Viņš atgādina, ka līdzīgas diskusijas sabiedrībā raisījās jau līdz ar interneta un vēlāk arī sociālo tīklu attīstību. Arī toreiz tehnoloģijas mainīja veidu, kā meklējam informāciju, taču tās neatcēla nepieciešamību to kritiski izvērtēt.
Šodien pārmaiņas ir vēl izteiktākas. Ja agrāk meklētājprogrammas palīdzēja atrast informāciju, tad ģeneratīvais mākslīgais intelekts jau piedāvā gatavu atbildi.
"Agrāk meklētājprogramma parādīja, kur meklēt atbildi. Tagad mākslīgais intelekts atbildi pasniedz tavā vietā. Tāpēc daudz svarīgāk kļūst saprast, no kurienes šī atbilde ir radusies un vai tai vispār var uzticēties. Tas nozīmē, ka kritiskā domāšana MI laikmetā kļūst nevis mazāk svarīga, bet gan sarežģītāka," uzsver Lexu AI līdzdibinātājs Mārtiņš Odobērs.
Instruments, kuram nepieciešamas skaidras robežas
Līdztekus MI attīstībai arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par eksperimentiem, kuros mākslīgā intelekta aģenti pieņēmuši negaidītus lēmumus, piemēram, mēģinājuši izvairīties no izslēgšanas vai ignorējuši iepriekš noteiktās vadlīnijas, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tas neizbēgami rada jautājumu – cik lielā mērā MI vispār iespējams kontrolēt?
"Mēs MI personificējam, dodam tam vārdus, runājam par to kā par kolēģi un pieņemam, ka tam ir sirdsapziņa vai atbildība. Taču tā nav. Tas joprojām ir programmatūras kods, kas darbojas atbilstoši tam, kā mēs to esam uzbūvējuši," saka Emergn Latvia vadītājs Aldis Ērglis.
Viņa skatījumā MI aģenta būtība ir spēja patstāvīgi sasniegt tam uzdoto mērķi. Tāpēc izšķiroša nozīme ir tam, cik precīzi definētas robežas, kurās sistēma drīkst pieņemt lēmumus.
“Pasakot aģentam, lai tas atrod labāko risinājumu, tam tiek piešķirta zināma rīcības brīvība. Jo precīzāk definēts, ko sistēma drīkst un ko nedrīkst darīt, jo drošāka ir tās darbība.”
Savukārt Lexu AI līdzdibinātājs Mārtiņš Odobērs norāda, ka laboratorijas eksperimenti būtiski atšķiras no tā, kā MI tiek izmantots uzņēmumos. Praksē reti tiek izmantots viens modelis, kas patstāvīgi pieņem visus lēmumus. Daudz biežāk uzdevumi tiek sadalīti vairākos secīgos posmos, kur katrs modelis veic konkrētu funkciju, bet gala kontroli saglabā cilvēks.
"Tajos nav vienas centrālās 'smadzenes', kas pati izlemj visu. Mēs sadalām procesu vairākos mazos uzdevumos, un kopējo kontroli saglabā cilvēks."
Tieši tāpēc arī tuvākajā nākotnē nemainīsies pats būtiskākais princips. Atbildība par gala lēmumu un MI sagatavotā rezultāta izmantošanu vienmēr paliek cilvēkam.
"Tādas lietas kā mākslīgā intelekta atbildība nepastāv. MI nevar uzņemties juridisku vai morālu atbildību. Kāds ir izstrādājis sistēmu, kāds devis tai uzdevumu un kāds interpretē rezultātu. Beigās tas vienmēr ir cilvēks," uzsver Ērglis.
MI ļauj vienam cilvēkam paveikt vairāk
Līdz ar MI attīstību arvien biežāk izskan prognozes par mazākām komandām un automatizētiem uzņēmumiem. Taču pagaidām mākslīgais intelekts drīzāk maina to, cik daudz viens cilvēks spēj paveikt, nevis pilnībā aizstāj cilvēku.
“Mākslīgais intelekts sniedz iespējas, kas mums ļauj saglabāt salīdzinoši mazu komandu, vienlaikus strauji attīstot mūsu platformas funkcionalitāti un risinājumus. Vēl pirms gada, lai spētu izstrādāt un piegādāt atjauninājumus tādā tempā, kā to darām šobrīd, būtu nepieciešami ievērojami lielāki resursi gan cilvēkstundu, gan investīciju ziņā,” stāsta Odobērs.
Lielākais ieguvums ir darba tempa pieaugums. Uzdevumus, kas agrāk prasīja stundas vai pat dienas, daudzos gadījumos tagad iespējams paveikt dažu minūšu laikā. Tomēr šādu piemēru nevajadzētu uztvert kā universālu nākotnes scenāriju.
“Mākslīgais intelekts ļoti labi darbojas tur, kur viss notiek digitāli, piemēram, programmēšanā, dokumentu apstrādē vai analīzē. Fiziskajā pasaulē tā pienesums pagaidām ir daudz ierobežotāks,” norāda Ērglis.
Tehnoloģija pati par sevi tādēļ vēl negarantē konkurētspēju. Izšķiroša nozīme joprojām ir cilvēka zināšanām un spējai saprast, kuros procesos MI patiešām rada pievienoto vērtību.
“Pats svarīgākais nav tikai MI prasmes, bet gan eksperta zināšanas un kritiskā domāšana. Nākotnes eksperta loma mainās – manuālo darbu aizstāj uzraudzība un dziļa izpratne par to, kā šīs sistēmas produktīvi pielietot, vienlaikus apzinoties to ierobežojumus. Lai gan mākslīgais intelekts sniedz milzīgu produktivitātes lēcienu, tas nes sev līdzi arī attiecīgi milzīgu atbildību nepaļauties uz rezultātiem akli, bet gan tos rūpīgi pārbaudīt un izvērtēt,” uzsver Odobērs.
Vadītāja uzdevums būs nevis pateikt, ko darīt, bet gan ko nedarīt
Jo vairāk ikdienas uzdevumu pārņems mākslīgais intelekts, jo vairāk mainīsies arī vadītāja loma. Ja līdz šim viens no lielākajiem izaicinājumiem bija iegūt pietiekami daudz informācijas lēmumu pieņemšanai, tad nākotnē izaicinājums būs pretējs. Informācijas, ideju un iespējamo risinājumu būs tik daudz, ka svarīgākā prasme kļūs spēja izvēlēties.
Lai arī bieži tiek prognozēts, ka vadītāji nākotnē vadīs ne tikai cilvēkus, bet arī MI aģentus, abi eksperti uz šo scenāriju raugās piesardzīgi. Viņuprāt, mākslīgais intelekts drīzāk kļūs par speciālistu ikdienas darba instrumentu, nevis par patstāvīgu komandas biedru. Vadītāja uzdevums tādēļ būs nevis pārraudzīt tehnoloģiju kā vēl vienu darbinieku, bet skaidri noteikt mērķus, prioritātes un robežas tās izmantošanai.
“Vadītāja galvenā kompetence vairs nebūs pateikt, ko darīt. Daudz svarīgāk būs pateikt, ko nedarīt,” uzsver Aldis Ērglis.
Tieši tāpēc arvien nozīmīgāka kļūs sistēmiskā domāšana, spēja redzēt kopainu, saprast cēloņsakarības un ilgtermiņa ietekmi. Pēc eksperta domām, šī ir viena no prasmēm, ko mākslīgais intelekts pagaidām nespēj aizstāt.
“MI ļoti labi spēj izpildīt uzdevumus, taču tam joprojām trūkst spējas pašam definēt lielo mērķi un saprast, kā dažādi starpmērķi savā starpā veido vienotu sistēmu. Tas joprojām ir cilvēka uzdevums.”
Līdzās sistēmiskajai domāšanai, Ērglis izceļ vēl vienu īpašību, kuras nozīme tikai pieaugs. Tā ir empātija. Jo vairāk rutīnas darbu pārņems tehnoloģijas, jo lielāku konkurences priekšrocību radīs prasmes, kas balstās cilvēku savstarpējās attiecībās – spēja iedvesmot, saliedēt komandu, veidot uzticēšanos un pieņemt lēmumus situācijās, kurās nav vienas pareizās atbildes.
Vienlaikus pieaug arī vadītāja atbildība. Jo vairāk lēmumu sagatavos MI, jo svarīgāk būs saprast, kur beidzas tehnoloģijas rekomendācija un sākas cilvēka izvēle. Tāpēc regulētās nozarēs, piemēram, finanšu sektorā, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta izskaidrojamajam mākslīgajam intelektam (Explainable AI), kas ļauj izsekot, kā sistēma nonākusi pie konkrēta secinājuma.
"Tādas lietas kā mākslīgā intelekta atbildība nepastāv. MI nevar uzņemties juridisku vai morālu atbildību. Beigās vienmēr būs cilvēks, kurš pieņem gala lēmumu," atgādina Ērglis.
Tiem, kuri vēlas šīs pārmaiņas izprast dziļāk, Ērglis iesaka divas grāmatas:
- Džūdas Pērlas un Deinas Makenzijas “The Book of Why” palīdz izprast cēloņsakarības un to nozīmi lēmumu pieņemšanā;
- Pītera Senges “The Fifth Discipline” pievēršas sistēmiskajai domāšanai un organizāciju spējai mācīties.
Aicinām noklausīties arī Sarunu festivāla LAMPA diskusiju “Mākslīgais intelekts - darbinieks bez darba līguma”.
