Laiks, ko jaunais uzņēmējs patērē biznesa plānošanai, vēlāk viņam atmaksājas ar uzviju. Labāk 100 reizes kļūdīties uz papīra, nevis vienu reizi dzīvē. Biznesa plānu mēdz salīdzināt ar drošības riņķi, lakmusa papīru, kam ar laiku jāiekrāsojas pareizā krāsā, vai kompasu, kurš rāda īsto virzienu. Jebkurā gadījumā – labs plāns strauji palielina uzņēmuma izredzes izdzīvot. Kā plānot biznesu, lai tas patiešām nestu peļņu, stāsta Jauno uzņēmēju centra konsultants Aivars Timofejevs.
Draudzīgi ieteikumi
Biznesa plāns ir jāraksta pašam. Protams, padomdevējos jāieklausās un pret kritiku jāizturas nopietni, bet pašos pamatos šo darbu labāk neuzticēt konsultantiem, grāmatvežiem vai paziņām. Ja tas nav jūsu paša plāns, tad par kompasu uzņēmējdarbībā tas nekalpos un drošību jums negarantēs.
Nav nepieciešams vienu plānu rakstīt investoram, otru – sev pašam, jo skaitļus apmānīt nevar. Rezultāts abos gadījumos būs vienāds.
Vajag loģiski izdomāt, kā vislabāk īstenot savu ideju. Svarīgi saprast, kas būs tas labums, kura dēļ cilvēki vēlēsies pirkt konkrēto produktu vai pakalpojumu. Ikvienam pieņēmumam par apgrozījumu, pārdoto preču skaitu vai peļņu vajag pamatojumu – kāpēc tiek lēsts tieši šāds cipars.
Kvalitatīvi izstrādātā biznesa plānā iespējami divi pamatojumi:
- kaut neliela, paša veikta izpēte, organizētas aptaujas, novērojumi u. c.;
- sekundārie pētījumi. Par konkrēto biznesa nozari bieži var izlasīt internetā, uzzināt, kādas aptaujas jau ir bijušas.
Nevajag baidīties savu biznesa ideju apspriest ar draugiem, radiem, paziņām, jo viņi no malas var pateikt priekšā ļoti būtiskas lietas. Nav tā, ka visi to vien gaida, kā nozagt tavu ideju. Ja savukārt baidāties no tā, ka draugi jūs pārlieku atbalstīs un nenovērtēs ideju pēc būtības, tad viņus vajag testēt ar projekcijas metodi –neteikt, ka tā ir jūsu iecere, bet prezentēt to kā kāda cita cilvēka ideju.
Jau pašā sākumā vajag domāt par eksportu – savu potenciālo tirgu orientēt ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet vērst to uz Krieviju, Eiropu, Skandināvijas valstīm.
Plānu nevajag rakstīt pārāk garu un daiļrunīgu. Ieteicamais biznesa plāna garums ir 10–15 lapas. Padarāmie darbi un finanšu plūsma jāsaplāno pa mēnešiem vismaz pirmajam gadam.
Savas vēlmes un mērķus ir jāmēģina izteikt precīzi – ja plānojat palielināt apgrozījumu pēc pusgada, tad – par cik. Ja būs peļņa, tad – cik liela. Kvantitatīvie rādītāji ļaus spriest, vai plāns īstenojas dzīvē. Turklāt – nezinot uzņēmuma mērķus, tos arī nekad nevarēsiet sasniegt!
Ja plānojat biznesu pakalpojumu sfērā, rūpīgi jāizvērtē tā atrašanās vieta. Ir daudz izziņu portālu, kur varat ievadīt rajona nosaukumu un konkrēto pakalpojumu jomu – teiksim, apavu remonts, kosmētikas salons vai audumu tirdzniecība – un tad izpētīt, cik uzņēmumu šajā rajonā šādu pakalpojumu jau piedāvā un cik – citos rajonos. Samērojot šos datus ar attiecīgā rajona iedzīvotāju skaitu, varēsiet spriest, vai jūsu piedāvātais pakalpojums šajā vietā ir nepieciešams.
Kā sākt un kvalitatīvi izveidot savu biznesa plānu?
- Ieskaties mūsu veidotajā Biznesa Skiču rīkā un radi pārskatāmu, strukturētu biznesa plānu!
Visbiežāk sastopamās kļūdas biznesa plānošanā
Jaunais uzņēmējs domā : ja patīk man, tad patiks visiem! Diemžēl tā nav. Ir jāsaprot, kam plānotais produkts vai pakalpojums būs vajadzīgs un cik daudz cilvēku būs ar mieru par to maksāt.
Nepareizi tiek aprēķināta preces vai pakalpojuma iespējamā cena. Mūsdienu pasaulē preces pārdošanas cenai nav nekāda sakara ar preces pašizmaksu. Galvenais – cik daudz klients ir gatavs maksāt, un tikai pēc tam var skatīties, vai peļņa būs liela, maza vai nekāda.
Pie finanšu aprēķiniem bieži aizmirst pierēķināt iekārtu amortizāciju. Tāpēc gadās, ka pēc trim gadiem, kad iekārta nolietojusies, uzņēmums nonāk bankrota priekšā, jo līdzekļi iekārtas aizstāšanai nav uzkrāti.
Mēs dažkārt atsakāmies no savas peļņas, lai tikai nenopelnītu kāds cits. Tomēr bieži vien sadarbojoties ir iespējams nopelnīt vairāk nekā konkurējot. Piemēram, sākumā ārvalstīs savu preci tirgojot zem citu firmu zīmoliem, var vieglāk iekarot tirgu un labi „uzaudzēt muskuļus”.
Nereti kļūdās tie, kas cenšas pielāgot biznesu viņiem piederošajam nekustamajam īpašumam – teiksim, konkrētām telpām. Visbiežāk tā nekas nesanāk, jo telpas nedrīkst būt primārās. Cita lieta, ja esat izskaitļojis vislabāko vietu savam biznesam un tieši tur arī atrodas jūsu nekustamais īpašums. Taču šāda sagadīšanās ir ļoti reta.
Tikpat kļūdaini ir meklēt lētākas telpas. Vietas izvēlē galvenajam jābūt jautājumam: kur ir klientu plūsma? Ir jāmeklē piemērotākās, nevis lētākās telpas. Labāk samaksāt mazliet vairāk, bet zināt, ka šeit cilvēkiem būs izdevīgi iegriezties pēc pakalpojuma vai produkta, nevis noīrēt lētākās telpas vietā, kur iemaldās rets garāmgājējs.
Peļņa būs tur, kur apgrozās cilvēki ar naudu.Vērts izsvērt, vai sākumā jums telpas vispār ir nepieciešamas.Varbūt tās nebūs noslogotas, un biroja telpas uz pāris stundām mēnesī labāk iznomāt? Varbūt var sākt darboties savās mājās? Bieži vien sākumā pārdevējam pašam ir jāiet pie klienta, nevis jagaida klients šurpnākam.
Piemēri no pieredzes, kā izvērtēt ideju
Jelgavā biznesa plānu izstrādes ietvaros kāda kundze gribēja atvērt auklīšu servisu. Parēķinot, cik Jelgavā ir iedzīvotāju, cik no tiem ir pirmskolas vecuma bērni, cik no viņiem apmeklē bērnudārzus un kāda ir iedzīvotāju maksātspēja, nokaidrojām, ka auklīšu serviss šajā pilsētā kā bizness nevar atmaksāties.
Reiz kāds jaunais uzņēmējs bija pārliecināts, ka viņa mērķgrupa ir iedzīvotāji ar ienākumiem no 500 līdz 700 eiro mēnesī. Uz jautājumu, cik šie cilvēki mēnesī tērēs viņa piedāvātajam produktam, viņš atbildēja – ap 150 eiro! Jāpiebilst, ka produkts bija saistīts ar izklaides biznesu. Paanalizējot patēriņa grozu, secinājām, ka Latvijā cilvēki no saviem ienākumiem vidēji ap 30% atvēl pārtikai, 16% – mājoklim, 12% – transportam, 6% – apģērbam un apaviem, 8% – veselībai un izglītībai, bet izklaidei – labi ja 2–3%, tātad 10 reižu mazāk, nekā jaunietis bija ieplānojis. Tādējādi reālistiskam biznesa plānam var kaitēt arī pārliecīgs optimisms.
1990. gadā Lielbritānijā Krenfīldas Universitātes pētījums atklāja, ka 75% uzņēmumu to darbības pirmajā gadā nav bijis biznesa plāna. Bankrotu skaits šo uzņēmumu vidū bija 40%. Pētījums parādīja arī, ka 95% uzņēmumu, kas darbojās ilgāk nekā piecus gadus, bija biznesa plāns. No šiem uzņēmumiem tikai 5% bankrotēja. Protams, tas uzreiz nenozīmē, ka, ja jums nav biznesa plāna, jūs noteikti izputēsiet. Tomēr šie dati skaidri apliecina: biznesa plāns palīdz izdzīvot.
