Vēl pavisam nesenā pagātnē Kartupeļu ielas 19. nams Rīgā bija parasta, laika zoba stipri skarta Hruščova laika ēka, kas īpaši nepiesaistīja uzmanību. Toties tagad, pēc ēkas renovācijas, nams ne tikai saņēmis balvu kā 2023. gada energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā, bet tā iedzīvotāji arī nereti saņem atzinības vārdus no garāmgājējiem un jautājumus par iespējām iegādāties dzīvokli šajā ēkā. Savā pieredzes stāstā dalās Linda Galdiņa, daudzdzīvokļu nama Kartupeļu ielā 19 biedrības pārstāve.
Nams pirms renovācijas bija patiešām bēdīgā stāvoklī, un apsaimniekošanas maksa bija salīdzinoši augsta. Uzkrājumu fondā iemaksātie līdzekļi galvenokārt tika novirzīti dažādu avārijas remontdarbu veikšanai, ko veica SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, tādējādi uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanu nebija iespējams plānot.
Nama renovācijas procesā izlēmām strādāt ar „Rīgas namu pārvaldnieku”, un jāteic, ka ceļš bija salīdzinoši sarežģīts, jo neviens no mūsu biedrības dalībniekiem nav saistīts ar būvniecības nozari. Tomēr rezultāts ir ieguldīto pūļu vērts – šobrīd dzīvojam sakārtotā un energoefektīvā namā.
Mīts, ar ko saskārāmies, uzsākot projektu, bija, ka pēc renovācijas izdevumi būs vēl lielāki. Tomēr realitātē mūsu mājas iedzīvotājiem šobrīd par komunālajiem pakalpojumiem un kredītmaksājumiem kopā izdevumi ir mazāki nekā iedzīvotājiem nerenovētās mājās, kam pārvaldnieka rēķinos augstas izmaksas par apkuri un siltumenerģiju. Mūsu mājas kopējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir pat lielāks nekā sākotnēji bija aprēķināts, visticamāk, pateicoties mājā ierīkotajai rekuperācijas sistēmai.
Kā īstenot nama renovāciju?
Nepieciešams, lai vismaz 50% + 1 ēkas dzīvokļu īpašnieku atbalsta renovācijas veikšanu. Pēc dzīvokļu īpašnieku viedokļa apzināšanas sekoja vairākas konsultācijas pie ēkas pārvaldnieka, iedzīvotāju priekšaptauja un informatīvā sapulce. Nākamais solis bija cenu piedāvājuma saņemšana projektēšanai, tikšanās ar potenciālajiem projektētājiem, sadarbības partnera izvēle un dzīvokļu īpašnieku balsojums par renovācijas projekta izstrādāšanu un apmaksu.
Emocionāli bijām noskaņoti apņēmīgi – bija skaidrs, ka priekšā liels darbs. Neskatoties uz visai skaļiem iebildumiem no dzīvokļu īpašnieku mazākuma puses, vairākums apņēmīgi devās uz mērķi – turpmāk dzīvot sakārtotā mājā. Projekta izstrādāšanai sekoja konkurss par būvdarbu veikšanu, autoruzraudzības un būvuzraudzības plānošana, kā arī biedrības “Kartupeļu 19” dibināšana.
Projekta izstrāde aizņēma ap 8 mēnešiem. Par projektu strīdu nebija, tas iepatikās uzreiz. Vēl tagad atceros, kā neticībā aizturējām elpu, kad uz galda tika izrullēts lielais, izdrukātais renovētā nama attēls. Renovācijas gaitā izglītojāmies par neskaitāmiem ar būvniecības procesu saistītiem jautājumiem, un visu projekta īstenošanas laiku mums ļoti palīdzēja „Rīgas namu pārvaldnieka” projekta vadītājs, uz kura kompetenci visos etapos uzticīgi paļāvāmies.
Pēc konkursa par būvdarbu veicēju sekoja finansējuma piedāvājums no ALTUM un Swedbank. Tad organizējām dzīvokļu īpašnieku balsojumu aptaujas veidā par projekta izmaksu segšanu un pilnvarojuma piešķiršanu biedrībai, kā arī strādājām ar virkni svarīgiem dokumentiem - līgumi par būvdarbu veikšanu, norēķinu kārtību, būvuzraudzību, autoruzraudzību un citi.
Pēc aizdevuma saņemšanas bija ļoti saspringts periods - īsā, aptuveni 2 nedēļu laikā, bija jāparaksta ar finansējuma piešķiršanu un būvdarbu veikšanu saistītie dokumenti. Būvdarbi aizņēma 11 mēnešus, un arī tas nebūt nebija vienkāršs etaps.
Cik ilgu laiku prasīja šī projekta īstenošana?
Mūsu gadījumā kopējais renovācijas laiks no idejas līdz realizācijai bija 4 gadi. Turklāt vērts atzīmēt, ka mūsu gadījumā process virzījās uz priekšu raiti.
Vai ir kādas atziņas par to, kā šo procesu varētu organizēt citādāk?
Nasta, kas projekta realizēšanā uzlikta biedrībai, ir smaga, ņemot vērā, ka neesam nozares speciālisti. Kopības lēmumu organizēšana, sapulces un darbs ar dzīvokļu īpašniekiem un dokumentiem prasa pūles, iedziļināšanos, laiku un atbildību. Reģionos kredītņēmēji renovācijas projektiem visbiežāk nav biedrības, bet pārvaldnieki. Arī Rīgā būtu nepieciešama šāda pieeja, lai ēku renovācijas darbi notiktu raitāk. „Rīgas namu pārvaldnieka” speciālisti ir kompetenti, spēj nodrošināt projekta vadības pakalpojumus, tomēr svarīgas atbildības nākas uzņemties biedrībai, kas mūsu gadījumā ir brīvprātīgais darbs.
Vai esat parēķinājuši, cik darba stundas tam veltīts?
Nepārspīlējot varu teikt, ka ļoti daudz. Būvdarbu periodā, piemēram, katru ceturtdienu pāris stundu garumā notika būvsapulces. Mūsu gadījumā sapulcēs bija nepieciešama vismaz 3 biedrības valdes locekļu klātbūtne, un citā laikā tika veikts apjomīgs darbs ar dokumentiem, dzīvokļu īpašnieku informēšana, sapulču organizēšana un kopības lēmumu organizēšana.
Vai „Rīgas namu pārvaldnieka” projekta vadītāju apmaksā „Rīgas namu pārvaldnieks”?
Nē, projekta vadības izmaksas sedz dzīvokļu īpašnieki. Mūsu gadījumā projekta vadība 54 dzīvokļu namam izmaksāja nedaudz vairāk kā 26 tūkstošus eiro, kam piesaistījām finansējumu no bankas. Būvniecības laikā mūs neskaitāmas reizes izglāba tieši būvuzraugs un autoruzraugs. Ja salīdzinām – būvuzraudzība un autoruzraudzība izmaksāja gandrīz uz pusi lētāk nekā projekta vadība.
Kas ir būvnieks, kas jums veica būvdarbus?
Mums ļoti paveicās ar speciālistiem, tāpēc vēlos dalīties. Būvdarbus veica uzņēmums SIA „Pro Dev”. Bija vairākas sarežģītas un pat krīzes situācijas, kam tieši būvnieks rada risinājumu. Viena no tām, piemēram, bija avārijas stāvoklī esošie elektrotīkli, kas atklājās projekta īstenošanas gaitā. Būvnieks piedāvāja izstrādāt elektrotīklu atjaunošanas projektu, pārorganizēja darbus, novirzot līdzekļus elektrotīklu sakārtošanas darbiem un izslēdzot mazāk svarīgus darbus. Guntis Gradovskis, SIA „4E” veica projekta izstrādi un autoruzraudzību un bija ļoti uzticams un kompetents partneris visu projekta laiku. Un visbeidzot, mūsu būvuzraugs bija Ilmārs Birzgalis. Ja šo speciālistu nebūtu, nezinu, kā mums būtu klājies.
Skaties pilnu Lindas Galdiņas uzstāšanās ierakstu no Swedbank Zaļās mājas skolas šeit:
