Maksājumi visai tuvā nākotnē mainīsies. Cik lielā mērā tas būs un kā pārvērtīs mūsu ikdienu, vai drīz varēsim aizmirst par PIN kodu un norēķināsimies tikai ar aprocēm, čipiem un viedtālruņiem – par šiem un citiem jautājumiem ar banku un norēķinu sistēmu ekspertiem diskutē tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis.
Kā mainīsies maksājumu kartes forma
Mēdz izskanēt pieņēmums, ka ātrākus maksājumus nodrošinās atteikšanās no PIN koda. Tomēr ekspertu viedoklis ir vienots – PIN kods tik drīz nekur nepazudīs. “Pēc Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta (NIST) prasībām, kas uzskatāms par kiberdrošības korifeju, bankām jānodrošina vismaz divu faktoru stingrā identifikācija. Aizvietojot PIN kodu ar biometriju, drošība nepieaug. Mēs tikai aizvietojam vienu faktoru ar otru. Līdz ar to es piekrītu viedoklim, ka PIN kods var palikt,” saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs. “Maksājumu jomā nākotni var paredzēt trīs gadus uz priekšu, jo tas, pie kā mēs strādājam šobrīd, arī būs. Tehnoloģijas būtiski nemainīsies, bet mainīsies veids, kā tās izmantosim."
"Tuvākajā nākotnē maksājumu jomā notiks eksperimenti ar biometriju, kur galvenais izaicinājums ir radīt risinājumu, lai maksājumi nenotiktu nejauši, kā tas ir, piemēram, ar telefonu, ko var atbloķēt ar skatienu. Šāds risinājums, ka vari nejauši samaksāt paskatoties, maksājumiem nebūtu pieļaujams,” diskusijā norāda Zanda Brīvule-Jansone, “Worldline Baltics” vadītāja.
Arī tirgotājiem ir jābūt gataviem – arvien vairāk klientu vēlēsies veikt norēķinus ar savu telefonu, aproci vai kādu citu NFC tehnoloģiju risinājumu. Tirgotājiem nekādas papildus darbības nav jāveic – viss notiek tāpat kā norēķinos ar bezkontakta kartēm.
“Strauji tuvojamies brīdim, kad mūsu jaunajai lietotnei varēs pievienot arī viedos sporta aksesuāru risinājumus, proti, varēs aktivizēt un veikt maksājumus arī bez viedtelefona un tādas lietas kā maku, telefonu un karti atstāt mājās. Pulksteņa un aproces priekšrocība ir tā, ka lietotājam nav vēl kaut kas jāvelk ārā no maka vai kabatas, – tie jau atrodas uz rokas un ļauj ērti un ātri norēķināties,” Swedbank tuvākos nākotnes plānus atklāj Vadims Frolovs.
“Tuvākajā nākotnē daudz vairāk veiksim karšu maksājumus ar viedtālruni un citām viedierīcēm, jo tehnoloģijas piedāvā iespēju apvienot plastikāta karti ar citām ierīcēm. Ar laiku mēs nonāksim līdz situācijai, kad tik ierastā maksājumu karte būs kā ekstra par atsevišķu maksu,” tālāku nākotni iezīmē Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.
Tirgotāju servisa automatizācija un banku loma
Vēloties uzlabot pircēju pieredzi un sekojot klientu vajadzībām, maksājumi kļūs vēl neredzamāki. Šo tendenci var jau novērot attīstāmies ASV un arī Eiropā. “Būtiski mainīsies patērētāju pieredze iepērkoties. Maksājums nebūs priekšplānā, jo mēs neejam uz veikalu maksāt. Maksājums kļūs nemanāmāks un paliks ēnā visai iepirkšanās pieredzei. Viens no patīkamiem piemēriem tepat Baltijā ir“Mobilly”, kas piedāvā automātisko apmaksu, pievienojot sava auto numuru. Otrs piemērs ir “Maxima” Lietuvā: ieejot veikalā, reģistrējies, izvēlies pirkumus, pie kases izreģistrējies un apmaksā pirkumus lietotnē. Šī ir joma, kurā noteikti visvairāk investēs ne tikai finanšu nozare, bet arī tirgotāji, un tā būs viena no būtiskiem konkurences elementiem,” prognozē Zanda Brīvule-Jansone.
Eksperti norāda, ka būtiski mainīsies arī banku loma. Eiropas Savienības Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) paver “Open Banking”(atvērto sadarbības platformu) attīstību, tādējādi ar klienta piekrišanu citas atbilstoši licencētas finanšu institūcijas varēs piekļūt bankas klientu datiem. Tas veicinās konkurenci finanšu sektorā, līdz ar to klientiem tas nozīmēs lielākas finanšu pakalpojumu izvēles iespējas, plašāku pakalpojumu klāstu un uzlabotu servisu.
“Pateicoties “Open Banking”, bankas mainās diezgan būtiski, tas veicina konkurenci, un patērētāji var iegūt jaunus, labākus un inovatīvākus produktus. Jāsaprot, ka arī ģeopolitiski lielās tehnoloģiju kompānijas un sociālie tīkli no ASV un Āzijas, kas piedāvā arī maksājumu pakalpojumus, diezgan būtiski apdraud Eiropas finanšu tirgus spēlētājus."
"Bankām būs liels izaicinājums saprast, kā esošie peļņas modeļi varētu attīstīties un kā veidot uz datiem balstītus biznesa modeļus, līdzīgi kā “fintech” vai IT kompānija, izmantojot to datu apjomu par saviem klientiem, ko tās ikdienā iegūst,” saka Deniss Fiļipovs.
Vadims Frolovs no Swedbank piezīmē, ka saskaņā ar PSD2 arī tirgotāji var licencēties kā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji un klienti varētu maksāt tieši no sava konta tirgotājam. “Tas ir iespējams, bet lielākajai daļai klientu nav tādas pieredzes. Jautājums, cik efektīvi ir investēt šādā jaunā infrastruktūrā, ja esošā vēl darbojas? Laiks rādīs, vai kāds vēlēsies attīstīt šādu iespēju, radot papildu izvēles klientam,” secina eksperts. Viņš arī prognozē, ka ar laiku varētu attīstīties serviss, kas dotu iespēju pircējiem nedoties uz veikalu: balstoties uz klientu iepirkšanās paradumiem, tirgotāji varētu piedāvāt veidot pirkumu grozu ar piegādi, jo lielākoties pircēja grozs nedēļu no nedēļas nemainās.
Deniss Fiļipovs, iezīmējot nākotnes tendences, piebilst, ka, ja izdotos zibmaksājumus izmantot fiziskās tirdzniecības vietās, tā Latvijai būtu daudz lielāka inovācija nekā “Apple Pay”, ko lietotu salīdzinoši ierobežota iedzīvotāju daļa. Šobrīd Latvijā zibmaksājumus piedāvā trīs bankas – Swedbank, “Citadele” un SEB.
Finanšu un digitālā pratība
Bezkontakta kartes ir būtisks tehnoloģisks izrāviens, tāpat valkājamās norēķinu tehnoloģijas un “Smart-ID” un “MobileScan”, kas digitālo prasmju nozīmīgumu un sabiedrības šķelšanos digitālo prasmju kontekstā iezīmē arvien spilgtāk.
Interneta lietotāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū gandrīz atbilst ES vidējiem rādītājiem, tomēr 52 % Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas tiem liedz efektīvi lietot internetu, turklāt 19 % digitālo prasmju nav vispār (par 2 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES), liecina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss 2018.
“Bankas mērķis ir palīdzēt klientiem saprast un novērtēt savu finanšu situāciju un parādīt veidus, kā savas finanses sakārtot visefektīvāk, ietaupot laiku. Ir viegli atsevišķas sabiedrības grupas norakstīt kā digitāli nespējīgas. Kodu karšu migrācijas ietvaros mēs bijām izveidojuši “Smart-ID” filiāli, kurā arī es palīdzēju konsultēt cilvēkus. Ienāca kāda kundze ļoti cienījamos gados, un es jau vilku ārā paskaidrojumu par kodu kalkulatoru, bet viņa saka, ka “Smart-ID” viņai jau ir un ka viņa vēlas noskaidrot, kā nomainīt regulāro maksājumu bankas mobilajā lietotnē, jo sākusi izmantot jaunu servisa sniedzēju. Apskatot migrācijas ciparus no kodu kartēm un “Smart-ID”, redzams, ka lielas atšķirības starp jauniešiem un senioriem šajā procesā nav,” atzīst Vadims Frolovs. Savukārt Deniss Fiļipovs uzskata, ka šobrīd izaicinājums slēpjas ne tik daudz ātrumā, bet gan veidā, kā tas tiek sasniegts.
Bezskaidras naudas sabiedrība – vai iespējama?
“Ir iesakņojies mīts, ka tirgotājiem skaidra nauda gandrīz neko nemaksā un karšu un bezskaidras naudas infrastruktūras ir dārgas. Situācija ir būtiski mainījusies,” saka Deniss Fiļipovs. Saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu radaru Latvijā 63 % iedzīvotāju dod priekšroku bezskaidrai naudai un aptuveni 37 % – skaidrai naudai. Tomēr viņš arī iezīmē, ka mums nav citas tik neatkarīgas alternatīvas bezskaidrai naudai kā skaidra nauda. “Lai arī esmu tehnoloģiju atbalstītājs, es saprotu tos argumentus, kurus min zviedri un norvēģi, ņemot vērā, ka tikai 12 % darījumu notiek ar skaidru naudu. Ja pēkšņi nobrūk sistēmas, tā vairs nav kā alternatīva.”
Viedoklim, ka kartes var nestrādāt, nevēlas pievienoties Zanda Brīvule-Jansone. Viņa saka: “Ko tas nozīmē – kartes nedarbojas? Es tomēr aicinātu precizēt kontekstu, proti, par kādiem skaitļiem mēs runājam. Laiks, kad visiem Latvijā iesaistītajiem spēlētājiem kartes strādā, ir 99,95 % gadā. Tātad kopējais laiks, kad kartes nedarbojas ir 1,5 stundas gadā. Tas ir vidējais standarts arī Eiropā. Tāpēc arī man nav skaidras naudas makā, jo norēķini ar karti ir ātrāki, ērtāki un arī precīzāki, jo, ja ir kļūdas, tās var labot.”
-
Pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties informatīvās kampaņas “Piik un gatavs” Facebook lapā, kā arī Finanšu nozares asociācijas Youtube kanālā.
