Atbildi sagatavojusi Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte, jautājums publicēts žurnālā Bilances Juridiskie Padomi.
Amata apraksta mērķis un nozīme ir ietverta pašā terminā, proti, amata aprakstā norāda amatam izvirzītās prasības un veicamā darba saturu.
Valsts pārvaldes iestādēs amata apraksti ir obligāti, un to reglamentē Valsts Civildienesta likums un saistītie Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1075, Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukciju Nr. 5, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums u.c. normatīvie tiesību akti.
Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 11.2 punkts nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amata aprakstos norādāmās ziņas, piemēram, amata mērķi, pienākumus, kvalifikācijas prasības u.c.
Privātajā nozarē, kapitālsabiedrībām ir jāņem vērā Darba likuma normas. Respektīvi, Darba likuma 40. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā ir jānorāda darbinieka arods, amats, specialitāte atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Savukārt 49. pants nosaka, ka darbinieka saistības izpildījuma veidu, apmēru, laiku un vietu darba līgumā nosaka darba devējs.
Darba likumā nav lietots tāds termins kā „amata apraksts” , taču tas nenozīmē, ka darba devēji to nevarētu lietot pēc analoģijas (pilnībā vai daļēji) piemērojot normatīvos tiesību aktus, kas nosaka amata aprakstu nepieciešamību valsts pārvaldes iestādēs. Amata apraksts viennozīmīgi uzlabotu darba organizācijas efektivitāti un samazinātu pušu starpā radušās neskaidrības, domstarpības.
Visiem darba devējiem ir saistošs Profesiju klasifikators, kas (atsevišķos punktos) nosaka, ka darba devējiem amata aprakstā ir jānorāda darba uzdevumi (veicamais darbs, pienākumi).
Praksē darba devēji amata aprakstā ietveramās ziņas norāda darba līgumā vai citos dokumentos, piemēram, pienākumu aprakstā, instrukcijā, kas ir darba līguma neatņemamas sastāvdaļas, u.c. dokumentos, tā ka darba devēji nosaka darba organizāciju uzņēmumā.
Nav nozīmes dokumenta nosaukumam, kurā tiek atrunāts darbinieka saistību izpildes apraksts, tostarp pienākumi; svarīgākais ir tos atrunāt vispār un nodrošināt, ka darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar attiecīgo dokumentu, lai strīdus situācijā darba devējs varētu pilnvērtīgi realizēt pierādīšanas pienākumu.
