Valsts darba inspekcija (VDI) šogad paredzējusi veikt tematiskās pārbaudes kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un būvniecības uzņēmumos, arī valsts un pašvaldību iestādēs. Tāpat tiks veikti 1500 preventīvie apsekojumi darba aizsardzībā, prioritāri pārbaudot tos uzņēmumus, kuros iepriekš konstatēti pārkāpumi, bīstamo nozaru uzņēmumus un lielos uzņēmumus.
VDI speciālisti var ierasties arī pavisam negaidītās vizītēs ikvienā uzņēmumā. Kas jāievēro darba devējam, lai inspektoru apciemojums nebeigtos ar soda naudas piemērošanu, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā stāsta Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts inspektore.
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 9. pantu darba devējam ir pienākums uzņēmumā izveidot darba aizsardzības organizatorisko struktūru. Četras būtiskākās pamatprasības prasības darba aizsardzībā un tās lietvedībā, kas jāievēro ikvienā uzņēmumā:
1. Jānorīko darba aizsardzības speciālists. Par šādu speciālistu var kļūt ikviens, kurš ir apmeklējis 160 stundu pamata apmācību darba drošības jautājumos un ieguvis sertifikātu. Apmācību kursus VDI nepiedāvā, tos par maksu rīko privātuzņēmumi. Otra iespēja ir izmantot darba aizsardzības speciālistu ārpakalpojumu.
2. Jāveic darba vides riska faktoru novērtējums. Darba aizsardzības speciālistam jānovērtē visi iespējamie riski, kas uzņēmumā var apdraudēt darbiniekus, kā arī jāsastāda pasākumu plāns, kā šos riska faktorus novērst vai mazināt. Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" ierakstīts, kādi riska faktori ir jāizvērtē - fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psihoemocionālie un citi. Darba aizsardzības speciālistam jāizvērtē, kas no tā aktuāls viņa uzņēmumā. VDI mājaslapā ir pieejams arī bezmaksas darba vides risku novērtēšanas rīks OIRA (www.vdi.gov.lv/lv/OiRA/), ko var izmantot uzņēmumi, kuri nedarbojas kādā no paaugstinātas bīstamības nozarēm. Šajā servisā iespējams tiešsaistē izveidot risku novērtējumu uzņēmumam, rezultātā iegūstot jau gatavu dokumentu. VDI organizē arī apmācības, kā izmantot OIRA rīku.
3. Jāveic darba instruktāža – ikviens jauns darbinieks pirms darba uzsākšanas jāapmāca, kā pareizi veikt darba pienākumus. Viņam jāparakstās, ka ir iepazinies ar darba instruktāžu. Darba instruktāža jāveic, uzsākot darba attiecības un jāatkārto ik pēc viena gada.
4. Darbiniekiem jāveic obligātās veselības pārbaudes. To specifika ir atkarīga no uzņēmumā konstatētajiem darba vides riska faktoriem - arodārsts izvērtē šos faktorus un lemj, vai darbinieka veselība ir piemērota strādāšanai šādos apstākļos. Piemēram, ar epilepsiju sirgstošais nedrīkst strādāt augstumā, bet tiem, kas strādā ar datoru, jāpārbauda redze, un, gadījumā ja jālieto brilles, darba devējam jāapmaksā to iegāde. Vispārējā veselības pārbaude jāveic reizi trijos gados, taču uzņēmumos, kas darbojas paaugstinātas bīstamības nozarēs, veselības pārbaužu biežums ir atkarīgs no riska faktoriem - jo bīstamāka ir darba vide, jo biežāk jāveic veselības pārbaudes.
Paaugstinātas prasības ir uzņēmumiem, kuri darbojas bīstamajās nozarēs (piemēram, būvniecība, kokapstrāde, ražošana) - kā ārpakalpojuma sniedzēju obligāti jāpiesaista kādu no kompetentajām institūcijām. Kompetento institūciju jeb akreditēto uzņēmumu saraksts ir pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā (www.lm.gov.lv), sadaļā „Darba devējiem”. Bīstamie komercdarbības veidi noteikti Ministru kabineta 2005. gada 8. februāra noteikumos Nr. 99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju".
Bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki ne tikai jāiepazīstina ar viņu darba pienākumu pareizu veikšanu, bet īpaši jābrīdina arī par to, ko tie nekādā gadījumā nedrīkst darīt, lai darba procesā neapdraudētu ne savu, ne kolēģu veselību vai dzīvību.
Visu rakstu lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā!
