Jānis Zaļums, Swedbank Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs
Eiropola ES SOCTA 2025 ziņojums brīdina, ka šī noziedzības forma turpinās strauji pieaugt arī nākamo četru gadu laikā, savukārt GASA (Global Anti-Scam Alliance) aplēses rāda, ka 2024. gadā krāpnieki visā pasaulē izkrāpa 1,03 triljonus eiro.
Latvijā aptuveni 12% no visiem krāpšanas gadījumiem skar uzņēmumus, tomēr zaudējumi ir mērāmi vairākos simtos tūkstošu eiro. Vidējā summa, ko krāpšanas rezultātā zaudē uzņēmums ir nepilni 100 000 eiro.
Tomēr tam, ka Latvijas uzņēmuma līdzekļi arvien turpina nonākt krāpnieku rokās, visbiežāk pie vainas nav vis muļķība, bet gan ikdienas aizņemtība un steiga, kā rezultātā parādās neuzmanība un iespēja krāpniekiem. Ko iesākt, ja attopamies situācijā, kurā pēc šķietami ikdienišķas telefona sarunas vai e-pasta saņemšanas esam jau apstiprinājuši maksājumu nezināmam saņēmējam?
Brīdī, kad apstiprināt maksājumu, naudas līdzekļi tiek nodoti tālāk nākamai bankai, kura to saņem ar noteiktu uzdevumu, proti - ieskaitīt naudu saņēmēja bankas kontā, kuru ir norādījis naudas izsūtītājs un lielākoties tas notiek dažu sekunžu laikā. Brīdī, kad tiek konstatēts, ka kaut kas nav kārtībā, svarīgi saprast, vai saņēmējs ir krāpnieks (nezināms vai it kā zināms, bet ar krāpnieciskā ceļā mainītu saņēmējkontu), vai arī notikusi cilvēciska kļūda.
Tāpēc uzreiz ir jāsazinās ar savu banku un jāpārbauda sava uzņēmuma internetbankas vai grāmatvedības programmas, kur var redzēt pārskaitījuma/maksājuma detaļas.
Internetbankā tam ir jābūt redzamam “Maksājumi, konti” -> “Konta pārskats” sadaļā, izvēloties norēķinu kontu no kura ir veikts maksājums. Pie konkrētā maksājuma ir iespējams redzēt detaļas par veikto maksājumu – saņēmēja nosaukums, reģistrācijas numurs, informācija saņēmējam, konta numurs, bankas SWIFT kods, pārskaitītā summa, dokumenta numurs un kods (PRV), maksājuma datums un arhivārais numurs. Šīs smalkās un sarežģītās detaļas ir ļoti noderīgas, kad runājam ar bankas darbinieku par maksājuma atsaukšanas iespējām.
Tāpat jāpārliecinās, vai nav sagatavots vēl kāds maksājums ar nākotnes datumu, vai arī noslēgts regulārā maksājuma līgums.
Ja maksājums veikts krāpšanas rezultātā
Laiks, diemžēl, nav jūsu sabiedrotais. Tāpēc pirmais un svarīgākais – sazinieties ar savu banku, lai pārbaudītu maksājuma statusu pēc iespējas ātrāk. Lai arī Latvijā jau esam pieraduši pie zibmaksājumiem, kas nozīmē, ka nauda tiek nogādāta saņēmējam burtiski dažu sekunžu laikā, var tomēr mēģināt naudu atgūt, uzsākot maksājuma atsaukšanas procedūru.
Pēc tam, kad esat informējis banku, svarīgi skaidri norādīt, ka pastāv aizdomas par krāpniecību. Tas nepieciešams, lai bankas krāpšanas novēršanas speciālisti varētu ņemt vērā informāciju un veikt krāpšanas ierobežošanas pasākumus, tā pasargājot arī citus klientus no līdzīga maksājuma veikšanas. Ja tiek veidots un uzsākts maksājuma atsaukums – tas var būt sekmīgs vien tad, ja summa saņēmēja kontā vēl ir pieejama. Līdz ar to, jo vēlāk atsaukums tiek ierosināts, jo mazākas cerības uz sekmīgu naudas saņemšanu atpakaļ. Bez tam, pat ja summa ir pieejama, saņēmējbanka var izvirzīt papildus nosacījumus, lai šo summu pārskaitītu atpakaļ sūtītājam (mūsu bankas klientam). Biežākais nosacījums var būt pieprasījums nosūtīt informāciju par to, ka par krāpšanas faktu ir ierosināta krimināllieta.
Tātad, nākamais solis ir vēršanās policijā ar iesniegumu par iespējamu krāpniecisku darījumu. Svarīgi, ka sagatavojat iespējami precīzu situācijas aprakstu, saglabājiet saraksti ar krāpniekiem, vai arī rēķinu un citas detaļas, kas var palīdzēt tālākajā darba procesā.
Policijas iesnieguma reģistrācijas numurs vēlāk jānodod bankai, jo tas palīdz starpbanku komunikācijā. Dažos gadījumos saņēmējbanka pēc informācijas saņemšanas par policijas iesaisti, var ātrāk sākt reaģēt un iespēju robežās veikt līdzekļu “pieturēšanu”, vai arī noraidīt turpmākos mēģinājumus tos pārskaitīt tālāk. Šajā posmā svarīgi ir arī sekot bankas norādēm - ja saņēmējbanka pieprasa papildu dokumentus, tos iesniegt iespēju robežās drīzāk. Šie dokumenti parasti var būt situācijas apraksts, sarakste ar potenciālo krāpnieku vai rēķins, ja tāds bijis.
Ja maksājums kļūdas dēļ veikts zināmam partnerim
Cilvēciskās kļūdas rezultātā veikto maksājumu gadījumā bankas iespējas rīkoties ir ierobežotākas, jo te nav noticis noziedzīgs nodarījums - ir notikusi cilvēciska kļūda. Arī šajā gadījumā var lūgt uzsākt maksājuma atsaukuma procedūru, tomēr jāņem vērā, ka par to tiek ieturēta bankas komisija un banku procedūra paredz, ka naudas atmaksa ir iespējama tikai ar saņēmēja piekrišanu, proti, partnerim viņa bankā jāapstiprina maksājuma atgriešana, bankai pašai nebūs tiesību vienpusēji izņemt līdzekļus no cita uzņēmuma konta.
Tāpēc, ja maksājums ir aizsūtīts citam partnerim vai uzņēmumam, visātrākais un efektīvākais veids situācijas atrisināšanai ir sazināties tieši ar partneri. Sazinoties, ir jācenšas izskaidrot situāciju un jālūdz kļūdaini saņemto summu atmaksāt atpakaļ. Praksē šī pieeja ir visefektīvākā, jo partneri parasti piekrīt un ir motivēti labot pārpratumus un saglabāt savu reputāciju un labas attiecības.
Ja maksājums veikts ar uzņēmuma karti
Atšķirībā no pārskaitījuma, kartes maksājums bieži sākotnēji redzams nevis konta pārskatā, bet gan kā rezervēta darījuma summa - karšu norēķinu apstrāde var aizņemt pat vairākas dienas un rezervējums kontā nozīmē, ka pirkums jau noticis ar brīdi kad parādās rezervētā summa. Šajos gadījumos arī ir ieteicams nekavējoties sazināties ar banku un informēt par aizdomīgo darījumu, lai varētu izskatīt iespēju darījumu apstrīdēt.
Ja kartes lietotājs pats ievadījis kartes datus krāpnieka veidotā mājaslapā, pastāv risks, ka samaksāto summu neizdosies atgūt.
Ja uzņēmums nav veicis šādu pirkumu vai nav iespējams identificēt uzņēmumu, kam maksājums rezervēts, jāpieņem, ka tas varētu būt neatļauts darījums. Ja darījums jau norakstīts no norēķinu konta, banka izvērtēs iespēju ierosināt darījuma apstrīdēšanas procedūru, lai naudu atgūtu. Tāpat šādos gadījumos jāatceras, ka jūsu uzņēmuma kartes dati var būt nonākuši trešās personas rīcībā, tāpēc ieteicams bloķēt esošo karti un pasūtīt jaunu, lai novērstu turpmāku neatļautu maksājumu veikšanu.
Sākam Tehnoloģiju izmantošanu savā labā
Saņēmēja konta autorizācija (Verification of Payee (VoP))
Saņēmēja konta un nosaukuma verificēšanas mehānisms ir informācija un atgriezeniskā saite banku sistēmu starpā, ierakstot IBAN un saņēmēja nosaukumu un, pārliecinoties, vai tie pareizi sakrīt. Maksātājbanka salīdzina ievadīto nosaukumu ar konta faktisko turētāju pie saņēmējbankas un atbildē uzņēmumam parāda, vai rekvizīti sakrīt, daļēji sakrīt vai nesakrīt. Tāpat var tikt parādīts rezultāts - pārbaude nav iespējama, jo ne visur tas ir ieviests. Nelielas atšķirības nosaukumos ir ierasta lieta valsts valodu īpatnību dēļ. Tomēr būtiskas neatbilstības kalpos par sarkano karogu. VoP darbojas eirozonas valstīs un samērā retos gadījumos ne-eirozonas ES dalībvalstīs.
Zibmaksājumu limiti
Zibmaksājumi ir šodienas realitāte un ērtība, tāpēc ikdienas lietotāju no neparedzētām situācijām var pasargāt zemāki vienreizējie un dienas limiti. Lielākām summām papildus drošību sniegs atsevišķs apstiprinājums, vislabāk ar daudzfaktoru autentifikāciju un otrās personas saskaņojumu. Internetbankā iespējams noteikt vienas zibmaksājuma transakcijas limitu vai dienas zibmaksājumu summas limitu. Ir arī iespēja zibmaksājumu nosūtīšanas funkciju atslēgt pilnībā, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka naudas pārskaitījumi notiks nedaudz lēnāk.
Efektīvākā aizsardzība – iekšējā kontrole, disciplīna
Latvijas uzņēmēju lielākā vājība kļūdaini veiktajos maksājumos arvien nav tehnoloģiju iespējas, bet gan pārliecība, ka “ar mani tas nenotiks.” Krāpšanas scenāriji mainās ātri, bet tas, kā reaģējam uz tiem - daudz lēnāk. Tāpēc efektīvākais veids, kā pasargāt savu uzņēmumu ir konsekvence, disciplīna un papildus drošības mehānismi.
Jūsu uzņēmuma kontā pieejamie naudas līdzekļi patiešām ir jūsu, nevis bankas vai kādas citas iesaistītās puses nauda, tāpēc tā drošība arī ir jūsu rokās, parūpējoties par to, lai aizsargātu sevi no neparedzētiem zaudējumiem.
Iekšējā kontrole: četras acis redz vairāk par divām
“4 acu princips” ne vienmēr ir birokrātija, bet gan uzņēmuma spēja mazināt risku. Lieliem vai netipiskiem maksājumiem, vismaz divi neatkarīgi apstiprinātāji ir labs risinājums.
Kā ierasts, visbīstamākais brīdis ir partneru “pēkšņa rekvizītu maiņa”. Tas ir sarkanais karogs! Tāpēc ir vēlams ieviest papildus, cita veida apstiprinājumu šādām nozīmīgākākām izmaiņām, piemēram: zvanam vai video sarunai ar personu, kuru jūs jau pazīstat, izmantojot iepriekš zināmu un drošu kontaktu. Neviens nopietns partneris neapvainosies, ja jūs pārbaudīsiet viņa rekvizītus pie rekvizītu maiņas vai citām aizdomām, viņš darīs tieši to pašu ar jums. Eksporta sadarbībā šo disciplīnu var nostiprināt uzreiz līgumos. Vienojieties iepriekš: kurā kanālā un kādā formā paziņojat par rekvizītu maiņu, cik paraksti no partnera ir vajadzīgi un vai pirms tam veicat testa maksājumu. Vienošanās par incidentu paziņošanu un pierādījumu saglabāšanu nav formalitāte, bet gan laba prakse, ko ieviest.
Banka var palīdzēt ar izmeklēšanu, iesaldēšanu, sadarbību starpbanku kanālos, bet liela atbildība gulstas tieši uz pašu naudas īpašnieku.
Ko tas daudzās situācijās nozīmē ikdienā? Partneris, kas aizskaita naudu krāpniekam, nereti zaudē ne tikai līdzekļus, bet arī iespējas - piegādes kavējas, reputācija cieš, sadarbība iedragāta vai pat tā beidzas nemaz nesākoties. Tas ir iemesls, kāpēc tik uzstājīgi runājam par piesardzības pasākumiem, ko var ieviest ikviens. Piesardzība ar naudu nav “labi būtu”, piesardzība ir “vai nu tagad, vai pēc negadījuma jau krietni dārgāk”.
-
Klausies podkāsta "Pa ceļam biznesā" epizodi: Kā pasargāt savu uzņēmumu no krāpniekiem?
