Stāsta, ka Disnejlendas vīziju Volts Disnejs gara acīm ieraudzījis, kādudien sēžot uz soliņa Losandželosas Grifita parkā un vērojot, kā abas viņa mazās meitas griežas karuselī. “Kāpēc gan nekur nav tādas vietas, kur vecāki varētu aizraujoši pavadīt laiku kopā ar bērniem?” viņš nodomājis. Ideju meklējumos apceļojis vairākus pasaulslavenus izklaides parkus, tostarp Kopenhāgenas Tivoli, viņš pēc pieciem gadiem atklāja pirmo Disnejlendu Anaheimā. Taču, lai atrastu lieliskas idejas veiksmīgai uzņēmējdarbībai savā ikdienā, nav jābūt Disnejam. To var ikviens – lūk, daži iedvesmojoši piemēri.
Pidžamu miljonāre
Kārena Neiburgera 40 gadu vecumā apprecējās un aizgāja no darba modes preču veikalu tīklā, kopā ar vīru pārcelās uz Sanfrancisko un pēc bērna piedzimšanas kādu laiku dzīvoja mājsaimnieces dzīvi. Kad ģimene sāka just, ka tās budžetam noderētu papildinājums, Kārena nolēma neatgriezties algotā darbā, bet uzsākt pati savu biznesu – un ideju tam atrada savā ikdienas rutīnā: viņai bija iepaticies augu dienu laiski un omulīgi staigāt pa māju brīvā, ērtā pidžamā, un viņa pieļāva, ka Amerikā netrūkst sieviešu un arī vīriešu, kam tas tāpat sagādātu baudu. Un nekļūdījās! Pirmos mājas pidžamu komplektus Kārena radīja saviem draugiem un paziņām. Atsaucība bija liela, un 1994. gadā viņa jau nodibināja savu zīmolu “Karen Neuburger”, kas piedāvāja plašu klāstu elegantu, no smalka auduma šūdinātu pidžamu. Pēc tam, kad viņa vienu no tām 1997. gadā nosūtīja Oprai Vinfrijai, kura tūdaļ kļuva par zīmola fani, Kārenas “All-Day-Sleepwear” līnija kļuva par īstu hitu visā ASV un īsā laikā padarīja viņu stāvus bagātu.
Patlaban tā īpašnieces kontā ik gadu ienes ap 100 miljoniem dolāru.
Starp citu, tieši Kārena Neiburgera 90. gadu sākumā arī sāka rīkot pirmās “pidžamu ballītes” un, draudzeņu mudināta, šo ideju pārdot. Šīs ballītes, kā zinām, iemantojušas globālu popularitāti tīņu vidū.
No grāmatveža par suši impērijas īpašnieku
Rjūdzi Isi (Ryuji Ishii) 1977. gadā ieradās ASV kā 25 gadu vecs japāņu hipijs, kurš līdz tam bija piekopis brīvu dzīvesveidu, apceļojot pasauli un strādājot dažādus gadījuma darbus. Izlēmis ieviest savā dzīvē vairāk stabilitātes, viņš Kalifornijas štata universitātē apguva grāmatvedību un kādu laiku strādāja šajā profesijā, taču ar katru dienu vairāk saprata, ka tā nav domāta viņam. Grāmatveža ādā Rjūdzi jutās nelaimīgs. Turklāt viņam burgeru un hotdogu valstībā tik ļoti trūka ierastās Japānas virtuves...
Tolaik ASV suši vēl bija pieejami tikai īpašos restorānos un bija dārgi: lielveikali baidījās ar ēdienu no jēlas zivs saindēt savus klientus un iedzīvoties dārgos tiesu civilprocesos.
Tad Rjūdzi, apbruņojies ar eņģeļa pacietību, sāka staigāt no viena lieveikala uz citu un pārliecināt to vadītājus, ka riska nav. Kad viena veikalu ķēde piekrita izmēģināt suši tirdzniecību, sākās Rjūdzi veiksmes stāsts: cilvēkiem ļoti iegaršojās par pieejamām cenām nopērkamie jūras velšu un rīsa rullīši. 1986. gadā viņš nodibināja savu kompāniju “Advanced Fresh Concepts”, un pašlaik Rjūdzi Isi suši impērija sniedzas no Aļaskas līdz Alabamai, franšīzes ceļā piedāvā suši ap 2000 ASV lielveikalos, un tās gada apgrozījums pārsniedz 200 miljonus dolāru.
Kafijas pauze ar kaķi
Kaut gan kaķu kafejnīcu konceptu parasti saista ar Japānu, kur tas iemantojis vislielāko popularitāti, pirmā šāda veida kafejnīca tika atvērta 1998. gadā Taivānas galvaspilsētā Taipejā. Tā tika radīta, lai piesaistītu klientus ne tikai ar kafiju un kūciņām, bet arī ar iespēju pilsētas džungļos baudīt jauko, relaksējošo kaķu sabiedrību.
Kafejnīca kļuva par miera oāzi neskaitāmiem stresa māktiem pilsētniekiem, kuriem nebija iespējas savos dzīvokļos turēt mājdzīvniekus.
2004. gadā kaķu kafejnīcas sāka savu uzvaras gājienu Japānā – tika atvērta pirmā “Café-Neko”, kā šīs kafejnīcas sauc japāņu valodā, Osakā. Patlaban Japānā darbojas vairāk nekā 300 kaķu kafejnīcu, lielākā daļa no tām – megapolē Tokijā. Japāņu veiksmes stāstu pārtvērušas arī citas pasaules valstis. 2012. gadā savu “Café-Neko”pie Sv. Stefana Doma ieguva Vīne – tiesa, pilsētas leģenda vēsta, ka līdzīga kafejnīca te pastāvējusi jau 1912. gadā un tajā bieži mīlējis viesoties arī tolaik vēl mazpazīstamais krievu revolucionārs Ļeņins. Patlaban kaķu kafejnīcas darbojas neskaitāmās Eiropas pilsētās. Parīzes “Café des Chats” ir tik populāra, ka galdiņš tajā jārezervē pat trīs nedēļu iepriekš; arī Sanktpēterburgas “Kaķu republikā” var iekļūt, tikai laikus rezervējot vietu. Pāris gadus šāda kafejnīca bija pieejama un par apmeklētāju trūkumu nevarēja sūdzēties arī Rīgā, Āgenskalnā. Tiesa, šādu kafejnīcu uzturēšana gan saistās ar daudzu stingru higiēnas un dzīvnieku labturības prasību izpildi, taču klientu pieplūdums šīs rūpes atsver ar uzviju. Nav mazsvarīgs arī humānais aspekts: dzīvnieciņi visbiežāk tiek paņemti no patversmes, un tiem tiek dāvātas rūpes, ēdiens un cilvēku uzmanība.
Kā atrast un izmantot iespējas
- Pierakstiet ikvienu labu ideju, ko sastopat ikdienas notikumu plūsmā – arī tādas, ko citi ir pametuši, jo nav pratuši efektīvi realizēt. Veidojiet savu ideju banku – ikviena no tām ir potenciāla iespēja, pie kuras īstajā vietā un laikā varat atgriezties.
- Sāciet ar sevi. Uzdodiet sev jautājumu: kas manu dzīvi padarītu vieglāku, ērtāku, patīkamāku? Kā man pietrūkst? Kāda problēma apgrūtina manu ikdienu un kā to varētu atrisināt? Jūsu pašu vēlmes vai neapmierinātība var norādīt uz lielisku biznesa iespēju.
- Meklējiet idejas dažādās vietās, ceļojiet, runājiet ar dažādiem cilvēkiem. Vides maiņa, citu pieredzes un vēlmju uzklausīšana atklāj jaunas perspektīvas un rosina radošumu.
- Pētiet, kā līdzīgas idejas īstenojuši vai problēmas risinājuši citi. Un lai jūs nebiedē fakts ka viņiem varbūt nav veicies, – varbūt tieši jūs, izanalizējot viņu kļūdas, spēsit piedāvāt daudz veiksmīgāku risinājumu.
Pats galvenais – turiet atvērtas acis un prātu, domājiet ārpus stereotipiem, un īstā ideja pie jums noteikti atnāks.Un tad atliek vien rīkoties pēc Disneja principa: “Ja jūs esat kaut ko izsapņojis, tad noteikti spējat to arī īstenot.”
