Vispirms jāsāk ar to, ka diemžēl katram trešajam Latvijas iedzīvotājam pēdējā gada laikā ir bijusi situācija, ka mēneša beigās pietrūkst naudas.
Šāda situācija, ka mājsaimniecībai nav pieticis ienākumu, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus, biežāk ir piemeklējusi iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, iedzīvotājus, kuri audzina bērnus vecumā līdz 18 gadiem, kā arī vecākus, kuri vieni audzina bērnu vai bērnus.
Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41 % un 39 % iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.
Ja trūkst naudas, latvieši izvēlas kavēt maksājumus vai aizņemties
Brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, vairums Latvijas mājsaimniecību pārskata savas prioritātes, atzīstot, ka sāk dzīvot taupīgāk un atsakās no noteiktiem tēriņiem (59 %). Tam seko atsevišķu rēķinu apmaksas kavēšana līdz brīdim, kad ģimenes budžetā ieplūdīs vairāk naudas (42 %), kā arī naudas aizņemšanās no radiem, draugiem vai paziņām (32 %).
Interesanti, ka studenti un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (350–500 eiro mēnesī) krīzes brīžos biežāk izvēlas ietaupīt uz citu izdevumu rēķina. Savukārt atlikt rēķinu apmaksu visbiežāk izvēlas uzņēmēji vai pašnodarbinātie, kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 700 eiro mēnesī.
Lietuvieši biežāk aizņemtos, igauņi tērētu uzkrājumus
Nonākuši finanšu grūtībās, lietuvieši un igauņi, tāpat kā latvieši, visbiežāk sāktu dzīvot taupīgāk. Taču tālākā rīcība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū atšķiras – latviešiem nākamā populārākā rīcība iztrūkuma segšanai ir rēķinu apmaksas atlikšana (42 %), savukārt lietuviešiem – līdzekļu aizņemšanās no radiem un paziņām (39 %), bet igauņi drīzāk izmantotu iepriekš izveidotos uzkrājumus (37 %).
Pietrūkst uzkrājuma drošības spilvenam
Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, samazinoties ikmēneša ienākumiem, izmanto iepriekš izveidotos uzkrājumus, lai segtu regulārās ikmēneša saistības. Tomēr vaicāti, cik ilgi būtu gatavi iztikt tikai no uzkrājumiem, teju puse aptaujāto atzīst – ne ilgāk par vienu mēnesi. Finansiāli drošāk jūtas vīrieši un gados vecāki iedzīvotāji, kuri ar saviem uzkrājumiem spētu iztikt pat uz laiku līdz pieciem mēnešiem, kā arī uzņēmēji, kuri šādās situācijās, būtiski nesamazinot savus tēriņus, spētu iztikt pat līdz septiņiem mēnešiem. Lai arī, pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, noguldījumu apmērs komercbankās Latvijas mājsaimniecībām ir augošs un sasniedzis rekordlielu apmēru (5,9 miljardus), tomēr jāatzīst, ka liela daļa šo noguldījumu koncentrējas turīgo iedzīvotāju segmentā. Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli ievainojamas un par nākotni nevar justies gana droši.
Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji nav pietiekami aizsargāti pret dažādiem ģimenes budžeta satracinājumiem – attiecīgi Lietuvā 39 %, bet Igaunijā 44 % iedzīvotāju ar līdzšinējo uzkrājumu palīdzību spētu izdzīvot vien mēnesi.
“Novērojam tendenci, ka uzkrājumu trūkuma dēļ sarežģītākās situācijās iedzīvotājiem nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem tā vietā, lai aizņemtos paši no sevis. Nereti jāsaskaras arī ar viedokli, ka ienākumu apmērs ir pārāk zems, lai būtu iespējams veidot uzkrājumus, tomēr jāatceras – ja nevar atļauties uzkrāt, nevar atļauties arī aizņemties. Aizdarināt caurumus budžetā vislētāk un vieglāk ir no saviem uzkrājumiem. Tāpēc ir svarīgi veidot “drošības spilvenu”, lai būtu, no kā iztikt, ja gadās zaudēt darbu, saslimt vai jāsedz kādi lieli, negaidīti tēriņi. Apsveicami, ja izdodas izveidot uzkrājumu triju mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā, tomēr ģimenes var justies jau stabilāk, sakrājot arī vienas mēnešalgas lielu drošības spilvenu,” atzīmē Evija Kropa.
Budžets jāplāno ilgtermiņā
Bet, lai vispār pietiktu naudas uzkrājumu atlicināšanai, ir jāsāk ar budžeta plānošanu. “Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju plāno ģimenes budžetu, tomēr redzam, ka skats orientēts īstermiņā. Mūsu pētījumu dati rāda, ka trīs no desmit mājsaimniecībām pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, ka ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Taču, plānojot ģimenes budžetu, no šādām situācijām būtu jāspēj izvairīties. Ņemot vērā pieaugošo tehnoloģiju attīstību, kas dažādu pirkumu un maksājumu veikšanu padara automatizētu un teju vai nemanāmu, pievērsties tēriņu kontrolei un budžeta plānošanai kļūst aizvien būtiskāk. Turklāt tehnoloģiju attīstības laiku iespējams izmantot, atvieglojot savu ikdienu, proti, kur vien iespējams, datu apstrādi un to apkopošanu atstājot tehnoloģiju ziņā – tā ietaupot laiku un padarot plānošanas procesu ērtāku,” uzsver Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte, atgādinot, ka finanšu plānošana nenozīmē tikai ienākumu un pamatizdevumu pozīciju pārzināšanu, bet gan vairāku darbību kopumu, kas palīdz pieņemt apzinātus lēmumus un sasniegt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus. Nereti pret personīgajām finansēm mēdzam izturēties pavirši, vien aptuveni sekojot līdzi tēriņiem, plūstam pa straumi vai aizbildināmies ar pārāk mazu naudas apjomu, ko nav pat vērts plānot,– to atzīst ceturtā daļa iedzīvotāju visās Baltijas valstīs. Tomēr rīcībai vajadzētu būt gluži pretējai – jo mazāk naudas mūsu rīcībā, jo rūpīgāka plānošana nepieciešama,” norāda Evija Kropa.
Finanšu veselības rīks
* Pētījumu par finanšu plānošanas paradumiem mājsaimniecībās šā gada martā veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. Lietuvā pētījumu veica pētījumu kompānija “Spinter tyrimai”, aptaujājot 1012 respondentus, un Igaunijā – Ekonomikas pētījumu institūts, aptaujājot 1021 respondentu.