Finanšu veselības indekss – Latvijas sabiedrības labklājības termometrs

Swedbank ir veikusi pētījumu par sabiedrības finanšu veselību un izveidojusi Finanšu veselības indeksu, kas turpmāk mērīs finanšu veselības dinamiku Baltijas valstīs un Zviedrijā.

Finanšu veselība – kādēļ tā ir svarīga ikvienam un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav tikai tas, cik labi spējam saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar atlaidi, stāvot veikalā pie kases. Finanšu veselība sakņojas noteiktā rīcībā un zināšanās: tas nozīmē domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no aplamiem finanšu lēmumiem, tostarp pasargāt savu naudu no krāpniekiem.

“Ekonomika visā pasaulē piedzīvo virkni satricinājumu dažādu ārēju faktoru ietekmē, un finanšu vide kļūst arvien nenoteiktāka. Daudzu cilvēku satraukums par savu finanšu drošību ir labi saprotams. Tomēr finanšu veselību ir iespējams stiprināt arī trauksmainos apstākļos, uzlabojot savas zināšanas un prasmes naudas lietās un ieviešot veselīgus finanšu paradumus. Izveidojot Swedbank Finanšu veselības indeksu, mēs kopā varam jau otro gadu pēc kārtas vērtēt sabiedrības finanšu veselības attīstības dinamiku, lai stiprinātu cilvēku zināšanas finanšu jomā un aicinātu uz izsvērtiem finanšu lēmumiem,” saka Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Kas tad ir laba finanšu veselība?

Tas nozīmē, ka

  • tērējam mazāk, nekā nopelnām,
  • spējam veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem,
  • varam finansiāli pasargāt savus tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem,
  • protam salāgot aizņēmumus ar ienākumiem.

ANO labu finanšu veselību raksturo kā drošības un kontroles sajūtu, iespēju ar finanšu palīdzību vieglāk pārdzīvot grūtības un brīvi pieņemt dažādus ar finansēm saistītus lēmumus.

Diemžēl saskaņā ar Finanšu veselības indeksa datiem laba finanšu veselība ir tikai katram trešajam Latvijas iedzīvotājam.

Jo vairāk naudas, jo priecīgāks?

“Šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek. Nauda izraisa stresu teju pusei Latvijas iedzīvotāju. Īpaši satraukumu par finansēm izjūt jauni cilvēki – viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai tiktu galā ar izaicinājumiem. Protams, prasme rīkoties ar naudu laika gaitā veidojas pati, tomēr šī mācībstunda prasa upurus – nereti cieš veselība un attiecības ar līdzcilvēkiem,” saka Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Finanšu zināšanas – labākas par finanšu iespējām, bet ne pietiekamas

Kopumā Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda 50 punktus no 100, kas ir par 6 punktiem vairāk nekā pērn. Igaunijā tie ir 60, Lietuvā – 56 punkts, kas arī vērtējams kā zems rezultāts. Labāks indeksa rādītājs – 74 – ir Zviedrijā. Indeksa zemās vērtības cēlonis lielākoties ir sabiedrības vājās finanšu iespējas, kas visās trīs Baltijas valstīs atpaliek no finanšu zināšanām, savukārt Zviedrijā finanšu spēju līmenis sabiedrībā ir augstāks nekā finanšu zināšanas.

Kopumā personīgās finanses ir pilnībā neaizsargātas vai nepietiekami aizsargātas teju divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju (64%), kas var radīt dažādas grūtības un nemieru attiecībā uz finanšu lēmumiem. Tomēr finanšu situācija gada laikā uzlabojusies, un ir novērojama tendence iedzīvotājiem pārvirzīties no grupām ar mazāk aizsargātām finansēm uz grupām ar labām un spēcīgām finansēm.

fin-vesel.png

Latvijā pilnībā neaizsargātas finanses ir 35% aptaujāto. Igaunijā un Lietuvā neaizsargātas finanses ir mazākai daļai iedzīvotāju, attiecīgi 21% un 23%, kamēr Zviedrijā vien 6% iedzīvotāju. Kaimiņu valstīs labāka situācija ir arī iedzīvotāju grupās, kurām ir labas un spēcīgas finanses, kur šādu cilvēku daļa Zviedrijā ir 80%, Igaunijā 55%, Lietuvā 46%, kamēr Latvijā vien 36%. Latvijas iedzīvotāju vājāka finanšu veselība pamatā veidojas no zemākas finanšu disciplīnas, nepietiekamiem uzkrājumiem drošībai, kā arī nepietiekamas apdrošināšanas.

Finanšu veselības līmenis ir atšķirīgs dažādos Latvijas reģionos. Augstākais finanšu veselības indeksa rādītājs vērojams Pierīgā dzīvojošajiem (54), nedaudz zemāks – Rīgā (52) un Zemgalē (51) dzīvojošajiem, viszemākais – Vidzemes (46) un Latgales (45) iedzīvotājiem.

Indekss atklāj atšķirības sieviešu un vīriešu finanšu veselībā

Finanšu veselības indekss vīriešiem Latvijā ir augstāks (52) nekā sievietēm (48), un līdzīga situācija vērojama arī pārējās valstīs.

Atšķirību veido gan finanšu spējas, gan finanšu zināšanas. Īpaši finanšu zināšanās vērojama lielāka indeksa vērtības starpība - vīriešiem 59 punkti pret 50 punktiem sievietēm. Sievietes arī vairāk nekā vīrieši ir noraizējušās vai vīlušās naudas lietās – tā norāda 56% sieviešu, tomēr arī vīrieši tālu neatpaliek (49%). Labā ziņa, ka sabiedrība kļuvusi pozitīvāka gada laikā, jo gadu atpakaļ 64% sieviešu un 56% vīriešu norādīja, ka ir vīlušies vai noraizējušies par savām finansēm.

Ar Finanšu veselības indeksu var iepazīties šeit: