Prasme rīkoties ar naudu ir ne tikai spēja saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt atlaides apmēru veikalā pie kases. Lai varētu runāt par finanšu veselību, ir vajadzīgas noteiktas zināšanas un rīcība – spēja pārdomāti apmaksāt ikdienas vajadzības un laikus paredzēt iespējamos ilgtermiņa izdevumus, prasme izvairīties no aplamiem lēmumiem un savas naudas pasargāšana no krāpniekiem. Nesakārtotas naudas lietas rada stresu, un no tā nav pasargāti arī turīgi cilvēki.
“Šobrīd ekonomika visā pasaulē piedzīvo virkni satricinājumu, un finanšu vide kļūst arvien nenoteiktāka. Daudzu cilvēku satraukums par savu finanšu drošību ir labi saprotams. Tomēr finanšu veselību ir iespējams stiprināt arī trauksmainos apstākļos, uzlabojot savas zināšanas un prasmes naudas lietās un ieviešot veselīgus finanšu paradumus. Izveidojot Swedbank Finanšu veselības indeksu, mēs kopā varēsim vērtēt sabiedrības finanšu veselības attīstības dinamiku, lai stiprinātu cilvēku zināšanas finanšu jomā un aicinātu uz izsvērtiem finanšu lēmumiem,” saka Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Kas tad ir laba finanšu veselība?
Tas nozīmē, ka
- tērējam mazāk, nekā nopelnām,
- spējam veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem,
- varam finansiāli pasargāt savus tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem,
- protam salāgot aizņēmumus ar ienākumiem.
ANO labu finanšu veselību raksturo kā drošības un kontroles sajūtu, iespēju ar finanšu palīdzību vieglāk pārdzīvot grūtības un brīvi pieņemt dažādus ar finansēm saistītus lēmumus.
Diemžēl saskaņā ar Finanšu veselības indeksa datiem laba finanšu veselība ir tikai katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam.
Finanšu veselības indeksu ietekmējošās jomas:
Jo vairāk naudas, jo priecīgāks?
“Šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek. Nauda izraisa stresu teju pusei Latvijas iedzīvotāju. Īpaši satraukumu par finansēm izjūt jauni cilvēki – viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai tiktu galā ar izaicinājumiem. Protams, prasme rīkoties ar naudu laika gaitā veidojas pati, tomēr šī mācībstunda prasa upurus – nereti cieš veselība un attiecības ar līdzcilvēkiem,” saka Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Finanšu zināšanas – labākas par finanšu iespējām, bet ne pietiekamas
Kopumā Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda vien 44 punktus no 100. Igaunijā tie ir 50, Lietuvā – 51 punkts, kas arī vērtējams kā zems rezultāts. Labāks indeksa rādītājs – 72 – ir Zviedrijā. Indeksa zemās vērtības cēlonis lielākoties ir sabiedrības vājās finanšu iespējas, kas visās trīs Baltijas valstīs atpaliek no finanšu zināšanām, savukārt Zviedrijā finanšu spēju līmenis sabiedrībā ir augstāks nekā finanšu zināšanas.
Salīdzinot indeksa un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, redzams, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Puse Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tiem ir nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar savām naudas lietām. Vienlaikus 43% atzīst, ka saskaras ar grūtībām segt ikdienas tēriņus, viņiem nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses. Lielākais klupšanas akmens izrādījies drošības uzkrājumu apjoms vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā – pienācīgs “finanšu drošības spilvens” ir tikai 19% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā tāds ir 35% un 29% iedzīvotāju. Tāpat teju puse iedzīvotāju ar maziem ienākumiem norāda, ka viņu izdevumi parasti ir lielāki par ienākumiem.
Jāpiebilst, ka finanšu veselības līmenis ir atšķirīgs arī dažādos Latvijas reģionos. Augstākais indeksa rādītājs vērojams Rīgā un Pierīga dzīvojošajiem (46 un 47), nedaudz zemāks - Zemgalē (44) un Vidzemē (42) dzīvojošajiem, viszemākais - Kurzemes un Latgales iedzīvotājiem. Savukārt zemākais finanšu zināšanu līmenis ir Kurzemē (44), visaugstākais - Pierīgā (56).
Indekss atklāj atšķirības sieviešu un vīriešu finanšu veselībā
Finanšu veselības indekss vīriešiem Latvijā ir augstāks (47) nekā sievietēm (41), un līdzīga situācija vērojama arī pārējās valstīs.
“Viens no iemesliem, kāpēc sievietēm ir vājāka finanšu veselība, ir zemāki ienākumi,” skaidro Reinis Jansons. “Aizvien pastāv ienākumu atšķirības starp abiem dzimumiem, bet labāka finanšu veselība ir iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem ar lieliem ienākumiem ir laba finanšu veselība, tomēr vājas personīgās finanses te vērojamas daudz mazākā mērā nekā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.”
Sieviešu vidū īpaši liela nedrošība valda arī par spēju patstāvīgi tikt galā ar finansiālas dabas izaicinājumiem – trešdaļa sieviešu atzīst, ka finanšu jomā ir atkarīgas no kāda cita. Vīrieši šādu viedokli pauduši daudz retāk.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū vērojama liela nedrošība par savu finansiālo stāvokli – tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs par savām naudas lietām. Visbiežāk iedzīvotāji savu finanšu drošību vērtē kā viduvēju.
Ar Finanšu veselības indeksu var iepazīties šeit.
