Visbiežāk šādi “super-labie” piedāvājumi izskan attiecībā uz investīcijām finanšu instrumentos, pensijas uzkrājumiem vai kriptovalūtas iegādi. Tā kā riska pamatā ir tava nauda, pirms piekrist, ir vērts iedziļināties piedāvājumā un pārliecināties par tā patiesumu.
Ieguldīšanā atmaksājas apdomīgums
Reizēm ļoti gribas pārmaiņas vai “noķert” labu iespēju, un gandarījumam ir gana pat ar nelielu pirkumu. Labi pazīstama, saprotama sajūta, kas sakņojas emocionālā vēlmē izrauties no ikdienības. Dažkārt tai ir vērts ļauties, taču šādos brīžos vajadzētu atcerēties, ka spontāniem lēmumiem būs sekas.
Sīks tēriņš aizmirsīsies, bet emocionāls, nepārdomāts lēmums ieguldīt lielāku naudas summu radīs dziļākas konsekvences.
Tāpēc, pirms ļauties šķietami aizraujošam ceļojumam investīciju pasaulē, ko, teiksim, lielveikalā vai uz ielas izsaka labi ģērbts un runīgs “konsultants”, būtu racionāli jāapdomājas. Un jāatceras, ka krāšņa solījuma motīvs parasti ir visai piezemēts aprēķins un tāds, lai otrs pieņemtu mirkļa lēmumu, kas investīciju pasaulē ne vienmēr ir tā labākā pieeja.
Uzmanies no telefonkrāpniekiem
Par vienu no izplatītākajiem klientu “zvejošanas” paņēmieniem ieguldījumu veikšanai, pēdējo gadu laikā ir kļuvis agresīvs telefonmārketings, aicinot investēt virtuālajās investīciju platformās. Kā likums, te sola milzīgu atdevi, tādu, ko nebūsiet manījuši nekur citur. 2019. gadā dažādās krāpnieciskās platformās cilvēki bija zaudējuši teju pusmiljonu eiro (šī summa izriet no ziņojumiem policijā, tā varētu būt lielāka, jo ne visi ir ziņojuši).
Arī Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja liecina, ka ar dažādiem aizdomīgiem ieguldīšanas piedāvājumiem bija saskārušies 64% cilvēku.
Šis, protams, ir pavisam parasts krāpšanas veids, ar tā sekām cīnās policija, jo nauda nekur netiek ieguldīta, to vienkārši nozog.
Cilvēkiem kļūstot piesardzīgākiem un informētākiem, mainās arī ieguldījumu piesaistes formas. Proti, ieguldījumi patiešām var nonākt finanšu tirgos, piemēram, tiek pirkti vērtspapīri, taču nevienam īpaši nerūp šo ieguldījumu atdeve. Jo vienīgā interese ir bijusi piesaistīt komisijas maksu par pakalpojumu vai iegūt datus, lai piekļūtu konkrētā cilvēka bankas kontam. Tiklīdz par šādiem aizdomīgiem pakalpojumu sniedzējiem ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tie acumirklī izgaist (FKTK mājas lapas sadaļa “Tirgus dalībnieki”, ir labs veids, lai pārliecinātos par konkrētā uzņēmuma statusu). Šobrīd ir aktualizējusies naudas izkrāpšana, solot ieguldījumus kriptovalūtās un kriptoaktīvos, kas ir praktiski neregulēta joma, un tāpēc pakļauta dažādām manipulācijām.
Pārbaudi pakalpojuma sniedzēja uzticamību
Jāuzsver, ka arī ārpus krāpniecisku darbību jomas, ir vērts pievērst uzmanību tam, cik uzticams ir konkrētais pakalpojuma sniedzējs. Tam var būt izsniegta licence, tas varētu būt bijis aktīvs savu pakalpojumu un zīmola reklamētājs, taču parasti šādas aktivitātes ir bijušas sporādiskas un neilgas. Nopietni finanšu jomas spēlētāji ir atbildīgi savā mārketinga komunikācijā (jo ieguldījumu risks ir jāsabalansē ar reālām ienesīguma iespējām) un rūpējas par uzņēmuma, kā arī savas pārstāvētās nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā, nevis tikai savu labumu šodien vai rīt.
Ja runā, piemēram, par ieguldījumiem pensiju uzkrājumā (2. vai 3. pensiju līmenī), ir vērts pievērst uzmanību interesējošā pensiju plāna ienesīgumam ilgtermiņā un komisijas maksām. Ja ienesīgums lielākajai daļai tirgus spēlētāju ir līdzīgs, tad zemākas komisijas dos papildus ieguvumu ilgtermiņā. Piemēram, Swedbank saviem pārvaldītajiem pensiju 3. līmeņa plāniem pati sedz atskaitījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Proti, visa iemaksātā nauda nonāk pensiju krājēja kontā un pa ceļam nenodilst, sedzot dažādas komisijas. Kopumā, komisijas maksas būtu jāvērtē, salīdzinot dažādus pensiju plānus (informācija par pensiju 2. līmeni vienuviet pieejama www.manapensija.lv), jo tikai to salīdzinājums ļaus saskatīt potenciālos ieguvumus un zaudējumus. Tāpēc neļaujieties skaistiem solījumiem, kamēr pats, piemēram, esat skrējienā pa veikaliem, bet apdomājiet visus plusus un mīnusus pragmatiski.
Kā vēl vienu nozīmīgu dimensiju ieguldījumu jomā jāizceļ ilgtspējas jautājumu klātbūtne finanšu pakalpojumu sniedzēja produktu klāstā.
Apzinoties, ka investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos un nozarēs veido mūsu nākotni, mums katram ar savu “balsojumu” par labu tam vai citam sadarbības partnerim, ir iespējams veidot šo rītdienu.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka ieguldījumi ilgtspējīgās nozarēs (faktiski – uzņēmumos, kuri rūpējas par vides jautājumiem, par kvalitatīvu pārvaldību un sociāla rakstura jautājumiem) pēdējā laikā ir labāk nopelnījuši, nekā investīcijas tā saucamajos tradicionālajās, jeb, pareizāk sakot, – vakardienas nozarēs.
