Aizņemties nav slikti, ja tas ir pārdomāts lēmums, vari to atļauties un tas tavu dzīves līmeni patiešām ceļ, nevis pazemina, atgādina Swedbank Finanšu institūta eksperti un atspēko dažus izplatītākos mītus par aizņemšanos.
Naudu aizņemas tikai nabadzīgi cilvēki. Nebūt nē. Naudu aizņemas cilvēki ar dažādiem ienākumu līmeņiem, jo kredīts nereti sniedz iespēju ātrāk sasniegt savus mērķus un apmierināt noteiktas vajadzības. Ir situācijas, kad aizņēmums tavu dzīves kvalitāti uzlabo un nodrošina iespēju sasniegt vairāk, piemēram, sava biznesa uzsākšana vai automašīnas iegāde. Tāpat mēdz būt situācijas, kad vajadzība pēc naudas līdzekļiem ir tagad un naudas sakrāšana pašu spēkiem prasītu pārāk ilgu laiku, kad, iespējams, aktualitāte jau būtu zudusi, piemēram, studiju maksas segšana vai jauna mājokļa iegāde.
Aizņēmums pilnīgi noteikti var kalpot kā investīcija savā nākotnē un kā labs palīgs dažādu ieceru realizēšanai ar nosacījumu, ja lēmums pieņemts pārdomāti un ir pamatota pārliecība, ka ģimenes budžets to patiesi var atļauties kā aizņemšanas brīdī, tā arī pie kādiem neparedzētiem apstākļiem.
Aizdevējam galvenais izsniegt kredītu, tam vienalga, kā to nomaksāsi. Noteikti nē! Atbildīgs aizdevējs rūpīgi vērtē potenciālā kredītņēmēja iespējas savas saistības izpildīt. Parasti ienākumu un izdevumu bilancei jābūt tādai, lai visiem kredītmaksājumiem kopā varētu atlicināt aptuveni 30%, tomēr cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem un/vai apgādājamajiem arī 20% var būt pārāk daudz. Tāpēc katra situācija tiek vērtēta individuāli, tiek noteikts riska līmenis, kas, savukārt, ietekmē arī aizņēmuma cenu.
Aizdevējs var ņemt vērā ne tikai ienākumus, bet arī tavu izglītību un pieredzi, maksātspēju un kredītvēsturi, uzkrājumu un līdzfinansējuma apmēru. Tavu kredītvēsturi var ietekmēt pat viens nesamaksāts rēķins. Naudas aizdošanas pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticēšanās, tāpēc, izsniedzot aizdevumu, ir svarīgi novērtēt, kā potenciālais aizņēmējs līdz šim ir izturējies pret saviem maksājumiem. Tādējādi iespējai saņemt kredītu ir vairāk sakara ar tavu finanšu sakārtotību un atbildīgu apsaimniekošanu nekā tikai ar to, vai saņem lielu vai mazu algu.
Ja aizdevējs par šīm lietām interesējas vien daļēji vai neinteresējas vispār, tad zini, ka pats par to arī samaksā augstākas procentu likmes veidā. Jo augstāku risku aizdevējs gatavs uzņemties, piedāvājot ātru aizdevuma izsniegšanu bez klienta finanšu situācijas papildu izpētes, jo lielāku šī riska daļu pārdala uz klientiem, aprēķinot augstāku cenu.
Kamēr ir pietiekami uzkrājumi, aizņemties nav prātīgi. Ne vienmēr. Ja uzkrājumi veikti kādos peļņu nesošos ieguldījumos, var būt pilnīgi attaisnojams, ja tos neaiztiec un tā vietā izvēlies paņemt izdevīgu aizņēmumu. Turklāt uzkrājumu veidošana ir labs finanšu treniņš pirms kredīta noformēšanas. Pirms ņemt kredītu, sāc veidot uzkrājumu ar plānotā kredīta ikmēneša maksājumam līdzvērtīgu iemaksu, piemēram, gada garumā, lai pārliecinātos, ka tava finanšu disciplīna neklibo. Turklāt tu nevienam nebūsi parādā un atbildīgs būsi tikai savā priekšā, taču tas būs labs ģenerālmēģinājums attiecībām ar kredīta izsniedzēju.
Uzkrāšana var būt arī labs veids, kā sagatavoties mājokļa kredīta saņemšanai – būtisks iemesls, kāpēc cilvēki ir spiesti atlikt mājokļa iegādi, nereti ir tas, ka pietrūkst pirmajai iemaksai nepieciešamās summas vai arī naudas tai nav vispār. Parasti pirmās iemaksas apmērs, kas nepieciešams, ja mājokļa iegādei tiek ņemts kredīts, ir 15–20%, turklāt jārēķinās ar izdevumiem, kas saistīti ar kredīta un pirkuma līguma noformēšanu (notārs, nodokļi utt.). Šādu naudas summu saprātīgā laika periodā sakrāt ir ļoti grūti, īpaši tad, ja vēl paralēli jāīrē mājoklis. Tāpēc var meklēt valsts atbalstu, piemēram, ALTUM atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem un NBS karavīriem, kas sniedz garantijas bankas aizdevumiem un ļauj samazināt pirmās iemaksas apmēru.
Atmaksāt vienu kredītu, aizņemoties naudu no kāda cita, ir pieņemami. Tā gluži nav. Ja lētāka procentu likme un izdevīgāki nosacījumi, tas varbūt pat ir gudri, bet noteikti ne tad, ja nepietiek naudas viena kredīta nomaksai un tāpēc aizņemies no kāda cita. Tas draud ar sniega bumbas efektu, problēmām tikai palielinoties. Pareizākā rīcība šādā situācijā būtu vērsties pie naudas aizdevēja ar lūgumu rast risinājumu – vai nu piešķirot kredīta brīvdienas, kad kādu laiku var maksāt tikai procentu maksājumus, vai sastādot jaunu atmaksas grafiku ar mazāku ikmēneša maksājumu uz dažādu kredītu apvienošanas un/vai termiņa pagarināšanas rēķina. Katrā ziņā iniciatīva un vēlme problēmu risināt ir daudz pareizāka nekā tiekšanās pēc ātra risinājuma jauna kredīta formā.
Personīgās finanses un ar tām saistītu jautājumu risināšana (budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana, ieguldīšana u. c.) ikviena cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu. Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izglītotu finanšu jomā, Swedbank Finanšu institūts izveidojis atraktīvu spēli “Naudas duelis”.
Spēles septiņās video epizodēs Swedbank Finanšu institūta eksperti izaicina 14 Latvijā zināmas personības – TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Beāti Bērziņu (Beta Beidz), mūzikas producentu Rūdolfu Budzi (DJ Rudd), divu bērnu tēvu, zemessargu, TV un radio raidījumu radītāju un vadītāju Gustavu Terzenu, TV un radio raidījuma vadītāju Ligitu Miezi, TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Leldi Ceriņu, “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni, satura veidotāju Roju Rodžeru, modeli, TV raidījumu vadītāju un divu bērnu mammu Māru Sleju, mākslinieku Artūru Jenotu, vizāžisti, vizuālā tēla stilisti un TV raidījuma “SuperBingo” vadītāju Kristu Zvirgzdiņu, sporta žurnālistu Anatoliju Kreipānu, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu, TV un radio personību Oskaru Leperu, TV un radio raidījumu vadītāju Mārtiņu Spuri – demonstrēt savu erudīciju tādās finanšu tēmās kā apdrošināšana, kredīti, ieguldījumi, uzņēmējdarbība, gudra saimniekošana, “zaļās” izvēles un jauniešu attiecības ar naudu, kopā rodot atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem.
Spēles epizodi "Kredīti" skaties šeit:
