Jaunākajā Finanšu veselības avīzes izdevumā aktuālitātes, izglītības iniciatīvas un praktiski materiāli, kas palīdz plānot budžetu, stiprināt finanšu drošību un veicināt ilgtspējīgus finanšu lēmumus ikdienā:
-
Pētījumi par mājsaimniecību finansēm, budžeta plānošanu un bērnu finanšu pratību
-
Atskats uz vērienīgāko finanšu pratības aktivitāti Latvijas skolās "Naudas diena"
-
Finanšu veselības podkāstu jaunākās epizodes
-
Investīciju zināšanu veicināšanas iniciatīvas - jauniešiem, iesācējiem un visiem interesentiem
-
Apkopojums par finanšu veselības aktivitātēm kaimiņos un pasaulē
Šogad finanšu situācija uzlabojusies ceturtdaļai iedzīvotāju
Swedbank Finanšu institūts gadumijā jau 13 gadus mēra sabiedrības noskaņojumu par to, kāds ir bijis mājsaimniecību aizvadītais finanšu gads un ar kādām izjūtām iedzīvotāji raugās nākamajā gadā. Var teikt, ka respondenti, vērtējot savu finanšu situāciju 2025. gadā, atgriezušies pirmspandēmijas pārliecībā, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. Pētījuma dati rāda, ka 25 % mājsaimniecību aizvadītajā gadā piedzīvojušas finanšu uzlabojumus, 39 % situācija saglabājusies stabila, savukārt negatīvas
pārmaiņas skārušas 34 % aptaujāto.
"Iedzīvotāju pozitīvajam vērtējumam par finansiālo situāciju ir reāls pamats, ko apliecina arī statistikas dati – darba alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi, turpinājusi augt, atstājot iedzīvotāju maciņos vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos 12 mēnešos. Nodarbinātības līmenis saglabājies stabils, neradot bažas par bezdarba pieaugumu. Turklāt ienākumu pieaugums netiek automātiski novirzīts patēriņam, ļaujot mājsaimniecībām palielināt uzkrājumus. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka būtiska sabiedrības daļa – aptuveni katrs trešais iedzīvotājs – joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām un dzīvo zem vidējā līmeņa," vērtē Evija Kropa, Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja.
Samazinās to mājsaimniecību skaits, kas plāno savas finanses
Pēdējos gados ir sarucis to Latvijas mājsaimniecību īpatsvars, kas plāno savas finanses un seko līdzi tam, lai izdevumi nepārsniegtu regulāros ienākumus, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījumā. 2017. gadā puse aptaujāto norādīja, ka budžetu plāno visu laiku, bet šogad šis skaits nedaudz sarucis. Vēl trešdaļa savu finanšu plānošanai pievēršas neregulāri, pēc nepieciešamības. Astoņu gadu laikā teju dubultojies respondentu skaits, kas salīdzinoši drosmīgi atzīst – savu budžetu neplāno un neseko līdzi ne ienākumiem, ne arī izdevumiem; šādu viedokli
šogad pauž 14 % respondentu. Visbiežāk piekoptā budžeta plānošanas metode ir atmiņā, prātā, bez īpaši izveidotas sistēmas – šādu metodi izvēlējušies teju puse respondentu.
"Budžeta plānošanā svarīga ir ikdienas finanšu pārvaldīšana, tomēr ne mazāk svarīga ir arī izvēlētā pieeja. Vienas pareizās metodes nav, jo kādam ļoti labi strādās vecā, labā kladīte, savukārt kādam citam – mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas ar mākoņpakalpojumiem, iespējām budžetu pārvaldīt kopīgi ar ģimenes locekļiem vai izdevumu kategorizēšanas automatizēšana. Tomēr finanšu plānošana galvā, paļaujoties vien uz sajūtām un atmiņu, nav uzskatāma par nopietnu," atzīst E.Kropa
Vecāki atzīst – bērniem grūti izprast naudas vērtību
Neraugoties uz to, ka nauda ir ikdienas sastāvdaļa un arī sarunām par to vajadzētu notikt bieži, vecāki atzīst, ka par naudu ar bērniem parasti runā tikai pēc nepieciešamības, bet regulāras sarunas ir retāk. Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījumā gandrīz puse vecāku norāda, ka viņu bērniem vislielākās grūtības sagādā naudas vērtības izpratne un pārdomātu pirkumu veikšana. Lai arī vecāki atzīst, ka paši naudas prasmes pamatā ieguvuši no “dzīves skolas”, viņi tomēr sagaida, ka bērni tās apgūs arī skolā.
Sarunās visbiežāk dominē tēmas par tēriņu lietderīgumu (72%), naudas vērtības apzināšanos (67%), taupīšanas un uzkrājumu nepieciešamību (52%), kā arī bērnu pašu iespējām gūt ienākumus strādājot (50%). Krietni retāk vecāki pārrunā tēmas, kas saistītas ar digitālās naudas formām (20%), naudas aizņemšanos un aizdošanu (15%), kā arī investīcijām (6%). Arī vērtējot, kurās ar naudu saistītajās jomās bērnus skolās būtu vairāk jāizglīto, vecāku vidū priekšplānā izvirzās budžeta plānošana, naudas vērtības apzināšanās un krāpniecisku darījumu atpazīšana. Savukārt mazāku uzmanību vecāki pievērš tēmām, kas saistītas ar tehnoloģiju un finanšu tirgus attīstības sniegtajām iespējām — jomām, kas interesē visvairāk pašus jauniešus.
"Katra paaudze aug dažādos ekonomikas apstākļos, tāpēc ne visas dzīvei būtiskās finanšu prasmes iespējams iemācīties tikai no vecākiem. Piemēram, investīciju iespējas finanšu tirgos, kas šodien ir viena no nākotnes labklājības pamatprasmēm, mūsu iepriekšējām paaudzēm nemaz nebija pieejamas. Finanšu pratība jāstiprina ne vien ģimenēs, bet arī skolās, kur bērniem iespējams dot mūsdienīgu un praktisku skatījumu uz to, kā gudri rīkoties ar naudu," norāda E.Kropa.
Plašāka informācija un pārējās aktivitātes atrodamas avīzē:
