Finanšu veselība Latvijā ir sliktākā pozīcijā, nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Swedbank Finanšu veselības indeksa jaunākie dati. Iemesli tam, kāpēc finanšu veselība Latvijā uzlabojas mēreni, meklējami sabiedrības finanšu paradumos, kā arī salīdzinoši vājā finanšu pratībā un zemajā ienākumu līmenī.
Indekss šogad sasniedzis 49 punktus no 100, kas joprojām ir zemākais rādītājs starp Swedbank grupas valstīm, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu novērojams neliels uzlabojums. Lai arī virziens ir pozitīvs, dati atklāj, ka būtiska sabiedrības daļa turpina saskarties ar finanšu ievainojamību – trūkst uzkrājumu, ir grūtības sabalansēt ienākumus ar izdevumiem un pastāv zems pārliecības līmenis par finansiālo nākotni. Tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi pārsniedz izdevumus, bet daudziem nav pietiekamu līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai vecumdienām.
“Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība pakāpeniski uzlabojas – pieaug gan finanšu zināšanas, gan spēja pārvaldīt ikdienas naudas lietas. Tomēr izaugsme ir salīdzinoši neliela, un Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Tas nozīmē, ka finanšu stabilitāte lielai sabiedrības daļai joprojām ir trausla. Ļoti skaidri redzam – cilvēkiem, kuri neplāno savu budžetu, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. Tāpēc viens no vienkāršākajiem soļiem ceļā uz stabilākām finansēm ir regulāra savu ienākumu un izdevumu pārskatīšana,” Finanšu veselības indeksa datus komentē Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Samazinās finansiāli neaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars
Swedbank Finanšu veselības indekss rāda, ka gada laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars ar neaizsargātām finansēm – no 40 % līdz 39 %. Vienlaikus pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuru finanšu situācija ir spēcīga – šogad tā sasniedz 14 %, salīdzinot ar 10 % pirms gada. Tomēr kopumā Latvijā joprojām ir mazāk cilvēku ar labu vai spēcīgu finanšu situāciju nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šādā situācijā ir 33 % iedzīvotāju, tad Lietuvā – 52 %, Igaunijā – 43 %, bet Zviedrijā pat 78 % sabiedrības.
Pieaug plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību
Pētījums atklāj arī pieaugošu nevienlīdzību finanšu situācijā starp dzimumiem. Finanšu veselības indekss vīriešiem sasniedz 52 punktus, kamēr sievietēm – 46 punktus. Atšķirība skaidrojama gan ar zemākām finanšu zināšanām, gan vājākām finanšu spējām sieviešu vidū. Vīriešu finanšu zināšanu indekss sasniedz 60 punktus, bet sievietēm – 49 punktus.
“Pēdējo gadu pētījumi rāda satraucošu tendenci – plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību pieaug. To ietekmē gan atšķirības finanšu zināšanās, gan ekonomiskajās iespējās. Sievietēm biežāk ir grūtāk veidot uzkrājumus, īpaši ilgtermiņā, piemēram, pensijai,” norāda Reinis Jansons.
Sievietes biežāk atrodas finansiāli neaizsargātā situācijā – šajā grupā ir 43 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū tie ir 35 %. Pēdējo gadu laikā šī atšķirība ir palielinājusies, norādot uz pieaugošu plaisu starp vīriešu un sieviešu finanšu stabilitāti. Arī subjektīvi sievietes biežāk izjūt satraukumu par personīgajām finansēm – to norāda 30 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū šādu satraukumu pauž 20 % respondentu.
Uzkrājumu trūkums joprojām ir būtiska problēma
Pētījums rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem labākai finanšu veselībai Latvijā ir nepietiekami uzkrājumi. Drošības uzkrājumu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši tikai 27 % iedzīvotāju, savukārt 24 % aptaujāto norāda, ka šāda uzkrājuma viņiem vispār nav. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ienākumi pārsniedz izdevumus, kas ierobežo iespējas veidot uzkrājumus un stiprināt finanšu drošību ilgtermiņā.
Pētījuma rezultāti parāda arī ciešu saikni starp budžeta plānošanu un finanšu veselību. Cilvēkiem, kuri savas finanses neplāno, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama.
