Iemesli tam, kāpēc finanšu veselība Latvijā neuzlabojas, meklējami sabiedrības finanšu paradumos, kā arī salīdzinoši vājā finanšu pratībā un zemajā ienākumu līmenī.
Finanšu veselības indekss Latvijā ir 47 punkti no 100 (analoģisks rezultāts bija arī pērn). Šo indeksu veido divas komponentes – cilvēku zināšanas un izpratne par finanšu jautājumiem, un cilvēku finanšu spējas, kur ietilpst gan ienākumi un izdevumi, gan uzkrājumi un saistības. Mūsu kaimiņvalstīs iedzīvotāju finanšu veselība kopumā ir labākā situācijā, jo Igaunijā indekss sasniedz 60 punktus, bet Lietuvā – 56 punktus. Savukārt Zviedrijā indeksa rādītājs sasniedz 73 punktus.
Zemo indeksa vērtību Latvijā ir noteicis vājāks finanšu spēju rādītājs (46 punkti), bet finanšu zināšanas ir augstākā līmenī (54 punkti). Abi minētie rādītāji gada laikā nav būtiski mainījušies, un tie abi atpaliek no mūsu kaimiņvalstīm. Igaunijā finanšu spējas sasniedz 58 punktus, bet Lietuvā – 57 punktus. Augstāko novērtējumu Baltijas valstu vidū – 68 punktus – ir sasniegusi Igaunija iedzīvotāju finanšu zināšanu rādītājā (Lietuvai šajā radītājā ir 54 punkti).
“Latvijā liela daļa iedzīvotāju saskaras ar nopietnām grūtībām pārvaldīt savas finanses, jo nav spējuši izveidot pietiekamus uzkrājumus. Cilvēkiem ir salīdzinoši vājas zināšanas par dažādiem ar finansēm saistītiem jautājumiem. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu personīgās finanses ir neaizsargātas – viņiem ir grūtības tikt galā ar ikdienas tēriņiem un nav iespēju izveidot uzkrājumu. Svarīgs priekšnoteikums veselīgām finansēm ir sabalansēts personīgais vai ģimenes budžets, kur ienākumi pārsniedz izdevumus. Tomēr tikai trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir guvuši pozitīvu finanšu bilanci, bet tikpat daudz cilvēku atzīst, ka viņu ienākumi ir bijuši līdzvērtīgi izdevumiem. Kopumā lielākajai daļai cilvēku ir grūtības nodrošināt sev finanšu drošību un veidot uzkrājumus, kas rada papildu riskus neparedzētiem dzīves apstākļiem,” Finanšu veselības indeksa datus komentē Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Indekss liecina, ka vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses tiek vērtētas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses. Laba finanšu veselība ir 19% Latvijas iedzīvotāju, bet spēcīga finanšu veselība katram desmitajam, jeb tikai 10% cilvēku.
Galvenais priekšnoteikums veselīgām finansēm ir personīgais vai ģimenes ikdienas budžets. Tas nozīmē, ka vidēji mēnesī dažādos maksājumos un tēriņos iztērējam mazāk, nekā nopelnām. Šī indeksa sadaļa Latvijai uzrāda tikai 41 punktu. Igaunijā šis rādītājs sasniedz 63 punktus, Lietuvā 59 punktus.
Jo augstāki ienākumi, jo labāka izpratne par finansēm
Jo mazāki ir cilvēku ienākumi, jo vājākas finanšu zināšanas un iespējas, liecina indeksa dati. Vienlaikus, salīdzinot indeksa rezultātus un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, redzams, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Vairāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka tiem piemīt nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar savām naudas lietām.
Vērtējot finanšu veselību dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka spēcīgākā finanšu veselība ir trīsdesmitgadniekiem, kuri demonstrē arī visaugstākās zināšanas finanšu jautājumos. Viņiem seko seniori, kas visveiksmīgāk spēj sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem – šajā vecumā ir mazāk neatmaksājamu aizņēmumu un ir labāka uzkrājumu attiecība pret ienākumiem.
Līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijas iedzīvotājiem visvājākās zināšanas ir jautājumos par vērtspapīriem. Arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav liela – šāda situācija ir visās četrās pētījumā apskatītajās valstīts. Vismazākās grūtības iedzīvotājiem sagādā jautājumi par inflācijas ietekmi uz maksātspēju nākotnē, kā arī procentu ietekmi uz uzkrājumiem.
Kā norāda Reinis Jansons: “Labākas finanšu zināšanas un attīstīta kritiskā domāšana var labāk pasargāt no krāpšanas un finanšu manipulācijām. Neinformēti cilvēki biežāk kļūst par upuriem dažādām shēmām – sākot no viltus investīcijām līdz agresīvām kredītu piedāvājumu kampaņām. Saprotot pamata finanšu principus, cilvēki var kritiski izvērtēt piedāvājumus un pieņemt pārdomātus lēmumus. Izpratne par finanšu sistēmu ļauj iedzīvotājiem kritiski analizēt politiķu solījumus un pieprasīt atbildīgāku rīcību valsts finanšu pārvaldībā. Diemžēl sabiedrības samērā vājās finanšu zināšanas ir ļāvušas politiķiem pieņemt sabiedrības nākotnei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, pārvirzot tās izmaksām esošajiem vecuma pensiju saņēmējiem un faktiski palielinot parādu pret šobrīd nodarbinātajiem. Tas tikai pastiprina nepieciešamību turpināt darbu pie finanšu pratības veicināšanas, lai esam prasīgāki gan paši pret savām finansēm, gan arī pret valsts attīstību kopumā.”
