2025. gadā mājsaimniecību finanšu situācijas novērtējuma indekss, lai arī joprojām saglabājas negatīvs, salīdzinājumā ar situāciju pirms gada ir uzlabojies par 8 punktiem un sasniedzis –9. Indekss uzlabojies abās apakšindeksa kategorijās – iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāki, gan vērtējot savas finanses pēdējos 12 mēnešos, gan prognozēs par nākamajiem 12 mēnešiem.
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. Mājsaimniecības biežāk spējušas atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei, palielinājušas finansiālos uzkrājumus, labāk spējušas salāgot ikmēneša ienākumus ar izdevumiem, kā arī kopumā palielinājušas ikmēneša ienākumus.
"Iedzīvotāju pozitīvajam vērtējumam par finansiālo situāciju ir reāls pamats, ko apliecina arī statistikas dati – darba alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi, turpinājusi augt, atstājot iedzīvotāju maciņos vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos 12 mēnešos. Nodarbinātības līmenis saglabājies stabils, neradot bažas par bezdarba pieaugumu. Turklāt ienākumu pieaugums netiek automātiski novirzīts patēriņam, ļaujot mājsaimniecībām palielināt uzkrājumus. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka būtiska sabiedrības daļa – aptuveni katrs trešais iedzīvotājs – joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām un dzīvo zem vidējā labklājības līmeņa," norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Neskatoties uz pozitīvākām sajūtām par aizvadīto gadu, iedzīvotāji joprojām saglabā piesardzīgu skatu nākotnē. Latvijas mājsaimniecības ir optimistiskākas nekā pēdējos sešus gadus, tomēr joprojām saglabājas skepse un kopējais skats nākotnē ir negatīvs prognožu apakšindeksa vērtībai esot –11 %. Dažādi ārējie satricinājumi liedz iedzīvotājiem atgūt ticību, ka nākotne finanšu ziņā būs labāka nekā pēdējie pieci līdz seši gadi.
2026. gadā savas finanšu situācijas uzlabošanos prognozē 25 % mājsaimniecību, 28 % uzskata, ka situācija saglabāsies nemainīga, savukārt 36 % paredz pasliktinājumu.
“Dažādu ārējo faktoru satricinājumi, kuru vidū minama pandēmija, karš, energoresursu krīze, pasaules politiskās nestabilitātes un straujš dzīves dārdzības pieaugums, liedz iedzīvotājiem pilnībā atgūt ticību, ka nākotnē finanšu situācija būtiski uzlabosies. Faktiski šobrīd vērojams mērens, realitātē balstīts optimisms, un būtu satraucoši, ja lielākā daļa sagaidītu strauju dzīves līmeņa pieaugumu, jo tam būtu nepieciešams arī konkrēts un visaptverošs plāns. Arī Saeimas pieņemtais 2026. gada budžets paredz mērenu atbalsta pieaugumu mājsaimniecībām – ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts par 40 eiro (no 510 līdz 550 eiro), minimālā alga – līdz 780 eiro (no 740 eiro), īslaicīgi samazināta PVN likme pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kā arī pārskatīti bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti,” atzīmē Evija Kropa.
Mājsaimniecību finanšu gada novērtējuma indekss:
