Kamēr ģimene cenšas tikt galā ar notiekošo, turpina pienākt komunālo pakalpojumu rēķini, ir jāveic kredītmaksājumi un jāapmaksā citi ikdienas izdevumi.
Pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Nepālā sabiedrībā īpaši aktualizējies jautājums, kā rīkoties tuviniekiem, ja ģimenes loceklis ir bezvēsts pazudis vai citu apstākļu dēļ vairs nespēj pats pārvaldīt savas finanšu lietas. Kā saglabāt īpašumu līdz situācijas noskaidrošanai? Kā turpināt veikt nepieciešamos maksājumus? Un kādos gadījumos iespējams saņemt informāciju no bankas?
Ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ nespēj pieņemt lēmumus
Smagas slimības vai traumas dēļ cilvēks var nonākt situācijā, kad pats vairs nespēj pieņemt lēmumus vai pārvaldīt savas lietas. Šādos gadījumos tuviniekiem ir svarīgi noskaidrot, kādas tiesiskās iespējas paredz likums, lai aizsargātu personas intereses un nodrošinātu nepieciešamo finanšu jautājumu kārtošanu.
Ja persona veselības stāvokļa dēļ pati nespēj rīkoties ar savu mantu vai finanšu lietām, tuvinieki var vērsties tiesā, lai lemtu par turpmāko personas interešu aizsardzību. Tiesa nodibina aizgādnību noteiktās jomās, kurās persona vairs nespēj sevi pārstāvēt, un pēc tam bāriņtiesa ieceļ aizgādni. Ja aizgādnība būs noteikta tādās jomās kā maksājumu veikšana, darījumu slēgšana, rīcība ar mantu un tās pārvaldība, aizgādnis varēs kārtot nepieciešamos jautājumus personas vārdā, tostarp saņemt informāciju par saistībām, noslēgt darījumus un veikt vajadzīgos maksājumus no personas līdzekļiem. Īpaši steidzamos gadījumos tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību, kas notiek nekavējoties, pēc kā bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizgādni.
Mēdz būt gadījumi, kad tuvinieks zina apmaksājamo rēķinu summas. Šādos gadījumos viņš var tās segt arī no saviem līdzekļiem, tomēr tad jārēķinās, ka samaksāto varētu būt problemātiskāk atgūt. Tas ne vienmēr ir svarīgi, ja personām ir kopīga mājsaimniecība vai veselības problēmas ir īslaicīgas, bet var kļūt nozīmīgi, ja veselības problēmas ieilgst vai maksājumus personas vietā veic attālāks radinieks, draugs, paziņa vai tamlīdzīgi.
Ko nozīmē bezvēsts pazušana?
Likuma izpratnē par bezvēsts pazudušu uzskata personu, kura pēkšņi un bez redzama iemesla pametusi savu pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, pārtraukusi ierasto dzīvesveidu un ar kuru nav iespējams sazināties.
Kamēr persona nav atrasta vai tiesas ceļā nav izsludināta par mirušu, tuviniekiem bieži nākas risināt praktiskus jautājumus par īpašuma apsaimniekošanu, saistību izpildi un citu ikdienas lietu kārtošanu.
Ja pazudusī persona nav atstājusi pilnvaru, tuvinieki noteiktos gadījumos var rūpēties par viņas interesēm, piemēram, pieskatīt īpašumu vai veikt darbības, lai novērstu zaudējumu rašanos. Taču viņiem nebūs iespējas piekļūt personas bankas kontiem, saņemt ierobežotas pieejamības informāciju, rīkoties ar personas finanšu līdzekļiem vai pieņemt būtiskus lēmumus par personas mantu.
Ja pazudusī persona ir iepriekš izdevusi pilnvaru, tad pilnvarnieks uz tās pamata var turpināt rīkoties pazudušās personas vārdā pilnvarojuma ietvaros. Arī gadījumā, ja persona jau iepriekš ir pievienota pie pazudušās personas internetbankas, tā var turpināt to lietot iepriekš noteikto limitu ietvaros.
Svarīgi atcerēties, ka rīkojoties ar pazudušās personas līdzekļiem, izmantojot pilnvaru vai internetbanku, veiktajiem darījumiem jebkurā gadījumā jānotiek pazudušās personas interesēs.
Aizgādnība – risinājums finanšu jautājumu sakārtošanai
Neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ persona pēkšņi vairs nespēj pati kārtot savus finanšu jautājumus, piemēram, pastāv risks, ka tiks kavēti kredīta maksājumi, komunālo pakalpojumu maksājumi vai persona ir bijusi vienīgais īpašnieks, valdes loceklis un paraksttiesīgā persona uzņēmumā, kuram ir jāturpina strādāt, ir svarīgi rīkoties nekavējoties. Šādos gadījumos nepalīdzēs, ja dosieties uz banku un pieprasīsiet informāciju, jo personas datu aizsardzības prasību un klienta darījumu noslēpuma dēļ, banka nevar izpaust detalizētu informāciju par klienta kontiem, saistībām vai līgumiem pat tuvākajiem radiniekiem. Lai pilnvērtīgi pārstāvētu bezvēsts pazudušā intereses, vienīgais risinājums ir aizgādnības nodibināšana viņa mantai. Šādos gadījumos aizgādnis varēs saņemt informāciju par kontu atlikumiem, noskaidrot kredītu un citu saistību apmēru, iegūt informāciju par noslēgtajiem līgumiem, veikt nepieciešamos maksājumus pazudušās personas vietā. Tāpat aizgādnis varēs pilnvērtīgi risināt jautājumus arī ar citām juridiskām un fiziskām personām – pakalpojumu sniedzējiem, Uzņēmumu reģistru, valsts un pašvaldību iestādēm un tamlīdzīgi.
Būtiski zināt, ka par aizgādni var būt ne tikai personas tuvākais radinieks, bet jebkura persona, kas piekrīt un spēj veikt aizgādņa pienākumus un pret kuru neiebilst personas tuvinieki. Šis ir būtisks apstāklis gadījumā, ja personas tuvākie radinieki ir cienījamā vecumā vai tieši otrādi - nepilngadīgie, un nespēj uzņemties šādas rūpes.
Vai iespējams saņemt atbalstu kredītsaistību gadījumā?
Sarežģītās dzīves situācijās banka izvērtē iespējas palīdzēt klientiem un nepieciešamības gadījumā arī viņu tuviniekiem rast piemērotākos risinājumus arī kredītsaistību izpildei. Atkarībā no situācijas var tikt piešķirts maksājumu atlikšanas vai atvieglojumu periods.
Piemēram, pēc Nepālas traģēdijas Swedbank klientiem tika piedāvāta iespēja atlikt kredīta atmaksu līdz vienam gadam. Šī iespēja attiecās arī uz pazudušo klientu tuviniekiem, lai ģimenes šajā īpaši smagajā laikā varētu vairāk koncentrēties uz sev svarīgāko. Arī iepriekš lielu traģēdiju gadījumā bankas ir piemērojušas īpašus klientu apkalpošanas noteikumus, lai iespēju robežās atbalstītu cietušos un viņu tuviniekus.
Kad bezvēsts pazudušu personu atzīst par mirušu?
Ja persona ir bezvēsts pazudusi un tās atrašanās vieta ilgstoši nav zināma, likums paredz iespēju noteiktos apstākļos personu atzīt par mirušu.
Parasti persona tiek uzskaitīta meklēšanā desmit gadus no pazušanas brīža. Ja pazušanas brīdī persona bija sasniegusi 70 gadu vecumu, meklēšanas termiņš ir pieci gadi.
Atšķirīga kārtība paredzēta gadījumos, kad persona ir pazudusi, nonākot nāves briesmās, piemēram, cilvēks ir pazudis pēc lidmašīnas vai kuģa avārijas, dabas katastrofas vai citu līdzīgu apstākļu rezultātā. Šādās situācijās bezvēsts pazudušu cilvēku var atzīt par mirušu, ja vismaz sešus mēnešus pēc notikuma par pazudušo nav ziņu. Vēl atsevišķs likumā noteikts termiņš ir attiecināms uz karadarbībā iesaistītu personu pazušanu – divi gadi pēc karadarbības beigām. Neatkarīgi no pazušanas iemesliem, ja meklēšana nav devusi rezultātus likumā noteiktajos termiņos, personu iespējams atzīt par mirušu. To veic tiesa uz pieteikuma pamata. Pēc tam, kad persona ir atzīta par mirušu, iespējams sākt mantojuma lietas kārtošanu.
Kas notiek personas nāves gadījumā?
Personām, kuras ir tiesīgas mantot, ir jāvēršas pie notāra ar mantojuma iesniegumu, pievienojot personu apliecinošu dokumentu un, ja nepieciešams, citus dokumentus, kas apliecina tiesības mantot.
Notārs sāk mantojuma lietu un pēc procedūras pabeigšanas izsniedz mantojuma apliecību. Pēc tās saņemšanas mantinieks iegūst tiesības rīkoties ar mantojumu.
Mantojumā var ietilpt ne tikai īpašumi un uzkrājumi, bet arī saistības, piemēram, hipotekārie kredīti, komunālo pakalpojumu parādi, nodokļu maksājumi un citas kreditoru prasības. Tāpēc mantiniekiem ir lietderīgi pēc iespējas agrāk apzināt visas personas finanšu saistības.
Svarīgi atcerēties, ka situācijās, kad tuvinieks ir bezvēsts pazudis vai veselības stāvokļa dēļ nespēj pārvaldīt savas lietas, laicīgi sakārtoti juridiskie un finanšu jautājumi var palīdzēt pasargāt īpašumu, izvairīties no liekiem zaudējumiem un nodrošināt lielāku skaidrību laikā, kad ģimenei jau tā nākas saskarties ar sarežģītiem pārbaudījumiem.
