Šobrīd Katrīna studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un 2021. gada septembrī sākās viņas pēdējais gads maģistrantūrā. Kā viņai izdevās sekmīgi pabeigt bakalaura studijas, kur rada motivāciju mācībām maģistrantūrā, turklāt vēl doties pastudēt uz citu valstu, un ko var ieteikt citiem, vaicājām pašai Katrīnai.
Viņa atklāj, ka ne bez pārsteigumiem un piedzīvojumiem pagājis šis laiks: “Studiju pieredze pandēmijas laikā man izvērtusies īpaši raiba. Sākot ar bakalaura rakstīšanu un aizstāvēšanu attālināti pirmajā Covid-19 vilnī, beidzot ar studijām Francijā, kad veselības situāciju pasaulē galīgi nevarētu nosaukt par labu. Tomēr visas situācijas ir risināmas un visām izmaiņām var pielāgoties.
Ja sākumā liekas, ka bakalauru nav iespējams uzrakstīt, neatrodoties universitātes bibliotēkā, tad nedaudz vēlāk darbs no guļamistabas tomēr gatavs, un no tās pašas vietas, kur rakstīts, arī aizstāvēts ar žaketi, blūzi un sporta biksēm kājās.
Maģistra mācību pašu sākumu piedzīvoju klātienē. Vakari bija gari, mācības likās ļoti sarežgītas un ierobežojumu dēļ lekcijas notika Lielajā aulā, kas likās jaukas pārmaiņas, lai arī pasniedzējus tajā lielajā zālē dzirdēt gandrīz vispār nevarēja. Visvairāk patika prakse Augstākajā tiesā, ko arī sākumā varēju piedzīvot klātienē. Es nemāku atcerēties slikto, tādēļ šobrīd gribas teikt, ka pēdējais gads lielas grūtības studijās nav sagādājis, pārmaiņas bija vajadzīgas un interesantas un pats mācību gads paskrēja nemanot!”
Studēt Francijā un justies kā vietējai
“Tā kā pašā maģistru sākumā, kad Covid-19 situācija Latvijā bija diezgan normāla, jau pieteicos Erasmus programmai. Viens no lielākajiem izaicinājumiem semestra laikā bija tikt galā ar to neziņu – braukšu studēt uz Franciju, nebraukšu? Vai tas ir droši, vai varbūt šo visu atlikt uz nākamo gadu un neparakstīt līgumu? Taču beigās sakrita tā, ka četrus mēnešus šī gada sākumā pavadīju Francijā, kur mācījos Rennes universitātē Politikas un tiesību zinātnes fakultātē. Lai arī tur gāja visādi, milzīgs pluss manam Erasmus laikam Francijā bija tas, ka paralēli mācotie tur, varēju turpināt otrā semestra mācības arī Latvijas Universitātē, jo visi mācījās attālināti gan Francijā, gan Latvijā. Tas nozīmē, ka tagad neesmu savākusi tik daudz parādus un mācības Francijā kredītpunktu ziņā bija gandrīz kā bonuss, nevis kritiens uz atpakaļu,” stāsta Katrīna.
Katrīna norāda, ka studijas Francijā bija vienīgā atļautā iespēja ceļošanai. Ņemot vērā, ka Covid-19 situācija un ierobežojumi Francijā visu laiku bija daudz stingrāki nekā Latvijā, tādēļ viņa līdz pēdējam brīdim nezināja, vai brauciens nebūs jāatceļ. Taču janvārī situācija nedaudz uzlabojās, Francijā vairs nebija lokdauns un pārvietošanās ierobežojumi, tādēļ studijas tur bija iespējamas, un pirmos divus mēnešus viņai sanāca arī diezgan daudz ko apskatīt.
Savukārt aprīli nācās laiku pavadīt studentu rezidenču teritorijā Rennē, jo pārvietoties pa valsti principā bija aizliegts - ārā drīsktēja atrasties tikai 10 km no dzīves vietas un ar sertifikātu, kurā norādīts iemesls, kāpēc atrodas ārpus dzīvesvietas.
Taču Katrīna visā cenšas saskatīt iespējas un pozitīvo un saka: “Tā kā mācības bija attālinātas, lieliska iespēja bija tas, ka pie mācībām vareju pieslēgties no jebkurienes, tātad visu vienmēr varēju savienot arī esot ceļā un apskatot Franciju. Krimināltiesību eksāmenu rakstīju Kannās +27 grādos pie baseina, pāris seminārus apmeklēju no viesnīcas Parīzē. Kopumā man bija tā iespēja vienai izbraukāt Francijas dienvidus, sagaidīt ģimeni, ar ko kopā apceļoja valsts rietumus un Bretaņas augšējo jūras piekrasti. Tiešām ļoti novērtēju un izbaudīju to Franciju, ko varēju ieraudzīt šajos mēnešos, bez tūristu masām un pēc sajūtām gandrīz tikai ar vietējiem.”
Termiņi un pašas sastādīts grafiks kā galvenā motivācija
Katrīna atzīst, ka viņai vienīgā motivācija ir grafiks un termiņi, kas deg. “Tikai tā uzrakstīju savu bakalaura darbu - katrai dienai izdomāju plānu un cik lapas puses ir jāuzraksta. Vēl liela motivācija bija izlaiduma ballīte. Tā jau bija izplānota, tādēļ nepabeigt universitāti arī nebija vairs opcija,” viņa smejot saka. “Francijā mācīties bija daudz vieglāk - mācījos gan Rennes universitātes kursus, gan vairākus priekšmetus LU, bet pēc sajūtām bija daudz vieglāk, nekā mācoties tikai LU, esot savās mājās. Iespējams vides izmaiņas un lielāka atbildības sajūta par lielo kursu daudzumu, bet motivācija tur bija lielāka un mācības vedās bez problēmām.”
Arī šajā laikā studijas ir vērtība
Katrīna visiem, kuri domā par studijām, iesaka nepadoties un neatlikt savu mērķu realizēšanu.
“Es noteikti ieteiktu iestāties, darīt un mēģināt! Attālinātas mācības nebūs mūžīgi un šāda maza perioda dēļ es neredzu iemeslu par kaut ko uztraukties. Manuprāt, attālināto mācību procesam ir arī daudz plusu un priekšrocību. Man tās bija trīs līdz četras stundas dienā, ko ietaupīju, nebraucot no savas pilsētas uz Rīgu katru dienu, un tas, ka lekcijās varēju justies daudz brīvāk, jo esmu savās mājās, pie sava datora.
Lai arī ļoti gaidu atkal atgriezties universitātes gaiteņos, domāju, ka arī attālinātas mācību process ir gana interesants un ar pareizo motivāciju problēmu nebūs!”
Viņasprāt, būtiski saglabāt pozitīvu un veselīgu attieksmi pret to, kas notiek un kas vēl priekšā. “Ir lietas, ko mēs nevaram ietekmēt un kontrolēt, tomēr tas, ko mēs varam ietekmēt, ir mūsu attieksme pret tām. Atskaitot visas nelaimes, kas notiek apkārt, man pēdējā gadā piedzīvotās pārmaiņas likās super interesantas un pat vajadzīgas. To riteni, kādā iepriekš bija skrējusi ikdiena, pat vajadzēja mazliet apstādināt. Es zinu tik daudzus cilvēkus, kuri beidzot saņēmās darīt lietas, kas agrāk ilgi atliktas. Arī es, Francijā lokdaunā esot, savā istabā beidzot izdomāju realizēt sapni par savu kleitu līniju. To arī visiem novēlu - piepildīt savus sapņus, nepadoties pie pirmajām, otrajām un trešajām grūtībām, saglabāt gaišu prātu un, protams, veselību!”
