Lai cik talantīgs un apņēmīgs būtu bērns, viņa sporta gaitas reti iespējamas bez vecāku atbalsta. Vai vecākiem jābūt tikai iedvesmotājiem un līdzjutējiem, vai arī reizēm – stingriem kritiķiem? Par to savās pārdomās dalās divi cilvēki, kuru dzīves cieši saistītas ar basketbolu. Uvis Helmanis – ilggadējs Latvijas izlases basketbolists, viens no spilgtākajiem “zelta paaudzes” pārstāvjiem, trīskārtējs Latvijas čempions un vēlāk arī treneris gan Latvijā, gan ārzemēs. Un Dainis Bertāns – bijušais basketbolists un treneris, kurš pazīstams arī kā divu Latvijas izlases un NBA spēlētāju, Dāvja un Daira Bertānu, tēvs un pirmais atbalstītājs viņu sporta gaitās.
Abi sarunā atklāj, kā viņi paši redz vecāku nozīmi bērna ceļā uz sportu un dzīvi.
Atbalsts ar dicsiplīnu roku rokā
Uvis Helmanis uzsver, ka bērna sporta ceļā vecākiem vispirms jākļūst par praktiskiem palīgiem un emocionāliem atbalstītājiem:
“Tas var izpausties visdažādāk – pamodināt laikā, aizvest uz treniņu, nopirkt ūdens pudeli vai bumbu, pat uzstādīt grozu pie mājas. Sākumā noteikti tā ir atbalstošā loma.”
Viņš atceras arī savu jaunību Talsos: “Mani vecāki ļāva darīt jebko, vienmēr atbalstīja, nekad nebija kritikas, vai es iemetu punktus vai spēlēju maz minūtes. Tas bija droši un brīvi. Šo pašu cenšos dot saviem bērniem.”
Tomēr Helmanis uzsver, ka sportā svarīga ir disciplīna – bērnam jāsaprot, ka treniņš ir tikpat nozīmīgs kā skola. Tajā pašā laikā tas nenozīmē lieku spiedienu vai pārmērīgu kontroli. “Svarīgi saglabāt vēsu prātu – neanalizēt katru bērna soli spēlē, bet uztvert to kā veselīgu un vērtīgu laika pavadīšanu,” viņš saka. Vienlaikus arī norāda, ka vecākiem nav jābūt tikai pasīviem skatītājiem.
“Ir brīži, kad jāpalīdz bērnam pieņemt reālistiskus lēmumus. Ja redzu, ka vienam dēlam profesionālā basketbola ceļš īsti neveidojas, iesaku vairāk fokusēties uz mācībām un nākotnes karjeru. Tas nav ultimāts, bet draudzīgs padoms. Savukārt otrs dēls turpina spēlēt profesionāli.” — Uvis Helmanis, treneris un bijušais Latvijas izlases basketbolists
Dainis Bertāns uzskata, ka atbalstam jāiet roku rokā ar prasībām: “Jo viens bez otra nepastāv. Es pret saviem bērniem noteikti biju prasīgāks nekā pret citiem. Dāvi pat esmu divas reizes izmetis no treniņa – viņš mēģināja būt direktors. Ar citiem tā nedarīju, bet ar dēlu varēju.”
Bertāna skatījumā būtiski ir iemācīt disciplīnu: “Pirmais, ko bērni mācās sportā, ir disciplīna. Viņi ļoti labi paši regulē slodzi, bet pieaugušā uzdevums ir radīt struktūru un prasīt. Ja bērns nav slims – treniņš ir obligāts. Nav atpakaļceļa. Vecākiem jāstāv aiz muguras, arī tad, kad nāk pusaudžu šaubas, kad parādās citas intereses. Ja nav konsekvences, sporta ceļš var beigties ļoti ātri.”
Vecākiem un treneriem jābūt kā sadarbības partneriem
Šajā jautājumā abiem sarunbiedriem ir līdzīgs viedoklis – vecākiem jāciena treneru darbs un nevajadzētu iejaukties spēles laikā. “Man nekad nav paticis, kad vecāki spēļu laikā bļauj saviem bērniem, ko darīt. Tas pārvēršas par cirku. Vecākam jāatbalsta komanda, nevis jākomandē bērns no malas,” saka Helmanis.
"Tagad vecākiem liekas, ka viņi ir speciālisti, salasījušies informāciju, kas, protams, šodien ir plaši pieejama. Bet basketbols ir komandas spēle – vienā spēlē iemet viens, citā kāds cits. Ja vecāks māca citādi nekā treneris, bērnam sajūk galva,” piebilst Bertāns.
Abi atzīst, ka labākās sarunas ar bērniem notiek ārpus laukuma. Kā saka Bertāns: “Es noskatos spēli, un pēc tam mājās var pateikt – kas patika, kas ne. Bet laukumā treneris ir vienīgais vadītājs.”
Dainis Bertāns arī pats atceras pēc savas pieredzes, kā vajadzējis uzticēties dēlu treneriem. Sākotnēji dēlus trenējis pats, bet kādā brīdī abi dēli nonāca pie dažādiem treneriem. “Brīdī, kad bērni paaugās, bija jāsāk uzticēties citiem treneriem. Reizēm tas bija grūti, jo pats redzi lietas citādāk, bet jāļauj viņiem augt citā vidē,” stāsta Dainis.
Arī Uvim Helmanim dēli trenējas basketbolā, un kā viņš atzīst: “Vienmēr esmu paļāvies uz treneriem. Nekad neesmu jautājis, kāpēc mans bērns nespēlē vairāk.” Viņaprāt, vecāku uzdevums ir uzticēties profesionāļiem un sadarboties informatīvi, nevis apšaubīt katru lēmumu.
Motivācija – ģimene un kolektīvs
Helmanis uzsver, ka motivācijas pamatā ir ģimene: “Protams, bērns meklē arī varoņus, kam līdzināties, bet sākums ir ģimene. Basketbols ir komandas sports, un tas māca rūpēties arī par citiem. Dzīvē reti kad var būt vienpatis.”
Savukārt Bertāns atzīmē, ja bērns un vecāki kopā ir nolēmuši virzīties uz panākumiem sportā, vecāku uzdevums ir būt kā burai: “Vecākiem jāpalīdz noturēt virzienu. Ir vecums, kad parādās citas lietas – draugi, ballītes. Tad jābūt stingram – ja esi izvēlējies, ej uz priekšu.”
Abi pieredzējušie tēvi ir vienisprātis – vecāku lielākais ieguldījums ir praktiskais atbalsts un uzticēšanās trenerim. “Palīdzēt nokļūt uz treniņiem, sekot līdzi, ka tie tiek apmeklēti, un uzticēties trenerim. Jo bieži treneri pavada ar bērnu vairāk laika nekā pats vecāks,” stāsta Helmanis.
“Atbalstiet, bet nejaucieties trenera darbā. Neprasiet bērnam – nedod piespēli, gūsti punktus pats. Tas nav basketbols. Galvenais – jūsu bērns nav uz ielas, tātad viņš jau dara labu darbu, jo, mācoties spēlēt komandas sportu, vienlaikus apgūst daudzas citas dzīvē svarīgas prasmes.” Viņa padoms citiem vecākiem: “Nedrīkst bērnu pārslogot ar neskaitāmām nodarbēm. Jāļauj izvēlēties vienu lietu un atbalstīt tajā.”— Dainis Bertāns, treneris, basketbolistu Daira un Dāvja Bertānu tēvs
Gan Uvis Helmanis, gan Dainis Bertāns atzīst – ceļš līdz lielajam sportam nav taisna līnija. Dažkārt vecākiem jākļūst par stingriem disciplinētājiem, bet citkārt – par mierīgiem skatītājiem tribīnēs. Tomēr visos gadījumos svarīgākais ir tas, lai bērns justos atbalstīts un lai sportošana sniegtu prieku un vērtīgas dzīves mācības – neatkarīgi no tā, vai ceļš ved līdz amatieru līgai, Latvijas izlasei vai NBA.
Basketbols jauniešiem dzīvei māca daudz – izturību, disciplīnu, sadarbības prasmes, pārliecību un spēju tikt galā ar zaudējumiem. Tās ir īpašības, kas palīdz gan pirmajā darba intervijā, gan studijās, gan ģimenes dzīvē. Tieši tāpēc Swedbank kļuvusi par Latvijas Jaunatnes basketbola līgas ģenerālsponsoru, kā arī Latvijas jauniešu basketbola izlašu atbalstītāju. Šī partnerība iezīmē jaunu posmu Latvijas jaunatnes sporta attīstībā, akcentējot gan sportiskās izaugsmes, gan personīgās attīstības nozīmi.
