Puse (50%) no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem atzīst, ka no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā joprojām ir tālu, liecina Swedbank aptauja[1]. Tikmēr tikai katrs desmitais (10%) uzņēmējs ir pārliecināts, ka ilgtspēja ir pilnībā integrēta uzņēmuma pārvaldības un ikdienas procesos. Vienlaikus ceturtā daļa (25%) aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos.
Kā liecina Swedbank aptaujas rezultāti, teju pusē uzņēmumu (48%) nav noteikti ilgtspējas mērķi un mazāk kā pusei (41%) ir noteikti vispārīgi virzieni, kuros uzņēmums strādā. Tikai katrs desmitais (11%) uzņēmums noteicis izmērāmus rādītājus, kas jāsasniedz konkrētos ilgtspējas jautājumos un laika periodā. Tāpat lielākajā daļā jeb 69% uzņēmumu šobrīd netiek atsevišķi apkopoti un uzglabāti ar ilgtspēju saistīti dati un tikai 6% no aptaujātajiem regulāri analizē un atspoguļo savu ilgtspējas sniegumu iekšēji, kā arī sniedz publisku atskaiti nefinanšu vai ilgtspējas ziņojuma veidā.
Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa norāda, ka 2024. gadā stāsies spēkā Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas (Corporate Sustainability Reporting Directive, CSRD) prasības, kas, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, attieksies apmēram uz 50 000 uzņēmumiem visā Eiropā, tajā skaitā skars arī Latvijas uzņēmējus. Tomēr, kā liecina aptaujas rezultāti, lielākā daļa (63%) Latvijas uzņēmēju nav pārliecināti, vai jaunā direktīva attiecas uz viņu uzņēmumu vai nē, un tikai 7% aptaujāto apzinās, ka tā tieši vai netieši ietekmēs arī viņu biznesu.
“Lai gan pirmajā posmā jaunās prasības attieksies uz relatīvi mazu Latvijas uzņēmumu skaitu, tās pastarpināti ietekmēs teju katru biznesu. Uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumā būs jāiekļauj plašāka informācija par visu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas rodas saistībā to darbību, piemēram, attiecībām ar piegādātājiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, klientiem, kopienām. Tas saistīts ar uzņēmumu nākotnes iespējām saņemt finansējumu un piesaistīt investorus tālākai attīstībai. Ilgtspējas snieguma prasības ar laiku tiks pielāgotas aizvien plašākam uzņēmēju lokam, tāpēc, jo savlaicīgāk pārmaiņu kurss ilgtspējas virzienā uzņēmumā tiek uzsākts, jo lielākas iespējas ir tā ilgtermiņa attīstībai,” skaidro Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa.
Izpratne par klimata pārmaiņu ietekmi joprojām vāja
Aptaujātie uzņēmēji visbiežāk ilgtspēju asociē ar produktu un pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un drošumu, ētiku un godīgu konkurenci, enerģijas resursu pārvaldību, kā arī darbinieku labbūtību, dažādību un iekļaušanu. Visretāk aptaujātie uzņēmēji ilgtspēju asociē ar klimata pārmaiņu fizisko ietekmi un siltumnīcefektu gāzu emisijām, kas, kā norāda I. Plūmiņa, liek domāt, ka uzņēmējdarbības transformācija Latvijā atbilstoši klimata pārmaiņām tikai pamazām ienāk uzņēmumu praksē.
“Ābola izmēra krusas graudi Dobelē, nesenie plūdi Jēkabpilī, postošie ugunsgrēki un plūdi Eiropā un citas dabas katastrofas uzņēmējiem liek pamazām noticēt, ka klimata pārmaiņas ir reālas. Tas prasa rīcību un liek secināt, ka ilgtspējīga vide un sabiedrība vairs nav izvēle, bet prioritāte, jo izmaiņas notiek un notiks nemitīgi. Efektīvāki nākotnes biznesa modeļi būs uzņēmumiem, kuri laikus apzināsies potenciālos vides, sociālos un pārvaldības (ESG) riskus un atbilstoši pielāgos izmaiņas savā darbībā,” norāda I. Plūmiņa.
[1] Swedbank aptauja veikta Latvijā, 2023. septembrī un oktobrī, aptaujājot vairāk nekā 1350 uzņēmējus, no kuriem lielākā daļa jeb 98% bija mazie vai vidējie uzņēmēji ar darbinieku skaitu līdz 250 un apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā.
