“Mēs esam strauji nonākuši posmā, kad uzņēmumi ir sapratuši, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām nav nekāda blakus aktivitāte, bet gan transformācija, kurā visiem būs jāiesaistās. Piemēram, nozares, kas tiek minētas kā lielākie CO2 izmešu radītāji, protams, ka saskaries ar vislielākajām investīcijām, lai šo pēdu mazinātu un tajās biznesa iespējas būs ļoti plašas. Enerģētikā ir skaidrs, ka tehnoloģiskā attīstība un līdz ar to arī investīcijas tiks virzītas saules un vēja enerģijas virzienā, savukārt citās nozarēs tehnoloģiskā puse vēl nav tik skaidra,” skaidro Mencis
Jautāts, kā tad Latvijā visvairāk izjutīsim klimata pārmaiņas, LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna uzsver, ka klimata pārmaiņas ir jau notiekošs process un par tām nav jādomā tikai nākotnes perspektīvā.
“Klimats mainās ļoti strauji un redzamākais parametrs ir temperatūras izmaiņas. Strauja paaugstināšanās tendence ir vērojama tieši ziemas sezonā. Otrs rādītājs ir nokrišņu daudzuma pieaugums. Varam būt droši, ka ziemas gan tagad, gan arī nākotnē būs laiks, kad klimatiskie apstākļi mainīsies visvairāk. Šāda tendence saglabāsies līdz pat gadsimta beigām. “ norāda Vīksna.
Arvien siltāks, bet nokrišņiem bagātāks laiks nenovēršami ziemās novedīs pie arvien sarūkošākas sniega segas, savukārt vasarās arvien vairāk izjutīsim nenoteiktību – laikapstākļi kļūs ekstrēmāki un intensīvas lietusgāzes mīsies ar ļoti sausiem periodiem. Tas, savukārt, liks rēķināties ar pārmainās visdažādākajās nozarēs un viena no tām būs lauksaimniecība. Šajā sektorā nodarbinātiem būs jāpārorientējas uz dažādāku kultūru audzēšanu un nebūs vēlams ieguldīt resursus tikai vienā produktu veidā.
Temperatūras pieaugums tāpat arī radīs ūdens līmeņa celšanos un Latvijas piekraste lai arī necietīs lielus zaudējumus, tomēr pārmaiņas izjutīs.
“Latvijas gadījumā risks pastāv, ka jūra ielauzīsies vairāk sauszemē un līdz ar sevi nesīs arī stiprāku vēju. Vētru laikā jūra paņems kādu sauszemes daļu, taču nevarētu teikt, ka Latvijā šajā ziņā būtu katastrofālā situācijā. Mēs šobrīd pētām, kā tieši mainīsies Latvijas krasta līnija, bet ir zināms, ka tā nemainīsies tik ļoti, lai apdraudētu piekrastē pastāvošo tūrisma sektoru,” skaidro Vīksna.
Viņš tūrismu drīzāk uzskata par jomu, kas Latvijas gadījumā no klimata izmaiņām drīzāk iegūs, nekā zaudēs, ja vien spēs pielāgoties pārmaiņām. Arī Mencis pauž viedokli, ka Latvijas piekraste arī turpmāk būs pieejama rekreācijas un viesmīlības biznesam un šajā gadījumā jautājums vairāk ir par spēju laikus ieviest uzņēmējdarbībā noteiktas izmaiņas. Viņš uzsver, ka, piemēram, atjaunojamā enerģija pāries uz citiem sektoriem un nepaliks tikai enerģētikas nozares paspārnē. Turklāt jomās, kurās tehnoloģijas un biznesa modeļi ir skaidri, arvien vairāk tiek un tiks atbalstītas investīcijas, kas ļaus pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Recepte, kā pārvērst riskus par iespējām slēpjas ilgtspējīgā saimniekošanas pieejā.
Pēc iespējas īsākas loģistikas ķēdes, vismodernākās un efektīvākās iekārtas, un ražošanas procesā izmantoti atjaunojamie energoresursi - akciju sabiedrība “Dobeles Dzirnavnieks” 6 gadu laikā ir samazinājusi CO2 izmešu daudzumu par 87%. Tomēr, lai cik ilgtspējīga būtu uzņēmuma politika – klimata pārmaiņām, kas vistiešāk ietekmē graudu pārstrādātājus, pavisam pielikt kāju priekšā, nav iespējams. Pielāgoties šīm pārmaiņām ir uzņēmēju vislielākais izaicinājums.
A/S “Dobeles Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atgādina, ka ļoti spilgti mēs vēl atceramies aizvadītās vasaras karstuma un sausuma viļņus, kas sākās jau jūnijā. Šie laikapstākļi ietekmēja šī gada ražu - zemāku par aptuveni 30%. Turklāt šie karstuma viļņi ietekmē arī graudu kvalitāti. Šogad graudiem samazinājās tilpuma masa - graudi bija mazāki, smalkāki:
“Laikapstākļu izmaiņas ir ļoti krasas gadu no gada. Atceramies, kad pirms 3-4 gadiem bija otra galējība, kad mūs piemeklēja lielas lietavas, kad pat zemnieki Latgales pusē peldējās uz labības lauka.“
Akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” meitas uzņēmuma “Latvijas Finieris Mežs” saimniecība ir ap 10 000 hektāru plašas meža teritorijas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Meilerts stāsta, ka pagaidām būtisku klimata pārmaiņu ietekmi uz savu biznesu mežsaimnieki izjūt tad, kad Latvijas ziema kārtējo reizi ir pārāk silta un nav sava vārda cienīga”
“Tas mežiniekiem nozīmē to, ka kaut kādas cirsmas paliek neizstrādātas, paliek augot. “Slapjais fonds”, kā mēs - mežinieki viņu saucam, var uzkrāties. Mežizstrādes kompānijām jāpatur prātā, ka viņām ir kaut kur šādas cirsmas uzkrājušās. Strādniekiem jābūt gataviem, kad būs kāda nedēļa aukstuma, tad skriet un izstrādāt šīs cirsmas.” Parasti uzņēmumā “Latvijas Finieris” kokmateriāls apstrādei ir uzkrāts aptuveni vienam mēnesim.
Tomēr klimata izmaiņas sekmē arī pozitīvus un ilgtspējīgus jaunievedumus graudaugu audzēšanā un pārstrādē. Ja tradicionālajās kultūrās – mīkstajos kviešos, auzās, rudzos, miežos pēc tik karstas un sausas vasaras kā šogad, bija novērojams kvalitātes zudums, tad situāciju glāba Latvijā salīdzinoši jauna graudaugu kultūra. Jau piecus gadus Dobeles Dzirnavnieka uzdevumā tiek audzēti cietie jeb durum kvieši. Turpina Kristaps Amsils:
“Gadu no gada palielinām durum kviešu platības. Un, kad redzam, ka laikapstākļu izmaiņas un ietekme ir ļāvusi mūsu lauksaimniekiem veiksmīgi izaudzēt šos te cietos jeb durum kviešus, mēs tos izmantojam pastas ražošanā. Mums ir cieto kviešu dzirnavas, kur pārstrādājam graudus, iegūstam cieto kviešu mannu, un tālāk jau ražojam cieto kviešu produktu – pastu, jeb kā mēs saucam makaronus.
Agris Meilerts atzīst, ka viņu spēkos ir ietekmēt klimata izmaiņas – stādīt arvien vairāk koku. Jo lielāks dabas zaļās rotas apjoms, jo vairāk tiek piesaistīts CO2:
“Mums jādomā par to , kā izaudzēt pēc iespējas kvalitatīvāku koksni, ko tālāk var pārstrādāt un izgatavot ilgspēlējošus koksnes produktus. Ilgspēlējoši – tas nozīmē, kad tiek lietots ilgu laiku. Uzbūvēt koka māju, kas kalpo 100 gadus, tātad tas CO2 ir 100 gadus piesaistīts. Mēs pa to laiku audzējam nākošos kokus.
“Dobeles Dzirnavniekā” stāsta, ka lauksaimnieki klimata izmaiņām pielāgojas pamazām mainot darba tehnoloģijas. Savukārt Latvijas lielākais graudaugu pārstrādātājs, veroties nākotnē, izmēģina arvien jaunas kultūras.
“Esam uzsākuši audzēt tādu kultūru kā speltas kviešus - gan konvencionāli audzēti, gan bioloģiski. Tā ir noteikti kultūra, kam redzam potenciālu nākotnē. Taču mēs esam burtiski tikko to uzsākuši, rit pirmā sezona un ļoti ceram uz labiem rezultātiem un lauksaimnieku atsaucību nākotnē. Speltas kvieši arī tiek izmantoti gan malšanai, gan pārslu ražošanai, tas tā vienkārši sakot ir savvaļas kviesis, kas tiek iesēts un netiek izmantoti nekādi augsnes regulēšanas līdzekļi. Tas aug savā vaļā.
Graudaugu audzētājiem un pārstrādātājiem sirds būtu mierīgāka, ja Latvijas mērenais klimats paliktu nemainīgs un nenestu krasas laikapstākļu svārstības. Agris Meilerts zina stāstīt, ka mežsaimnieki pagaidām nākotnē raugās ar lielāku optimismu:
“Mēs saprotam, ka klimats paliek siltāks, paliks siltāks, iespējami dažādi ekstrēmi - vētras…Tāpat mēs skatāmies, kas notiks ar dažādiem insektiem – vabolēm. Bet, ja skatāmies klimata ietekmi, tad Latvijas mežu kontekstā, visticamāk, efekts būs pozitīvs nekā negatīvs. Mežs augs ātrāk. Koki augs ātrāk. Gan tāpēc, ka ir vairāk siltuma, gan tāpēc, ka veģetācijas periods ir garāks.”
2019. – 2020. gada sezonā, kad ziema bija ļoti silta, mežkopji jaunus kokus sāka stādīt septembrī un turpināja stādīt gan visus rudens, gan ziemas mēnešus - līdz pat martam.
