Ko tas nozīmē planētai un mums visiem, un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai situāciju uzlabotu, analizē Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Adriāna Kauliņa.
Cik daudz mēs tērējam?
Lai labāk ilustrētu mūsu patēriņa apmēru, iedomāsimies, ka katru gadu mums ir piešķirta resursu norma. Šobrīd sanāk, ka ar mūsu patēriņa paradumiem šo resursu mums pietiek līdz 22.augustam. Viss, ko mēs patērējam jau pēc 22.augusta, iet uz parāda – tādā tempā mēs pārsniedzam atjaunojamo resursu un CO2 piesaistīšanas kapacitāti, ko daba var nodrošināt gada laikā.
Cilvēces dzīve uz parāda sākās jau pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā un kļūst arvien straujāka.
Par Latviju mums patīk domāt kā zaļu valsti. Mežu bagātība un neagresīvā tautsaimniecība novirza mūsu uzmanību no mūsu patēriņa paradumiem. Tomēr tie ir būtiski. Ja visa pasaule tērētu kā Latvija, piemērs ar ikgadējo pasaules resursu limitu tiktu izsmelts jau 6.aprīlī nevis 22.augustā. Visas valstis nepatērē resursus vienādi intensīvi, augstāku ienākumu valstis dzīvo ar patēriņa iespējām bagātāku dzīvesveidu un līdz ar to patērē vairāk resursu. Faktiski, bagātākie 20% pasaules iedzīvotāju patērē 75% visu resursu, kamēr nabadzīgākie 20% tikai 1,5% no pasaules resursiem. Globālā mērogā mūsu ienākumi ir gana augsti, lai mēs piederētu pie pasaules lielajiem patērētājiem.
Tātad mums jāpārskata mūsu attieksme pret dabas resursiem – individuāli un kā uzņēmējiem. Tuvākās desmitgades uzdevums ir radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmību mūsu ekonomiskajā labklājībā un atzīst vajadzību investēt, lai uzturētu un atjaunotu dabas kapitālu tādā līmenī, kas ir savienojams ar ilgtspējību.
Finanšu rezultāts nav vienīgais panākumu rādītājs
Jaunas ekonomiskās sakarības iedibinās Zaļais kurss, bet arī plašākā nozīmē finanšu rezultāti vairs nav vienīgais uzņēmuma panākumu un potenciāla rādītājs, uzņēmumu vērtība kļūst atkarīga no uzņēmumu ilgtspējas rādītājiem jeb ESG snieguma, ko veido virkne vides, sociālo un pārvaldības rādītāju. Tie parāda, vai uzņēmums ir “labs pilsonis” - vai tas labi izturas pret saviem darbiniekiem, ir atbildīgs pret klientiem, domā par sabiedrības attīstību, atbildīgi izmanto resursus un mazina savu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī pieņem biznesa lēmumus veidā, kas rada uzticību.
Likumsakarīgi, ka par uzņēmumu ilgtspēju, īpaši par šobrīd aktuālo klimata un vides ietekmi, ar Finanšu nozares asociācijas atbalstu izvēlas runāt arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 veidotāji - Nasdaq Riga un Prudentia - ikgadējās debatēs.
Tajās Zaļā kursa kontekstā stratēģisku nozaru pārstāvji sprieda, vai Zaļais kurss ir iespēja vai traucēklis Latvijas uzņēmumu konkurētspējai.
Latvijas uzņēmējiem nozīmīgākā videi un klimatam draudzīgu saimniekošanas prakšu ieviešanas motivācija ir finansiāls ieguvums. Uzņēmēju rīcības virzītājspēks allaž būs ekonomiskais racionāls - kā ražošanā izmantot pēc iespējas mazāk resursu – izejmateriālus, enerģiju, ūdeni, kā materiālus izmantot pilnvērtīgi, lai spētu iedod finansiāli izmērāmu izdevīgumu vai papildus vērtību savam biznesam.
Jaunās ekonomiskās sakarības
Vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka pārmaiņas ir arī iespēju laiks un pionieriem dod konkurences priekšrocības un iespējas attīstīt jaunus biznesa virzienus – kā, piemēram, sākt audzēt jaunas kultūras lauksaimniecībā vai risināt transporta izmešu mazināšanu. Tomēr motivatoru topā savu vietu atrod arī morāli apsvērumi: uzņēmējdarbība, kas sekmē resursu ilgtspējīgu un saudzīgu izmantošanu, Latvijas uzņēmumiem ir arī darba ētikas jautājums.
Jaunu ekonomisko sakarību iedibināšanā priekšplānā izvirzās trīs spēlētāji – uzņēmēji, valsts pārvalde un finanšu sektors, katrs ar saviem uzdevumiem. Valsts pārvalde nosaka spēles noteikumus un virza ekonomikas attīstību. Tās uzdevums ir dot vajadzīgos signālus un radīt apstākļus, kas nepieciešami ekonomiskās uzvedības pielāgošanai.
Te svarīgs ir savlaicīgums, pakāpeniskums un sarunas – valstij jādara zināmi regulējuma izmaiņu plāni savlaicīgi un jādod uzņēmējiem un iedzīvotājiem laiks sagatavoties, kā arī jāveido dialogs ar nozarēm, lai process sasniegtu mērķi bez nevajadzīgiem upuriem, politizēšanas un pārregulācijas.
Finanšu sektora uzdevums ir virzīt kapitālu vēlamajos biznesa modeļos un ekonomiskajās aktivitātēs un prom no saimnieciskajām darbībām, kas tādas nav. Pārejas sākumposmā banku instrumenti būs darbinieku zināšanas un stimulējoši finanšu produkti, lai palīdzētu klientiem spert soļus vajadzīgajā virzienā. Lai spētu veikt savu uzdevumu, bankas ir atkarīgas no uzņēmējdarbības ilgtspēju raksturojošu datu atklāšanas un apmaiņas, sagaidot tos gan no uzņēmumiem, gan valsts datubāzēm.
Kādā virzienā meklēt risinājumu?
Biznesa uzdevums būs atrast veidus, kā radīt ekonomisko vērtību, vienlaikus sniedzot taisnīgu sociālo ieguldījumu un neitrālu vai pozitīvu ietekmi uz dabas resursiem.
Pirmkārt, tas prasīs jaunas zināšanas lēmumu pieņemšanā un biznesa modeļu veidošanā. Klimata pārmaiņu sakarības ir daudzdimensionālas, ekonomisko aktivitāšu klimata ietekme ir neviennozīmīga, vides un ekonomisko apsvērumu līdzsvarošana un visu pušu izpratnes novienādošana prasīs laiku, piemēram minams neviennozīmīgais jautājums par biomasas dedzināšanu – vai tā būtu uzskatāma par atjaunojamās enerģijas avotu? Izpratni par saimniecisko darbību ietekmi palīdzēs vairot arī zinātniski pamatotie ES taksonomijas kritēriji nozarēs, kas aptver teju 80% no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropā.
Otrkārt, lielākajai daļai uzņēmumu ir jāiepazīst ESG koncepts un jāatrod sev būtiskā izlase ar jautājumiem, kas, atstāti bez ievērības, ilgtermiņā var sarežģīt uzņēmuma darbību un ietekmēt uzņēmuma finanšu situāciju vai gluži otrādi – spēj dot konkurētspējas priekšrocības.
Dalība biržā spēj kalpot kā nozīmīgs stimuls uzņēmumiem ilgtspēju padarīt par pamatstratēģiju un iegūt no pasaulē strauji augošās “ESG investment” tendences, kur investori, īpaši institucionālie, meklē iespējas ieguldīt uzņēmumos, kam ir gatavas atbildes uz lielu daļu ilgtspējas izaicinājumu - gan vides, gan sociālajiem, gan pārvaldības.
Līdzīgu katalizatora lomu spēlē sertifikācija, kas palīdz gan ar ilgtspējas jautājumu strukturētu virzību uzņēmumā, gan stimulē informācijas atklātību.
Treškārt, uzņēmumiem būs jāievieš – jāvērtē un jāpublisko - jauni vērtību mēri, kas raksturo uzņēmuma ietekmi un atkarību no dabas resursiem un sabiedrības un virza transformāciju uz ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību. Pamata dabas resursu izmantošanas efektivitātes rādītājs ir CO2 emisijas, kas rodas tiešā vai netiešā uzņēmuma darbības un enerģijas patēriņa rezultātā. Izmešus ir būtiski mērīt dinamikā, kā arī nospraust mērķus to samazināšanai, lai novērtētu sasniegto. Lai spertu pirmos soļus CO2 izmešu mērīšanā un labāk izprastu, kas ir pamats emisiju novērtēšanai un to mērīšanai, var izmantot dažādus tiešsaistes rīkus.
- Kā viens no šādiem rīkiem ir Latvijā izstrādātais uzņēmuma NOT HOT rīks.
Ne mazāk svarīgi kā mērīt, ir par savu sniegumu pastāstīt. Eiropas Savienība ir uzsākusi darbu pie vienota nefinanšu ziņojuma standarta, lai nodrošinātu, ka investoriem un citām ieinteresētajām pusēm tiek sniegta nepieciešamā informācija par uzņēmuma ilgtspēju, tā ir ticama un arī salīdzināma. Tajā ir iecere iekļaut arī proporcionālas prasības mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Bet kamēr nav izstrādāta vienota sistēma, labs pamats, ar ko sākt, ir Nasdaq ESG ziņošanas vadlīnijas.
Ceturtkārt, jaunu zināšanu un skatu punktu meklējumi, atvērtība viedokļiem, kritiska faktu un uzskatu izvērtēšana – tādu ceļu ir iet vieglāk kopā ar ceļabiedriem, kam ir tādi paši izaicinājumi.
Pasaules ekonomikas foruma dati parāda: tie biznesa vadītāji, kas vairāk iesaistīti klimata pārmaiņu diskusijās, vairāk apzinās saistītos riskus un tādējādi biežāk rīkojas.
Uzņēmumu spēkos ir ne tikai veidot dialogu ar valsts pārvaldi un citiem uzņēmējiem, lai padziļinātu izpratni un sekmētu vēlamo rīcību, bet arī izglītot un iesaistīt savus klientus un plašāku sabiedrību.
Ar ko sākt?
Visbeidzot – ar ko sākt? Pāriešana uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu tiek uzskatīta par visefektīvāko dekarbonizācijas soli gan valsts, gan uzņēmumu mērogā. Tā kā vēja un saules enerģijas ražošanas tehnoloģijas ir plaši pieejamas, tāpat kā finanšu un atbalsta instrumenti, atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam uzņēmējiem palīdz gan mazināt izdevumus, gan CO2 pēdu un uzlabot savu reputāciju piegādes ķēdēs.
Sākt domāt par pielāgošanos tikai tad, kad to jau pieprasīs likumi, nozīmē haotisku un sasteigtu rīcību, kas nenovedīs pie optimāla rezultāta. Tāpēc īstais laiks uzņēmējiem gatavoties pārmaiņām ir tagad.
