Izmaiņas sākot ar 2016. gadu skars arī patentmaksas maksātājus. Patentmaksas maksātājs turpmāk nevarēs būt pakalpojumu sniedzējs citam saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbosies tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.
Piemēram, frizieris, kas maksā patentmaksu par savu saimniecisko darbību, nevarēs sniegt friziera pakalpojumus frizieru salonam, bet varēs turpināt sniegt friziera pakalpojumus fiziskajām personām – pakalpojuma gala saņēmējam.
Savukārt ar 2017. gadu tiek mainīts patentmaksas maksātājam noteiktais maksimālais saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksnis. Grozījumi likumā paredz samazināt pašreizējo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni, kas atbilst no 50 tūkstošiem eiro, līdz 15 tūkstošiem eiro. Jaunais slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās darbības jomās, vidējo gada apgrozījumu. Patentmaksas maksātājam, pārsniedzot noteikto apgrozījuma slieksnis, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, aprēķinās atbilstoši vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa kārtībai. Lai novērstu iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānošanu, izmantojot dažādos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmus, likumprojekts paredz, ka patentmaksas maksātājs, kas pārsniedzis maksimālo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni, atkārtoti varēs izvēlēties maksāt patentmaksu ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
Detalizēta informācija - žurnāla "Bilance"2016. gada janvāra numurā Nr. 1 (373).
