Dažiem autovadītājiem nu jau ir pieredze ne tikai ar vienu, bet vairākiem elektroauto. Par saviem novērojumiem, vadot dažādus elektroauto, vaicājām Edgaram Korsaka-Millam, Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājam.
“Mana pirmā pieredze ar elektroauto sākās pirms pieciem gadiem. Toreiz, uzsākot darbu Elektrum Energoefektivitātes centrā, par manu ikdienas pārvietošanās līdzekli kļuva Latvijā pirmais reģistrētais elektroauto Fiat Fiorino Elettrico. Tā maksimālais nobraucamais attālums ar pilnu uzlādi bija ap 80 km, turklāt tas atbalstīja tikai lēno uzlādi no mājsaimniecības kontaktligzdas. Šajā laikā uzlādes infrastruktūras attīstība kopumā bija tikai sākotnējā fāzē. Daudzi aizspriedumi un mīti par elektroauto un tā uzlādi balstās tieši šajos elektromobilitātes pirmsākumos, kas, strauji attīstoties tehnoloģijām, vairs neatbilst patiesībai,” stāsta Edgars.
Pašlaik Edgars ikdienā pārvietojas ar 2019. gada Nissan Leaf 40 kWh elektroauto, ko, viņa vārdiem, nemaz nevar salīdzināt ar pirmo Fiat modeli. “Patlaban vidējās klases elektroauto ar pilnu uzlādi var pieveikt vairāk nekā 250 km, augstākās klases – pat virs 500 km. Bieži cilvēki jautā, vai ar to pietiek? Pētījumi liecina, ka absolūtais vairākums auto lietotāju Rīgā un Pierīgā nobrauc līdz 100 km dienā, puse no tiem pat mazāk par 50 km. Arī es, izpētot savus pārvietošanās paradumus, varu piekrist šiem datiem – ikdienā veicu ap 100 km, un elektroauto šādiem attālumiem ir ļoti piemērots un ekonomisks auto,” viņš atzīmē.
Elektroauto iegāde atmaksājas
Jauna elektroauto iegādes cena pašlaik vēl ir augsta, tomēr, aktīvi to lietojot pilnu auto dzīves ciklu, tā iegāde atmaksājas. Izplatīti ir arī lietotie elektroauto, kas, starp citu, nemaz nav tik veci salīdzinājumā ar lietotajām iekšdedzes dzinēja automašīnām, kuras iegādājamies.
Uz elektroauto izmaksām jāskatās kompleksi – elektroauto ir pieejamas vairākās priekšrocības (netiek piemērots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām, iespēja automašīnu bez maksas novietot Rīgas Satiksmes autostāvvietās), kā arī pārvietošanās izmaksas atkarībā no uzlādes veida var būt pat 3 reizes zemākas nekā iekšdedzes dzinēja auto gadījumā.
Piemēram, 100 km uzlāde mājas izmaksās 2-3 eiro, publiskajā tīklā 3-5 eiro. Uzlāde, lai gan lēnā, ir pieejama ikvienā mājoklī. Plašais nacionālais ātrās uzlādes staciju tīkls nodrošina iespēju ik pēc 30-60 km aptuveni 30 minūšu laikā uzlādēt akumulatoru ~150 km nobraukuma veikšanai. Publiskajā tīklā šogad būs jau vairāk nekā 250 publiskās uzlādes punktu.
“Ikviens, kas brauc vai ir izmēģinājis elektroauto, piekritīs, ka šāda pārvietošanās ir ērta, klusa, dinamiska un arī ekonomiski izdevīga. Elektroauto modeļi ir kļuvuši estētiski pievilcīgāki, nobraucamais attālums un uzlādes ātrums ir palielinājies. Iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas ļauj pārvietoties ātrāk, īpaši sastrēguma laikā, piemēram, Brīvības ielā, savukārt, piemēram, bezmaksas autostāvvietas Rīgā sniedz iespēju izvēlēties ērtāko stāvvietas lokāciju, nepievēršot uzmanību tās zonai vai tarifam,” norāda Edgars.
Izvēloties elektroauto, jārēķinās, ka tas ieviesīs izmaiņas mūsu dzīvē un pārvietošanās paradumos, ļaujot atbrīvoties no vecajiem ieradumiem, lai lietas darītu vienkāršāk, gudrāk, videi un klimatam draudzīgāk.
Uzlādes pieejamība
Uzlādes stacijas ir viens no priekšnosacījumiem, lai elektromobiļu skaits arī turpmāk pieaugtu. Gan uzņēmumi, gan arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šobrīd veido uzlādes staciju tīklu, lai elektroauto īpašnieki droši varētu braukt pa visu valsti.
- Elektrum līdz šim ir uzstādījis 13 elektroauto publiskās uzlādes vietas ar 44 pieslēguma punktiem Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkrauklē.
- Līdz 2021.gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros plānots atklāt vairāk nekā 80 pieslēgvietu.
- Savukārt CSDD izveidojis elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīklu, nodrošinot brīvas elektromobiļu pārvietošanās iespējas praktiski visā Latvijas teritorijā.
