2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies 2,5 reizes, savukārt finansēto elektrodzinēju transportlīdzekļu skaits ir trīskāršojies, sasniedzot 580 auto, salīdzinot ar 171 auto tajā pašā periodā pērn. Savukārt pērn 33% no visiem Latvijā finansētajiem jaunajiem auto bija videi draudzīgi*. Kopējais izsniegtais finansējuma apjoms šādu auto iegādei pērn sasniedza 22,7 miljonus eiro.
Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs nav uzskatāms par nišu – tas kļūst par iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši aktīvi attīstās mazlietoto elektroauto tirgus, kas liecina par uzticēšanos šim transporta veidam.
“Šogad īpaši izceļas mazlietoto elektroauto segments – jau 70% no finansētajiem elektroauto ir lietoti, kamēr vēl pērn šis rādītājs bija 50%, bet 2023. gadā tikai katrs piektais. Jauno auto tirgū elektroauto sāk nopietni konkurēt ar dīzeļdzinējiem, un benzīna automašīnām redzams neliels pieprasījuma kritums. Arvien vairāk lietoto auto īpašnieku izvēlas videi draudzīgākus risinājumus, un tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū. Īpaši strauju izaugsmi piedzīvo arī Plug-in hibrīdi – to finansējums šogad pieaudzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē – elektroauto pārdošanas apjomi turpina augt gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā un Āzijā. Daudzviet elektroauto jau pārsniedz 20% no kopējā jauno auto tirgus, un arvien vairāk valstis ievieš stingrākas emisiju prasības un paplašina atbalsta programmas. Latvijas tirgus attīstība apliecina un uzņemtais ātrums pēc CSDD datiem Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem,” atzīmē Sergejs Romaņuks.
Swedbank dati rāda, ka šī gada pirmajos mēnešos visvairāk iegādātas automašīnas ar benzīna dzinēju (61%), kam seko elektrodzinējs (30%, t.sk. elektroauto un Plug-in hibrīdi) un dīzelis (8%). Savukārt mazlietoto auto segmentā situācija ir līdzīgāka – ar benzīna dzinēju iegādāti 44% auto, kam seko dīzelis – 31% un elektrodzinējs – 25%.
Ķīnas elektroauto iekaro arī Latviju
Runājot par populārākajiem modeļiem, pirktāko jauno elektroauto topa augšgalā šī gada sākumā ierindojas LYNK & CO 02, kas ir Ķīnas-Zviedrijas kopuzņēmuma ražojums, un auto raksturojams kā kompakts krosovers. Šī modelis nesen debitējis Eiropas tirgū un tā bāzes cena ir ap 35 000 eiro.
Otrajā vietā pirktāko jauno elektroauto vidū ierindojas GWM ORA 03, kas arī ir Ķīnas ražotāja veikums, kam seko jau zināmāki autoražotāji - Toyota BZ4X un Peugeot 5008 modeļi.
Tikmēr starp mazlietotajiem elektroauto vislielāko pieprasījumu izpelnījušies Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.
Latvijas Elektroauto biedrības vadītājs Jānis Bekers atzīst: “Swedbank dati apstiprina to, ko redzam arī ikdienā – elektroauto nav luksusa prece vai tehnoloģisks eksperiments. Tie ir ikvienam pieejami, īpaši pateicoties plašākam un cenas ziņā draudzīgākam mazlietoto elektroauto piedāvājumam. Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas lietotus elektroauto, kas ir uzticami, ekonomiski un videi draudzīgi, tādējādi veidojot jaunu mobilitātes kultūru Latvijā, kā arī rādot piemēru saviem draugiem, kolēģiem un kaimiņiem. Lai šī attīstība neapstātos, svarīgi, lai valsts arī turpmāk nodrošina ilgtermiņā plānotu atbalsta mehānismu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iedzīvotājiem saprotamu informāciju.”
Plānojot nākamo auto: hibrīdi apsteidz elektroauto
Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas dati** rāda, ka 45% tuvāko piecu gadu laikā plāno mainīt un iegādāties jaunu spēkratu. Lai arī lielākā daļa vēl aizvien domā par benzīna un dīzeļa auto dzinējiem (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents apsver hibrīdauto iegādi – 17% domā par pašuzlādes hibrīdu, bet 15% – par uzlādējamu jeb plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā savu nākamo auto apsver katrs desmitais respondents.
Videi draudzīga auto iegādei galvenā motivācija cilvēkiem ir zemāka iegādes cena (73%) un zemākas ekspluatācijas izmaksas (71%). Tam seko nodokļu atvieglojumi (43%), draudzīgāki finansēšanas noteikumi (31%) un valsts atbalsts elektroauto iegādē (29%).
Savukārt galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (66%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (47%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (37%), un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (30%).
Kā norāda Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: “Lielākais pienesums, ko iegūstam līdz ar elektroauto skaita pieaugumu, ir tas, ka šie transportlīdzekļi lielākoties izmanto Latvijā ražotu degvielu – elektrību. Nereti elektroauto tiek uzlādēti ar mājsaimniecībās uzstādītiem saules paneļiem ražotu elektrību. Šāda pašpietiekamība ir būtisks ieguvums mums – sabiedrībai. Mēs regulāri pilnveidojam atbalsta programmas. Esam palielinājuši atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras pēdējā nepilnā gada laikā veido jau trešo daļu no visiem elektroauto pircējiem EKII programmas ietvaros.”
* Videi draudzīgs auto – auto izmešu līmenis ir 0–130 g CO2/km pēc WLTP standarta
** Swedbank aptauja par iedzīvotāju plāniem iegādāties autoi veikta šī gada maijā, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
