Eiropa aizvadītā pusotra gada laikā cīnās ar inflāciju, un viens no instrumentiem tās slāpēšanai ir bāzes likmju celšana. 12 mēnešu Euribor pirmo reizi kopš 2008. gada pārkāpis 4% robežu, kas, protams, ir sadārdzinājis aizņemšanos visiem kredītņēmējiem un kādam licis arī iepauzēt lēmumu par lielāku pirkumu. Latvija te nav izņēmums, jo kreditēšanas kopapjoms (aizdevumi uzņēmumiem un privātpersonām) pērn un šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājās visā eirozonā[1].
Tomēr Swedbank dati rāda, ka tā saucamo zaļo kreditēšanu tas nav apturējis – ilgtspējīgos kredītus ar 0% bankas pievienoto likmi uz diviem gadiem, kas paredzēti energoefektīva mājokļa iegādei vai būvei, saules paneļu uzstādīšanai vai videi draudzīgu auto iegādei, kopš marta privātpersonām esam izsnieguši jau 61,8 miljonu eiro apmērā. Šī 0% likme mūsu klientiem nozīmē ietaupījumu gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Šo piedāvājumu banka īsteno kopš marta, un tas tika izveidots, ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju vēlmi ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos un būtisko Euribor likmes kāpumu. Šobrīd ilgtspējīgiem risinājumiem tiek izsniegts jau katrs trešais kredīts.
Redzam, ka procentu likmes atlaide pirmo divu gadu laikā ļauj cilvēkiem neatteikties no savu mērķu īstenošanas par jaunu mājokli arī laikā, kad ekonomikas izaugsme ir piebremzējusies.
- Ko tas dod mūsu klientiem? Kā piemēru izmantosim nesen iegādātu ģimenes īpašumu Ogrē (ar 0% likmes piedāvājumu). Kopējā kredīta summa energoefektīvas privātmājas iegādei sasniedza 151 tūkstoti eiro. Par to ģimene šobrīd ik mēnesi turpmākos divus gadus 800 eiro vietā maksās apmēram 600 eiro, kas veido pamatsummas atmaksu un attiecīgā brīža Euribor likmi. Divu gadu periodā tas ļauj ietaupīt gandrīz 5000 eiro. Tikmēr videi draudzīga auto pircējs piedāvājuma ietvaros vidēji ietaupa nepilnu tūkstoti eiro.
Taču ne tikai izdevīgāki aizņemšanās nosacījumi, bet tieši lētāka īpašuma uzturēšana ir cilvēku galvenā motivācija iegādāties videi draudzīgo auto un mājokli vai veikt uzlabojumus esošajā īpašumā, padarot mājokli “zaļāku”. Arī jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” pārstāvis Kaspars Ekša norādījis, ka pircēji, izsverot jauna mājokļa iegādi, vairs nebalsta savu lēmumu tikai uz īpašuma pārdošanas cenu, kā tas bija vērojams vēl pāris gadus atpakaļ:
“Pieaugot vispārējai dzīves dārdzībai un mainoties energoresursu cenām, ar ko izteikti saskārāmies pagājušās apkures sezonas laikā, arvien aktuālāks kļuva jautājums par kopējo ar nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu saistīto izmaksu apjomu. Cilvēki sāka apzināties, ka ne vienmēr iegādes cenas ziņā lētāks dzīvoklis pirmskara vai padomju laiku ēkā ilgtermiņā būs izdevīgāks par mājokli energoefektīvā un funkcionāla plānojuma jaunajā projektā. Piemēram, ja skatāmies šauri tikai uz apkures pozīciju, jaunajos mājokļos rēķini par siltumenerģiju ir vidēji par 3–5 reizēm zemāki. Līdz ar to man ir patiess prieks, ka arī bankas ar savu zaļās kreditēšanas politiku padara pieejamākus tieši ilgtspējīgus mājokļus, kas ir daudz mazāk pakļauti dažādiem ārējas vides faktoriem.”
Cilvēku pieprasījums, būvniecības tendences un dažādi valsts regulējumi jau šobrīd rāda – dzīvesvietas kvalitātei nākotnē būs būtiska nozīme, un nesakārtotus īpašumus ar zemiem energoefektivitātes rādītājiem pārdot būs sarežģīti. Ne velti jau šobrīd arī bankas labprātāk finansē tos īpašumus, kas ir ilgmūžīgāki, radot tam izdevīgākus priekšnosacījumus.
Kas notiek ar inflāciju un kurš var atļauties kredītu?
Dažādās Eiropas valstīs inflācija šogad ir būtiski samazinājusies, tuvojoties nospraustajam eiro zonas 2% mērķim. Arī Latvijā inflācija beidzot samazinājusies līdz viencipara skaitlim – jūlijā vidējais gada patēriņa cenu līmenis palielinājās par 6,4% (salīdzinot ar 2022. gada jūliju)[2]. Attiecīgi varam cerēt, ka, stabilizējoties inflācijai, tiks pārskatīta bāze likme un Euribor samazināsies. Taču atbildīga aizdevēja pienākums ir izvērtēt katra klienta kredītmaksājumu līmeni attiecībā pret ģimenes ienākumiem, neatkarīgi no tā brīža mainīgās procentu likmes. Visu kredītu maksājumu proporcija šajā budžetā nedrīkst pārsniegt 20%–30%, un to banka vērtē stingri. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji par savu finansiālo drošību rūpējas vēl apzinātāk. Mūsu dati rāda, ka pirmajā pusgadā kredītņēmēju bezdarba un darba nespējas apdrošināšanas noslēgto līgumu skaits ir pieaudzis par 17%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Mājokļa kredīts parasti ir lielākā un svarīgākā investīcija cilvēka mūžā un nozīmīgākais maksājums, kas no ģimenes budžeta būs jāsedz daudzu gadu garumā. Kā liecina Swedbank dati, vidējais mājokļa kredīts apjoms šogad sasniedzis 79,6 tūkstošus eiro. Tāpēc pirms lēmuma par aizņemšanos cilvēkam vajadzētu izvērtēt četrus galvenos jautājumus:
- Pirmkārt, savu ikmēneša ienākumu apjomu, regularitāti un prognozējamību.
- Otrkārt, to, cik lielu daļu no šiem ienākumiem varēs atļauties novirzīt kredīta segšanai.
- Treškārt, vai un kā būs iespējams segt pirmo iemaksu aptuveni 15% līdz 20% apmērā no īpašuma vērtības.
- Ceturtkārt, ir jāņem vērā, ka līdz ar mājokļa iegādi vai uzbūvēšanu cilvēks kļūst par saimnieku, kurš pats ir atbildīgs par īpašuma uzturēšanu, remontiem, nodokļu nomaksu un citiem ikdienas jautājumiem. Proti, kredīta maksājums nebūs vienīgais, ar ko jārēķinās privātmājas vai dzīvokļa saimniekam.
Banka ar potenciālajiem aizņēmējiem izrunā visus šos jautājumus, taču tos būtu nopietni jāizvērtē vēl pirms uzsākt aizņemšanās procedūru.
Līdzīgi kā citas jaunas lietas mūsu ikdienā, arī nozīmīgs kredīta maksājums prasa zināmu adaptāciju. Pie tā pierast var palīdzēt jau iepriekš iedibināta finanšu disciplīna – vēl pirms aizņēmuma saņemšanas būtu jāsāk ik mēnesi uzkrāt. Jāsāk ar pavisam mazu summu, taču pamazām jānonāk pie uzkrājuma, kas būtu līdzvērtīgs gaidāmajam kredīta maksājumam. Tas parādīs jūsu spēju atlicināt šādu summu, un tā arī veidosies nepieciešamā pirmā iemaksa. Ja tiek pārdots kāds cits īpašums, uzkrāšana ļaus izveidot drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem, kas ir daļa no mūsu ikdienas. Finanšu disciplīna ir ceļš, lai laicīgi sagatavotos aizņēmumam un varētu izbaudīt jaunā mājokļa labumus.
