Ātri un ērti! Tā Andra vārdiem var raksturot nekustamā īpašuma iegādi ar Altum mājokļa atbalsta programmu. “No brīža, kad izvēlējos dzīvokli un pieteicos bankā, līdz brīdim, kad tika noslēgts pirkuma līgums, pagāja tikai divas nedēļas. Tikpat ilgs laiks bija nepieciešams, lai dabūtu dzīvokļa atslēgas ar pieņemšanas un nodošanas aktu no iepriekšējā dzīvokļa saimnieka,” stāsta Andris Igaunis, kurš ikdienā Draugiem Group uzņēmumā projektē elektroniskās iekārtas un organizē ražošanu Gudrās mājas risinājumiem un SIA Istabai. Viņš novērtē arī to, ka visā šajā procesā uz banku vajadzējis aiziet tikai vienu reizi parakstīt līgumu, viss pārējais noticis attālināti – internetbankā un e-pastā, konsultējoties ar savu klientu apkalpošanas speciālisti.
Principa pēc neīrētu
Līdz šim Andris dzīvojis pie vecākiem, kas, viņa paša vārdiem sakot, bijis ļoti izdevīgi mazo izmaksu dēļ, bet bijusi jāievēro arī vecāku kārtība, turklāt telpas nav bijušas gana lielas. “Vecāku trīsistabu dzīvoklī joprojām dzīvoju bērnistabā. Un, kad tev ir nopietna draudzene, saproti, ka vietas ir par maz,” par gatavību spert soli prom no vecāku mājām un uzsākt pašam savu dzīvi stāsta Andris. “Tad, protams, seko dilemma, iegādāties savu vai īrēt. Bet mūsu ģimenē principa pēc neviens dzīvokli neīrētu, tad jau labāk dzīvot pie vecākiem!
Jo, ja tu īrē, tad naudu vienkārši sadedzini – katru mēnesi maksā, bet tev pašam nekas nepaliek. Ja tu nopērc, tad maksā tikpat, bet tas kļūst par tavu īpašumu,” pārdomās dalās Andris.
Viņš smaidot teic, ka patiesībā, nopērkot dzīvokli, esot kļuvis bagātāks, jo kredīta maksājums par dzīvokli esot vien 270 eiro mēnesī. “Ja gribētu īrēt, tad tik labu dzīvokli par tik labu īres maksu es neatrastu,” ir pārliecināts Andris. Viņa draudzene īrējusi caurstaigājamu istabu par 100 eiro mēnesī. Izolētām istabām īres maksa esot ap 150 eiro. “Ja es pēkšņi zaudētu darbu un nevarētu atmaksāt kredītu, tad varētu izīrēt dzīvokli par 450 eiro mēnesī un vēl nopelnītu,” saka elektronikas inženieris. Turklāt iepriekš Andris dzīvojis no darba daudz tālāk – katru rītu un vakaru bijis jāpavada transportā 30 - 40 minūtes, un benzīnā notērēti aptuveni 160 eiro. “Tagad esmu pārcēlies piecu minūšu attālumā no darba un tādējādi varu ietaupīt gan naudu, gan, pats galvenais, laiku, ko varu veltīt ģimenei un miegam!”
Pirmo iemaksu sakrāt grūti
Andris vaļsirdīgi stāsta, ka par labu īpašuma iegādei palīdzējusi izšķirties tieši Altum programma jaunajiem speciālistiem, jo visu pirmās iemaksas summu sakrāt esot pagrūti.
“Rīgā normāls dzīvoklis, kas neprasa papildu ieguldījumus, izmaksā aptuveni 50 000 eiro. Attiecīgi pirmā iemaksa 15% plus visi nodokļi valstij, bankas komisija, izdevumi par notāru un vērtējumu – kopā tie jau būs aptuveni 10 tūkstoši. Katrs var parēķināt, cik ilgā laikā šādu naudu var sakrāt, katru mēnesi atliekot tik, cik var.
Altum atbalsta programma ļauj nopirkt dzīvokli 3−5 gadus ātrāk!” saka Andris.
No savas pieredzes viņš zina teikt, ka, arī cītīgi atliekot naudu katru mēnesi, iekrāt tik lielu summu esot grūti. “Jo parasti uzrodas kaut kādi svarīgi iemesli, kāpēc no tās summas ir jāaizņemas, un atpakaļ nolikts netiek. Kas ir iztērēts, tas ir iztērēts. Tā summa visu laiku braukā no augšas uz leju,” par grūtībām uzkrāt naudu ilgtermiņā stāsta Andris. Viņš atminas, ka pagājušajā vasarā no dzīvoklim atliktās naudas abi ar draudzeni paņēmuši daļu, lai aizbrauktu ceļojumā. “Lai arī tas bija superekonomisks ceļojums, tomēr naudiņa tika patērēta,” stāsta Andris. Taču kopumā viņš dzīvokļa pirmajai iemaksai sācis krāt jau aizpagājušajā vasarā, un no savas pieredzes Andris var teikt, ka tieši vasarā vieglāk atlikt lielākas naudas summas, jo tad arī izdevumi ir mazāki.
Labāk dārgāks, bet izremontēts
Jau iepriekš Andris Igaunis zinājis par Altum atbalstu jaunajām ģimenēm un pērn no draugiem un paziņām padzirdēja, ka šogad programma tiks paplašināta arī jaunajiem speciālistiem. Tāpēc, kad programma tika izsludināta, Andris nav kavējies tai pieteikties. “Esmu iegādājies pilnībā izremontētu dzīvokli ar kapitālo remontu Āgenskalnā, netālu no Kalnciema kvartāla, kur ir renovētās koka ēkas. Dzīvoklim ir trīs izolētas istabas. Un, tā kā viss ir izremontēts, man nekas nebūs jādara. Labāk gribēju pirkt mazliet dārgāku, bet jau izremontētu un gatavu dzīvošanai, nevis lētāku, kur vēl jāiegulda laiks un nauda,” stāsta Andris. Viņš novērtē, ka kredīta noformēšanas laikā Andrim bijusi sava klientu menedžere, pie kā vērsties ar visiem jautājumiem. Viss noticis raiti un bez aizķeršanās, vienīgais rūgtums esot par to, ka valsts prasa milzīgu nodevu – 2 % no pirkuma summas – par ierakstu zemesgrāmatā. “Ja es pērku dzīvokli par 55 000, tad valsts paprasa 1100 eiro. Ja cilvēks savelk jostu un atliek 200 eiro mēnesī, viņam jākrāj gandrīz pusgads, lai sakrātu naudu valsts nodevai. Valstij būtu jāveicina, lai cilvēki paliek Latvijā, tā vietā prasa neadekvāti lielu valsts nodevu. Jaunajām ģimenēm ar bērniem nav jāmaksā šī nodeva, bet, ja man nav bērnu, tad no manis uzreiz noplēš 1000 eiro?” neapmierināts ir Andris Igaunis. Lai nu kā, Andris ir priecīgs, ka jau šobrīd dzīvo savā jaunajā trīsistabu dzīvoklī, kas viņam ļoti patīk. Gandrīz visu naudu, kas bija nepieciešama pirmajai iemaksai, valsts nodevai un citu dokumentu kārtošanai – aptuveni 5000 eiro, viņam bija izdevies sakrāt. Patīkams pārsteigums esot bijis, ka, pārvācoties no vecāku mājām uz jauno dzīvokli, Andris atradis pirms desmit gadiem uz 18 gadu dzimšanas dienu dāvanā saņemtu aploksnīti ar 160 latiem. “Simtnieks un trīs divdesmitnieki,” ar smaidu atceras Andris, spriežot, ka pirms desmit gadiem nauda laikam taupīta vairāk nekā tagad un bijusi vajadzīga kāda īpaša lieta, kam to iztērēt. Samainot latus bankā, sanākuši 220 eiro. “Kad visa nauda iztērēta īpašuma iegādei, tad šāds atradums lieti noder!” smej Andris.
Paldies fotogrāfei Zandai Āboliņai!
