Kas jāzina, būvējot māju: arhitektu padomi

Ieteikumi par ilgtspējīgas mājas būvniecību, zemes gabala izvēli, biežāk pieļautajām kļūdām un efektīvu sadarbību ar arhitektiem.

Mājokļa būvniecība ir nopietns lēmums, kas saistās ar ievērojamu finanšu ieguldījumu. Tāpēc svarīgi rūpīgi iepazīties ar būvniecības plānošanas procesu.

Arhitektu biroja “Trīs arhitektūra” arhitekti un līdzīpašnieki Valdis Linde un Mārtiņš Ostaņēvičs dalās zināšanās un noderīgos ieteikumos par ilgtspējīgas mājas būvniecību, zemes gabala izvēli, biežāk pieļautajām kļūdām un efektīvu sadarbību ar arhitektiem.

Kādus mājokļus izvēlas Latvijas iedzīvotāji?

Runājot par mājokļu arhitektūras tendencēm, arhitekti min, ka cilvēki sākuši vairāk iedziļināties mājokļu izvēlē, būvniecībā un iekārtojumā. Piemēram, biežāk izvēlas viena dzīvokļa mājas. Arī dzīvojamās platības izmēri samazinās. Ja agrāk vidējais mājas izmērs bijis 160 kvadrātmetru (m²), tagad tas samazinājies vismaz līdz 120 m². Arī Swedbank hipotekārās kreditēšanas dati apliecina – agrāko 200 m² vietā  šobrīd iedzīvotāji labprāt būvē mazākas un ergonomiskās mājas.  Šīs izmaiņas saistītas ar būvniecības cenu paaugstināšanos, kā arī apkopes, uzturēšanas, apsildes, ventilācijas un energoresursu izmaksām.

Kopumā iedzīvotāji, kuriem ir aktuāla mājas būvniecība, vairāk apdomā praktiskos jautājumus. “Jā, mājokļi kļūst mazāki, bet cilvēki arvien nopietnāk skatās uz to, kuras telpas viņiem ir vajadzīgas, kuras nav, cik lielām tām jābūt, kā telpas daudzveidīgi lietot, piemēram, istaba, kas citā scenārijā ir kabinets vai viesu istaba,” stāsta Valdis. Viņš piebilst, ka mazāka platība nepavisam nenozīmē ērtību samazināšanos.

Kā sākt plānot jaunas mājas būvniecību?

Plānojot mājas būvniecību, vēl pirms zemes gabala iegādes vajadzētu pakonsultēties ar arhitektiem. Tā sev var aiztaupīt problēmas tālākajā procesā. Viena saruna ar arhitektu var palīdzēt saprast, vai izvēlēts labākais zemes gabals, vai uz tā varēs novietot māju kā iecerēts, vai tur varēs ievilkt visas nepieciešamās komunikācijas.

Tāpat svarīgi savu vīziju par mājokli padarīt maksimāli precīzu. “Jo skaidrāks mums ir uzdevums, jo labāku rezultātu varam sasniegt,” Mārtiņš skaidro. Tieši klienta vīzija palīdz arhitektiem maksimāli tuvu klienta vēlmēm izplānot mājokli.

Sarunās ar klientiem, arhitekti cenšas katrai prasībai un vēlmei saprast iemeslu. Piemēram, ja klienti vēlas 110 m² māju, bet īsti nevar pamatot, kāpēc, tas var būt labs pamats jautājumiem par dažādu telpu funkcionalitāti. Piemēram, kāds ir nepieciešamais telpu skaits, izmēri, kā tām vajadzētu būt savā starpā saistītām.

“Nereti ir tā, ka izdomātie kvadrātmetri nav atbilstoši tam, ko patiesībā cilvēkiem vajag. Vērtība, ko mēs kā arhitekti varam pienest, ir platību optimizācija, bez kompromisiem izpildot funkcionālās vajadzības, kas konkrētai ģimenei ir svarīgas,” norāda Valdis.

Kā izvēlēties pareizo vietu mājas būvniecībai?

Mājas novietojuma izvēle ir nozīmīga gan praktiski, gan vizuāli, tāpēc to būtu ļoti rūpīgi iepriekš jāpārdomā. Lokācija ietekmē dzīves ritmu, tāpēc mājai vajadzētu atrasties vietā, kur tiešām gribas dzīvot. “Māja var būt ļoti vienkārša, bet kopējo īpašuma kvalitāti nosaka tas, kā tā satiekas ar dabu, ar ielu vai ceļu, kā tā ir “iesēdināta” zemes gabalā, ” stāsta Mārtiņš.

Praktiskie aspekti, ko jāņem vērā, ir debess puses, zemes novietojums pret ielu vai piebraucamo ceļu, galvenajiem ainavas skatupunktiem. Valdis norāda, ka cilvēki reti pietiekami novērtē zemes gabala salīdzinoši nelielās izmaksas pret ēkas izmaksām. “Pieliekot kādu summu klāt zemes gabala izmaksām un dabūjot tieši tur, kur nepieciešams, vai nopērkot foršāku zemes gabalu nekā lētākais, nākotnes dzīvei var iedot pavisam citu kvalitāti,” viņš uzskata.

Kā plānot mājas telpu izkārtojumu?

Telpu plānojumam vajadzētu saskanēt ar konkrētās ģimenes ikdienas paradumiem. Universālu atbilžu nav, tāpēc arhitektu uzdevums ir iepazīt un saprast katru ģimeni. Vienam šķitīs svarīgi, ka virtuve apvienota ar dzīvojamo istabu, citam virtuvi gribēsies nedaudz nostāk, kādam var šķist, ka virtuvei jābūt atsevišķai telpai, jo katru svētdienu tiks gatavotas pusdienas.

Ja cilvēki līdz šim nav dzīvojuši mājā, arhitekti iesaka vizuāli pētīt potenciālos variantus sociālo mediju platformā “Pinterest”. Tāpat noderīgi būs doties ciemos pie citiem māju īpašniekiem vai pamēģināt īrēt māju, lai varētu to izjust uz savas ādas.

“Mēs negaidām, ka cilvēks būs jau izdomājis konkrētu plānojumu. Svarīgāk ir spēt skaidri pateikt, kurām telpām ir jābūt kopā vai blakus, kuras telpas vēlas noteiktās debespusēs,” skaidro Valdis. Ir liela atšķirība, vai cilvēkiem ierasts kopā brokastot, vai arī svarīgāk kopā pavadīt tieši vakariņas. Pēc tā arī arhitekti var izplānot, kurā saules pusē novietot virtuvi. Līdzīgi plāno arī citas telpas.

Kādas ir galvenās kļūdas, sākot mājas būvniecību, un kā no tām izvairīties?

Visbiežāk pieļautās kļūdas mājas plānošanā saistītas ar pieejamo un nepieciešamo finanšu nepietiekamu izvērtēšanu un optimizācijas iespējām. Ņemot vērā, ka būvniecības cenas kāpj un ne vienmēr ir skaidri paredzamas, arhitekti aicina klientus rūpīgi izsvērt, cik liels mājoklis tiešām ir nepieciešams. Kad tas saprasts, var mēģināt saprātīgi optimizēt telpas un izmaksas.

Jāsaprot, ka mājokļa iegāde vai būvniecība ir investīcija, no kuras vajadzīga maksimāla atdeve. Tāpēc arī ir tik svarīgi pārdomāt, kur, kā un ar ko būvēt. Labi jāapdomā mājokļa būvniecības mērķi, jācenšas samazināt izmērus, palielināt kvalitāti, izskatu un novietojumu.

Kā piemēru novērotajām kļūdām Mārtiņš min būvniecības tendences pirms desmit, divdesmit gadiem: “Man šķiet ļoti dīvaini, ka Latvijā ir sastopamas tādas situācijas, ka māju būvniecībā ir iztērēti lieli resursi, diezgan maz ieguldot tieši plānošanā un projektēšanā. Rezultāts ir tāds, ka ir ļoti daudz sludinājumu ar mājām, kurās cilvēki negrib dzīvot – tās ir milzīgas, dīvainas bet nauda ir iztērēta.”

Arhitektu ieteikumi ilgtspējīgam un energoefektīvam mājoklim

Šobrīd Latvijā likumdošana ir sakārtota tā, ka, būvējot māju likumam atbilstoši, tā būs arī energoefektīva. Tomēr privātajā būvniecībā ne vienmēr likumu ievērošana tiek pietiekami uzraudzīta.

Lai mājokļi būtu energoefektīvi un ilgtspējīgi, “Trīs arhitektūra” arhitekti sev izvirzījuši pamatvērtības, kam cenšas sekot katrā projektā. Tās ir: platību samazināšana, ēkas kompaktums, vienkāršas, regulāras formas un izmantotie materiāli. Ik gadu aizvien vairāk māju būvē no koka, kas Latvijā ir vieglāk pieejams. Sintētiskos vai tādus materiālus, kam ir liela energoietilpība no ražošanas viedokļa, aizvieto ar ekoloģiskiem.

“Beigu beigās, māja, kuru uzzīmē, uzprojektē un uzbūvē ļoti labi, kas cilvēkiem patīk un kalpos ilgi, – arī tas ir veids, kā māja var būt ilgtspējīga,” skaidro Mārtiņš. Respektīvi, nepieciešams iet līdzi laikam gan ar ēkas vizuālo, gan funkcionālo noformējumu. Tad mājoklim saglabāsies vērtība ilgtermiņā un samazināsies tās nospiedums uz pasauli.

Kā sadarboties ar arhitektu, lai uzceltu savu sapņu māju?

Ir vairākas lietas, ko iespējams darīt, lai sadarbība ar arhitektu mājas būvniecībā veidotos veiksmīga:

  • Atrast īsto arhitektu
    Kā to izdarīt? Viens veids ir palūgt īsto speciālistu ieteikt paziņām, kas apmierināti ar arhitektu paveikto viņu mājas plānošanā. Vēl var iepriekš izpētīt, ko arhitekti darījuši līdz šim. Lai arī arhitekts var zīmēt dažādos stilos un pieejās, līdzšinējais veikums palīdzēs saprast arhitektu biroja izpratni un vērtības.
  • Satikties klātienē
    Kad izdarīta izvēle, vajadzētu saprast, vai ar izvēlēto arhitektu būs viegli saprasties. Ar savu arhitektu kopā vajadzēs pavadīt gana daudz laika, tāpēc būtu labi, ja visām iesaistītajām pusēm būtu laba sajūta par strādāšanu kopā.
  • Neizvēlēties lētāko
    Arhitekta pakalpojumi var šķist dārgi, taču, salīdzinot ar pārējām mājas būvniecības un iekārtošanas izmaksām, tā ir tikai neliela izdevumu daļa. Griežoties pie lētāka projektētāja, māja ilgtermiņā ne vienmēr sanāks izdevīgāka. Tāpat jāņem vērā, ka sadarbība ar arhitektu ir ilgstoša – tā notiek projektējot, būvējot un pat pēc būvniecības pabeigšanas. Tāpēc primāri izvēli vajadzētu veikt pēc speciālista atbilstības un kvalitātes.

Iesaka Valdis Linde un Mārtiņš Ostaņēvičs