Kā jau projektējot un būvējot ģimenes māju tika meklēti risinājumi, lai ēkas uzturēšanas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas, pieredzē dalās Freibergu ģimene.
Viņi pirms nepilniem trim gadiem pārcēlās uz privātmāju Pierīgā, kuras kopējā kvadratūra ir aptuveni 180 kvadrātmetri, un ēkas kopējās uzturēšanas izmaksas - gan par elektrību, gan apkuri un karsto ūdeni - ziemā ir vidēji 150 eiro, bet vasarā – ap 60 eiro. Salīdzinājumam – iepriekš apmēram šādi paši izdevumi ģimenei bija tikai par komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojot nepilnu 80 kvadrātmetru dzīvoklī Rīgā.
Ēka ar zemes apkuri
“Par to, ka šobrīd mūsu ikmēneša izdevumi par māju ir salīdzinoši zemi, lielā mērā jāpateicas ēkas arhitektūrai un inženiertehniskajiem risinājumiem. Jau projekta izstrādes stadijā daudz tika domāts ne tikai par ēkas funkcionalitāti, bet arī efektivitāti. Tā, piemēram, mājas apkuri un ūdens apsildi nodrošina zemes ģeotermālā enerģija ar siltumsūkņa palīdzību. Termostata funkcija ļauj regulēt siltumu katrā telpā, tādējādi kontrolējot enerģijas patēriņu un izdevumus,” stāsta Velga Freiberga.
Protams, izvēloties uzstādīt siltumsūkni, mājās jāparedz telpa, kurā izvietot tā vadības sistēmu, kā arī jārēķinās ar regulārām apkopes izmaksām, lai nodrošinātu sistēmas efektīvu darbību un ilgmūžību.
Tiem, kas apsver siltumsūkņa uzstādi, vai tieši pretēji – ir aizspriedumaini, Velga iedrošina: “Mums dzīvojamajā zonā griesti augstākajā punktā sasniedz 6,7 metrus, jo ir divslīpu jumts, taču mēs nekad neesam sūdzējušies par aukstumu! Kamīnu pārsvarā kurinām atmosfērai, ne telpas uzsildīšanai.”
Lieli logi nenozīmē lielus siltuma zudumus
“Domājot par savas ģimenes māju, ar vīru zinājām, ka vēlamies to būvēt vienstāvu un ar plašiem logiem. Tā nu katrā no ēkas telpām ir lieli logi līdz pat zemei. Kādam tas noteikti neasociējas ar energoefektivitāti, taču te jāuzteic mūsu arhitekte, kura, plānojot katras telpas izvietojumu, ņēma vērā arī debess puses un saules gaismas novietojumu dažādos laikos, lai tas atbilstu telpu pielietojumam."
"Līdz ar to īpaši pavasarī un vasarā mums ļoti maz nākas izmantot mākslīgo apgaismojumu, kas ļauj ietaupīt elektroenerģiju, un vasarā nav jāpatērē enerģija ēkas dzesēšanai,” stāsta Velga.
Viņa iesaka visiem, kuri vēl tikai plāno savas mājas būvniecību, investēt laiku un enerģiju arī šādu detaļu izpētei, jo tas ilgtermiņā noteikti atmaksājas.
Māja, kas absorbē CO2 izmešus
Freibergu ģimenes māja celta no krusteniski līmēta masīvkoka jeb CLT (cross laminated timber). Tas ir industriāli ražots vairāku slāņu masīvkoka panelis, kas sastāv no ražošanas procesā plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. Freibergu ģimenes mājai šis materiāls izmantots gan sienu, gan jumta konstrukcijām. To ražo tepat Latvijā, rūpnīcā Jelgavā, taču lielākais pieprasījums nāk no Skandināvijas valstīm. Kā norāda paši ražotāji, CLT paneļiem ir laba siltuma izolācijas spēja, gaisa necaurlaidība, kā arī precīzs to ražošanas un uzstādīšanas process ļauj būtiski samazināt ēkas aukstuma tiltus. Turklāt koks absorbē CO2 izmešus, līdz ar to ēka kopumā ir ilgtspējīgāka.
“CLT materiāls noteikti nav domāts tiem, kam patīk viscaur gludi baltas sienas. Tas ir ar savu raksturu, un pārējais mājas interjers tam ir jāpielāgo. Reģipša sienas mūsmājās praktiski nav,” nosaka Velga.
Tāpat šobrīd var novērtēt ēkas siltināšanā ieguldītās investīcijas. Māja siltināta ar celulozi jeb eko vati un kokšķiedras plāksnēm, tostarp arī jumta konstrukcijas, savukārt logu ailes pildītas ar pakulu blīvējumu. Visā ēkā ir trīsslāņu pakešu koka logi.
"Mans vīrs ļoti lielu uzmanību pievērsa izmantotajiem materiāliem, dažādiem siltinājumiem un tamlīdzīgām lietām, lai ēka spētu maksimāli efektīvi uzturēt siltumu. Jā, tas, protams, nozīmēja lielākas investīcijas būvniecības procesā, taču ieguvums ir sajūtams gan tagad, gan noteikti arī nākotnē, ēkai tik strauji nezaudējot savu vērtību.”
“Kad cēlām māju, rūpīgi sekojām līdzi izmaksām, un kādā brīdī atminos sevi sakām vīram, ka visu naudu iztērēsim neredzamās lietās, un beigās nebūs uz kā sēdēt. Par to, protams, tagad varu tikai pasmieties. Māju var iekārtot pamazām, turklāt tikai dzīvojot tajā, kļūst skaidrs, kas patiešām ir sadzīvē nepieciešams, un kas vienkārši Pinterestā noskatīta skaista ideja."
"Tāpēc noteikti varu ieteikt primāri domāt, kā samazināt mājas uzturēšanas izmaksas, kas ilgtermiņā arī ļaus izdarīt daudz vairāk izvēļu attiecībā uz ilgtspējīgu iekārtojumu,” stāsta Velga.
Viņa norāda, ka ģimene nākotnē noteikti apsvērs ideju par saules paneļu uzstādīšanu, jo ēka atrodas ļoti saulainā teritorijā, taču ēkas būvniecības stadijā to neizdarīja, jo tas neietilpa noteiktajā būvniecības budžetā. “Ja būtu pieejams valsts atbalsts saules paneļu uzstādīšanai, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, noteikti būtu īstenojuši to jau būvniecības stadijā, taču šobrīd nogaidīsim – varbūt kaut kad arī pie mums būs šāds atbalsta mehānisms,” norāda Velga.
Viņa aicina katru individuāli izsvērt, kuri energoefektivitāti sekmējoši risinājumi būtu piemērotākie katra vēlmēm un iecerēm attiecībā uz savu mājokli, jo izvēles iespējas ir ļoti plašas un tikpat daudz arī ieguvumu.
