Energoaudits 1989., 2000. un 2022. gadā celtām mājām: rezultāti un ieteikumi (VIDEO)

Energoaudits – tā ir iespēja noskaidrot, kādi uzlabojumi nepieciešami mājoklī, lai ietaupītu finanšu resursus un turpmāk dzīvotu ilgtspējīgāk.

Lai noskaidrotu, kā praktiski norit mājokļa energoaudits un kādi ir sagaidāmie rezultāti pēc tā veikšanas, Swedbank kopā ar energoauditoru Sandri Liepiņu viesojas trīs privātmājās, kas celtas dažādos laika posmos.

Energoaudits 1989. gadā celtā mājoklī

Šī ir Pētera bērnības māja, uz kuru nesen pārcēlies kopā ar dzīvesbiedri Lāsmu. Jau pirms energoaudita veikšanas mājas īpašnieki bija novērojuši vairākus trūkumus, kā, piemēram, jumts, kas prasās pēc maiņas, un novecojusī ēkas fasāde, kas rada siltuma zudumus. Lai uzlabotu mājas energoefektivitāti, kā pirmo soli auditors ieteica veikt gaisa spraugu aizpildīšanu tvaika nosūcējam un jumtam, kas ir ekvivalents risinājums mājas siltināšanai no ārpuses.

“Energoaudita process bija ļoti interesants un izglītojošs – tas mums palīdzēja saprast, ko un kā nākotnē būtu nepieciešams uzlabot. Ēka nav jauna, turklāt celta ar tā laika zināšanām, tāpēc tai ir savas nepilnības. Labā ziņa, ka ar mūsdienu iespējām visu var labot,” saka mājas saimniece Lāsma.

Energoaudits 2000. gadā celtā mājoklī

Daces māja, kas ir celta kā ģimenes dzīves vieta trīs paaudzēm, galvenokārt ir būvēta pašu spēkiem ar tolaik labākajiem pieejamajiem materiāliem. Šobrīd mājas īpašnieki vēlas uzlabot mājas energoefektivitāti un padarīt to ziemai draudzīgāku. Lai to īstenotu, energoauditors ieteica veikt blīvēšanu durvīm, jumta logiem, mājas spraugām un plaisām, pa kurām iekļūst aukstums.

Man bija pārsteigums par plaisām – izrādās, tā ir viena no vietām, kur rodas ievērojami gaisa zudumi. Tas noteikti būs jautājums, ko mēs risināsim kā nākamo,” pēc energoaudita rezultātu saņemšanas stāsta mājas īpašniece Dace.

Energoaudits 2022. gadā celtajā mājoklī

Noslēdzošajā sērijā energoaudits tika veikts pie Ulda 2022. gadā celtā privātmājā. Lai gan varētu šķist, ka jaunai mājai nav nepieciešami uzlabojumi, tomēr mājas īpašnieks norādīja uz trūkumu – lielo logu dēļ māja vasarā pārāk ātri uzkarst. Apsekojot māju, energoauditors norādīja, ka mājai ir nelieli trūkumi, un, lai tos uzlabotu, iesaka izveidot ārējo noēnojuma konstrukciju, ieviest telpas dzesēšanas sistēmu, apdarīt ārējo pamatu siltumizolācijas materiālu un neizmantot veramās konstrukcijas kā ikdienas ārdurvis, kā arī aizpildīt jau izveidojušās spraugas.

“Koka ēka “dzīvo”, un pagaidām ļaušu tai būt pašai sev – lai dabiskā gaisa plūsma saglabājas, kas šajā gadījumā ir ļoti minimāla,” saka mājas īpašnieks Uldis.

  • Izmaksas, ar ko rēķināties, veicot energoauditu 150 kvadrātmetru mājoklim, būs ap 900 eiro, kamēr lielākam – nedaudz virs 1000 eiro. Atceries, ka ēkas energoefektivitātes kāpināšanai ir pieejams valsts atbalsts, kā arī papildus finansējums no bankas puses ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Lai uzzinātu vairāk par visu trīs māju energoaudita rezultātiem un energoauditora ieteikumiem, skaties “Mājokļu sarunu” sērijas YouTube.

Ja vēlies uzzināt vēl vairāk un plašāk par energoauditu, māju būvniecību, tāmju sagatavošanu, finansējuma iespējām, seko līdz Swedbank podkāstam “Mājokļa sarunas” un ielūkojies Ilgtspējīga mājokļa ceļvedī.