Nesen par energoefektīvas mājas īpašnieku kļuvis arī Edgars Želvis ar ģimeni, kuri steidz darīt vēl pēdējos iekšdarbus, lai jau vasaras sākumā pilnībā izbaudītu savas mājas priekšrocības. Viņu sapnis par māju sākās apmēram pirms pieciem gadiem, taču ceļš līdz tā realizēšanai bija pakāpenisks. Kā stāsta Edgars, šajā laikā trīs reizes nomainījuši arhitektu, līdz atraduši īsto konceptu savai ģimenes mājai. Tādu, kas ir ilgtspējīgs un energoefektīvs.
“Sākotnējais uzstādījums sarunā ar arhitektu mums bija gaužām vienkāršs un droši vien tāds, kā lielākajai daļai ģimeņu – mēs vēlamies savu māju. Taču laikam ejot un aprunājoties ar zinošiem cilvēkiem, uzzinājām vairāk par energoefektīvām un pasīvām mājām. Tad arī sapratām – vēlamies iet šajā virzienā,” pieredzē dalās Edgars.
340 eiro gadā – sagaidāmās kopējās izmaksas par ēkas apsildi un silto ūdeni
Gala rezultātā Želvju ģimenes mājas enerģijas patēriņš apkurei pēc energoaprēķina ir 25 kWh/m2 gadā.
Kā saka pats Edgars: “Līdz pasīvās mājas standartiem mazliet pietrūkst, taču kopumā ar ēkas energoefektivitātes rādītājiem esam ļoti apmierināti. Tas mums ilgtermiņā noteikti ļaus būtiski ietaupīt.”
Ēka būvēta no koka karkasa, tai ir plātņveida pamati ar betonēšanas laikā iebūvētām siltajām grīdām. Māja tiks apkurināta ar gaiss-ūdens siltumsūkni, līdz ar to sagaidāmās apkures un karstā ūdens apsildes izmaksas gadā plānotas vien 300 eiro apmērā. Tāpat ēkai uzstādīta rekuperācijas iekārta, kuras siltuma atgūšanas koeficients ir vismaz 90%, turklāt pirmajiem Latvijā uzstādīti arī elektriski regulējami vārsti. Tas būtiski samazinās elektroenerģijas izmaksas. Šobrīd paredzams, ka elektroeneģijas izmaksas gadā būs apmēram 40 eiro.
- Lai pārliecinātos, ka ēkai nav būtiski siltuma zudumi, ģimene izvēlējās veikt spiediena testu, un tā sasniegtais rezultāts 0,25 apliecina – ēka siltumu nezaudē.
Izvēlēties materiālus tā, lai nav jādomā par ēkas renovāciju
Izvēloties materiālus mājas būvniecībai, ģimene īpaši domāja pie to ilgmūžības jeb citiem vārdiem – lai par renovācijas darbiem nebūtu jādomā vismaz tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā. Līdz ar to ēkas jumta segumam izvēlēts betona jumta dakstiņš, savukārt fasādei – akmens masas flīzes un termokoks.
Tāpat projektēšanas laikā ģimene kopā ar arhitektu raudzīja, lai ēkas plānojums atbilst energoefektivitātes principiem. Tā rezultātā mājas dienvidu pusē ir lieli logi, kas ļauj saņemt saules siltumu un apsildīt māju, kā arī izbūvēta pārkare ar mērķi pasargāt māju no pārkaršanas vasaras karstajās dienās. Par šo risinājumu efektivitāti ģimene jau pārliecinājusies.
“Pārkares efektu sajutām jau pagājušajā vasarā – tā neļauj saules tiešajiem stariem iespīdēt mājā. Savukārt ziemā, īpaši saulainajās dienās, māja uzsilst pat bez apkures. Par to pārliecinājāmies šajā ziemā, kad apkures sistēma vēl nebija pieslēgta. Tikko kā āra temperatūra ir nedaudz virs nulles, māja spēj uzsilt pati,” pieredzē dalās Edgars.
Par energoefektīvas ēkas īpašnieku var kļūt ikviens – arī esošo māju īpašnieki
Uzlabojot mājokļa energoefektivitāti, samazinās enerģijas patēriņš un tiek panākta lietderīgāka enerģijas resursu izmantošana, kā arī rodas papildu komforta izjūta. Īsumā – mājokļa uzturēšanas izmaksas kļūst lētākas. Tāpēc par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu būtu vērts domāt ne tikai būvējot jaunas ēkas, bet arī jau esošo māju īpašniekiem.
Tieši siltināšanas darbi, kā arī logu un durvju nomaiņa būtu jāapsver kā primārie darbi, ja mājokļa renovācijai atvēlētais budžets ir ierobežots.
Šie energoefektivitātes pasākumi visbiežāk nes lielāko un arī tūlītēju ietaupījumu. Līdz ar to būs iespēja ātrāk atgūt ieguldīto naudu, nepārmaksājot par ēkas uzturēšanu.
