Uzņēmējdarbība diendienā apliecina, ka viens no vērtīgākajiem biznesa instrumentiem ir mūsu pašu smadzenes. No tām atkarīga gan spēja izdomāt idejas, gan risināt problēmas, gan tikt galā ar emocijām. Lai turētos līdzi laikam, smadzenes regulāri nākas papildināt ar jaunāko informāciju – mācīties, lasīt, apmeklēt kursus un lekcijas. Turklāt, kā liecina neskaitāmi pētījumi, jaunas informācijas apguve attīsta un uztur formā arī pašas smadzenes. Bet, lai mācīšanās būtu produktīva, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi. Tos atklāj ergoterapeits, “RigaBrain” smadzeņu treniņa centra vadītājs Pēteris Urtāns.

Galvenais – darbināt smadzenes

Ja jums šķiet, ka visu jau zināt un dārgo laiku nevajag tērēt mācībām, ir vērts ieklausīties smadzeņu trenera Pētera Urtāna teiktajā: “Savā praksē, strādājot ar uzņēmējiem, esmu novērojis – mazais bizness prasa daudz laika un resursu, un, ja vēl ir bērni un ģimene, tad mācības pēc svarīguma nobīdās pavisam tālā plānā. Taču būtu jāapzinās, ka nav runa tikai par to, ka jūs iemācīsieties, piemēram, grāmatvedību. Galvenais ir tas, ka jūs darbināt savas smadzenes un pēc tam uz savu darbu vai biznesu spējat paskatīties un kaut ko darīt citādi.”

Pēteris Urtāns atzīst, ka pats nemitīgi mācās, un kā vienu no spilgtākajiem piedzīvojumiem izglītošanās ziņā atceras kādā ārzemju konferencē laimētu iespēju vakariņot ar multimiljonāru pāri: “Tas bija kā satikties ar etalonu, kuram gribas līdzināties, – bizness, atpūta, bērni – viss līdzsvarā. Galvenās atziņas, ko viņi man pateica: pasaulē ir miljoniem ideju, domu, iespēju. Kas ierobežo to realizāciju? Visbiežākā atbilde ir – finanses. Bet daudzos gadījumos tā ir nespēja pateikt idejai “nē”. Tu to nepārbaudi, neizanalizē un – iesprūsti. Mūsu prāta ievirze izrādās kavējošs faktors. Turpretī, ja mēs turpinām mācieties, tad spējam paskatīties uz visu citādāk.

Mācīšanās paplašina to telpu, kur var ieraudzīt jaunas iespējas, risinājumus, paskatīties no cita skatpunkta.

Piemēram, man pašam bija jāpārvar aizspriedums, ka var vienkārši aizlidot uz Ameriku uz trīs dienu mācībām. Jo likās – ja jau uz Ameriku, tad jālido uz mēnesi. Bet kāpēc? Es aizlidoju uz mācībām un atlidoju.”

Esiet uzmanīgi – smadzenes jums tic

Izrādās, smadzenes ir neiedomājami paklausīgas – tās tic un pakļaujas pilnīgi visam, ko vēlamies tām iestāstīt. Neatkarīgi no objektīvās situācijas, mūsu smadzenes klausīs un par patiesību pieņems tikai to, ko mēs paši tām liksim. Pēteris Urtāns norāda, ka tas vistiešākajā veidā ietekmē arī mūsu spēju mācīties:

“Ir cilvēki, kas stāsta, ka viņi kaut ko nevar iemācīties, piemēram, svešvalodu. Bet, ja cilvēks apgalvo, ka viņš kaut ko nevar, viņš ar to jau ir devis komandu smadzenēm. Un tad var iet pie vislabākā skolotāja, bet pie pirmajām grūtībām smadzenes ziņos – “es nevaru”. Tā ir smadzeņu ieprogrammēšana.”

Taču pētnieka ikdienā ir arī tieši pretēji gadījumi, kad cilvēks dod smadzenēm pareizo komandu un pat vissarežģītākajās situācijās atrod risinājumus savām problēmām: “Pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, it īpaši no radošām profesijām, kas mērķtiecīgi iet uz visdažādākajām lekcijām. Lekcijas tēma var būt pavisam nesaistīta ar konkrētā cilvēka problēmu – lekcija var būt par tārpiem, bet radošā ideja jāatrod finanšu jomā. Taču viņš iet uz lekciju par tārpiem, saglabājot fokusu uz savu problēmu, un smadzenes pašas sāk meklēt un atrod negaidītu risinājumu. Tās atrod modeli. Tā ir viena no metodēm.”

Mācīšanās optimizācija

Mācīšanās procesā ir vairāki etapi – motivācija, koncentrēšanās, saglabāšana, atsaukšana atmiņā, pielietošana –, un katrā no tiem mēs varam palīdzēt smadzenēm tikt galā ar uzdevumu. Tomēr vissvarīgākais sekmīgam rezultātam visos posmos ir viens – mūsu attieksme un emocijas.

1. Motivācija: noskaņojiet smadzenes

Lai smadzenes varētu mācīties, pirmais nosacījums ir interese. Ir jābūt iekšējam impulsam, kas pamudina mācīties, tas nevar būt tikai ārēji uzspiests pienākums, piemēram, ja jūs kāds sūta uz kursiem.

Tādā gadījumā smadzenes mācīšanās procesā neiedarbinās visu potenciālu. Tātad vispirms jāatbild sev uz jautājumu: “Kāpēc man tas ir vajadzīgs?” Ja smadzenes nav atradušas atbildi, tad mācīties būs ievērojami grūtāk.

Pēteris Urtāns stāsta: “Mēs varam iet uz neskaitāmiem kursiem un semināriem un neko neiegūt. Tas ir līdzīgi, kā iekosties vienā ābolā, otrā, iekosties bumbierī un izmest. Paliek ļoti daudz informācijas, kas netiek izmantota. Bet mēs varam arī dabūt informāciju ļoti koncentrētā veidā. Un te svarīgākais ir, ar kādu attieksmi ejam uz mācībām.”

2. Koncentrēšanās: dodiet uzdevumu

Otrs svarīgs faktors mācīšanās procesā ir spēja koncentrēties, fokusēties, noturēt uzmanību. Dodoties uz lekciju vai semināru, jau uzreiz vajag dot smadzenēm programmu – ja nav skaidrības, uz ko koncentrēties, ja nav dots uzdevums, tad daudzas lietas palaižam garām. Tas ir līdzīgi, kā braucot ceļojumā: ja mums neviens nav pateicis, ka ir jāpaskatās pa labi, kur būs simtgadīgs kadiķis, tad mēs to nepamanīsim un pabrauksim garām. Ja dodamies uz semināru un mums galvā nav noformulēts uzdevums, tad ir jāuzdod jautājums – ko es varētu iegūt? Un smadzenes pašas sāks meklēt atbildi. Pēteris Urtāns stāsta, ka to bieži ir pieredzējis savā ikdienā: “Man ļoti bieži sūta A4 formāta lapas ar dažādu tehnoloģiju aprakstiem, ko es varētu izmantot savā darbā. Es to varu uzlūkot kā vērtīgu informāciju vai, tieši otrādi, kā tādu, kur nekā vērtīga nav. Reiz pēc šādas “tur nekā nav” izlasīšanas, es neko vērtīgu atsūtītajā informācijā tiešām nesaskatīju. Pēc 15 minūtēm pārlasīju to vēlreiz ar domu, ka “tur tomēr kaut kam ir jābūt” – un pašam par pārsteigumu atradu ļoti interesantu un vērtīgu informāciju. Pirmo reizi lasot, tur tiešām nekā nebija. Otrreiz es devu uzdevumu smadzenēm, un rezultāts bija.”

3. Informācijas uztvere: parādiet smadzenēm “lielo bildi”

Lai smadzenes uztvertu informāciju, ir vajadzīga “lielā bilde” – jāsaprot kopējais konteksts, jo smadzenes ikvienu jaunās informācijas vienību piekabina klāt jau zināmajam. Piemēram, ja jums jau ir pieredze mārketingā, tad zināšanas, ko saņemsiet par šo tēmu lekcijā, smadzenes pašas saliks iekšā jau zināmajā. Pēteris Urtāns min līdzību: “Ja gribam maksimāli piepildīt trauku, tad pirmo ieliekam lielo priekšmetu, piemēram, akmeni. Tad pievienojam oļus, pēc tam uzberam smiltis, un tikai tad pielejam ūdeni. Un viss satilpst. Līdzīgi smadzenes jauno informāciju pieliek klāt tam, ko viņas jau zina. Ja nav šādas sasaistes, tad mācīšanās būs tikai mēģinājums iekalt zināšanas.”

Ja tajā jomā, ko mācāties, esat iesācējs, tad jums ir smadzenēm jāpalīdz saprast, kur šo jauno informāciju likt, un šī “lielā bilde” ir jāuzbur. Ja uzreiz definēsiet, ka meklēsiet risinājumu kādai mārketinga problēmai, tad smadzenes pieslēgsies un sāks visu uztvert atbilstoši tai.

4. Saglabāšana: pierakstiet un pārlasiet

Ja ejat uz kādu nodarbību vai lekciju ar mērķi iegūt no tās maksimāli daudz, tad noteikti ņemiet līdzi pildspalvu un papīru. Rakstīšana mudina koncentrēties un noformulēt domu vai ideju, tas palīdz to labāk atcerēties, turklāt rakstot smadzenēs darbojas vairākas zonas, arī motoriskā. “Es iesaku piefiksēt kaut vai vienu atslēgas vārdu no katras idejas. Piemēram, kad pats klausos lekciju, man tas vai cits lektora teikums izsauc smadzenēs kādu ideju: tas varētu noderēt manā uzņēmumā, savukārt tas – manai māsai viņas darbā."

"Smadzenes ir ieraudzījušas nepieciešamu risinājumu no kāda cita skatpunkta, bet, lekcijai turpinoties, tās turpina apstrādāt informāciju un iepriekšējo domu var pazaudēt. Tāpēc šādi pieraksti ir nepieciešami, lai tos pēc tam var pārlasīt un atsaukt atmiņā,” Pēteris Urtāns dalās savā pieredzē.

Svarīgs faktors ir arī atkārtošana – pārlasiet pierakstīto, izstāstiet citiem, paklausies, ko tajā pašā lekcijā ir dzirdējuši un stāsta citi.

5. Atsaukšana atmiņā un pielietošana: izmantojiet, ja negribat pazaudēt

Galvenais likums, kā strādā mūsu smadzenes: ko izmantosiet, tas paliks, ko neizmantosiet – pazaudēsiet. Tas attiecas gan uz zināšanām, gan visām prasmēm un spējām. Ja cilvēks sēž mājās un nav nodarbināts, viņam ne tikai apsīkst smadzeņu spējas, bet arī pasliktinās veselība. Tas bieži vien ļoti uzskatāmi notiek, kad cilvēki aiziet pensijā. Kalifornijas Universitātes eksperti 2019. gadā veiktā pētījumā pierāda: ja 60, 70 un 80 gadus veci cilvēki trīs mēnešus katru nedēļu tikai 15 stundas velta mācībām, viņu domāšanas spējas un atmiņa atgriežas līmenī, kādā bija pirms 30 gadiem.

Vai zinājāt?

• Ja kāds saka, ka ir par vecu, lai mācītos, tās ir atrunas. Smadzeņu pilnbrieds, kad tās ļoti labi spēj apstrādāt informāciju un saskatīt kopsakarības, iestājas tikai 50 gadu vecumā. Pamatā smadzeņu problēmas vecumā ir atkarīgas no mūsu dzīvesveida – ko esam ēduši, ko darījuši, vai esam kustējušies.
• Brīdī, kad izjūtat slāpes, jūsu koncentrēšanās spēja jau ir samazinājusies par 20–30%. Lielbritānijā veikts pētījums apliecina: studentiem, kas regulāri lietoja ūdeni, eksāmenos bija ievērojami mazāk neuzmanības kļūdu.
• Vingrinājums: aizveriet acis un skatieties, kas sāk parādīties – attēli, krāsas, ģeometriskas figūras? Sāciet fokusēties uz to, ko redzat. Nākamais uzdevums: visu, ko redzat, nosauciet vārdos. Nākamais līmenis ir šo pašu darīt ar vaļā acīm. Šī koncentrēšanās un verbalizācija nodarbina vairākus smadzeņu centrus un lieliski trenē smadzenes.
• Lielisks vingrinājums smadzenēm ir lasīt pēc iespējas sarežģītāku tekstu no jums pilnīgi nezināmas jomas. Piemēram, ja jums nav nekādas saiknes ar medicīnu, izlasiet kaut vai pāris teikumu medicīnas grāmatā, kurā jums varbūt ir saprotami tikai vārdi “un” vai “bet”. Tas ļoti labi trenē koncentrēšanos.
• “Health Optimization” samitā, kas tikko notika Londonā un kuru apmeklēja arī Pēteris Urtāns, viena no atziņām ir – smadzenes ir jābaro! Un tā jau kļuvusi par modes lietu – šobrīd lielu popularitāti iemanto dažādi uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir Omega-3 taukskābes, magnijs, B grupas vitamīni. Mūsdienu pētnieki uzskata: ja smadzenes nav pabarotas, mēs sev ļoti nodarām pāri.