Vērtīgas atziņas, kā vecākiem vairot bērna prieku mācīties

Gaidot pārmaiņas izglītībā, arī vecāki ik dienas var daudz ko darīt, lai vairotu bērnu zināšanas un prieku mācīties.

Praktiskos padomos un ieteikumos dalās trīs Iespējamās misijas skolotājas – Līga Sudare, kas bērniem māca latviešu valodu un literatūru, dabas zinību skolotāja Laura Riekstiņa-Zauska un Antoņina Ņenaševa, kas māca ekonomiku un sociālās zinības.

Mācīšanās ikdienas dzīvē

Pēc skolotāju domām, viens no lielākajiem bubuļiem, kas mēdz laupīt bērniem mācīšanās prieku, ir mācību nodalīšana no pārējās dzīves. Mācīties dzīvē bērniem šķiet daudz aizraujošāk, turklāt jaunu lietu izzināšana var notikt ik uz soļa – virtuvē, autobusā, veikalā vai jebkur citur.

Lasītprasme ir svarīgāka par izlasīto vārdu skaitu

Lasītprasme nav tikai spēja izlasīt vārdus secībā, bet gan runāt par izlasīto tekstu, apkopot informāciju un izdarīt secinājumus. Vecāki saviem bērniem to var mācīt jau no agras bērnības, lasot priekšā grāmatas un vēlāk pārrunājot izlasīto. Svarīgs ir arī vecāku piemērs. “Ja mamma sēž dīvānā ar TV pulti rokā un saka bērnam: “Ej palasi grāmatiņu”, būs grūti radīt bērnam prieku lasīt. Bet, ja mamma vai tētis saka: “Es lasīšu grāmatu, varbūt tu arī vēlies palasīt?”, tas jau ir daudz motivējošāk. Otrs veids, kas aizgūts no mārketinga pārdošanas stratēģijām, piedāvāt divas izvēles: “Ko tu labāk gribi – palasīt piedzīvojumu grāmatu vai kādu interesantu žurnālu?” Un tajā brīdī vairs nav iespējas nelasīt!” iesaka latviešu valodas skolotāja Līga Sudare.

Viņa ir pārliecināta, ka lasīšanas vērta ir ikviena grāmata un labas lietas var atrast arī Nikijas dienasgrāmatā un grāmatiņā par Nindzju Timiju. Svarīgākais, ko un kā vecāki pēc tam ar savu bērnu pārrunā, piemēram, pavaicājot, kā bērns vērtē grāmatā aprakstīto stāstu un kā domā, kas varētu notikt tālāk?

Lasītprasmes trenēšanai noder arī audiogrāmatas un radiolugas. “Noklausīta grāmata nav mazāk vērtīga par izlasītu, turklāt tas ir burvīgs veids, kā apvienot literatūru ar praktisku darbošanos. Un šis var būt arī draudzīgs veids, kā grāmatas iepazīt hiperaktīviem bērniem, kuriem grūti mierīgi nosēdēt pie grāmatas. Bērns var zīmēt vai nodarboties ar kaut ko citu un paralēli klausīties stāstu,” saka skolotāja, kā vērtīgus resursus audio saturam minot Pasakas.net, audio-gramata.lv, un Latvijas Radio 1 sadaļu Radio lugas.

Mācieties no saviem bērniem

“Skolā bērniem katru dienu pastāsta kaut ko jaunu, kas paver pasauli plašāku, bet mājās viņi to, iespējams, pat nepastāsta, jo neviens nejautā. Bet, ja vecāki vaicātu: “Ko jaunu tu šodien skolā iemācījies”, tādējādi parādot, ka arī bērns vecākiem var kaut ko jaunu iemācīt, bērnam būtu prieks par to runāt,” ir pārliecināta skolotāja Līga Sudare.

Risiniet kopā atjautības uzdevumus

Tieši tāpat kā mazākiem bērniem ļoti patīk mīklu minēšana, lielāki bērni fano par atjautības uzdevumiem. Derēs gan no bērnības atmiņā palikušie, gan interneta dzīlēs atrastie, kurus turklāt var pārsūtīt saviem bērniem e-pastā vai sociālajos tīklos, jo tie ļoti labi un nemanāmi attīsta tēlaino domāšanu. Un, lai pievērstu uzmanību latviešu valodas pareizrakstībai, noder arī internetā klejojošie joki. Piemēram, par to, kā komats var mainīt teikuma nozīmi: “Ejam ēst Muri” vai “Ejam ēst, Muri”. Pavaicājiet bērnam, vai komats kaut ko maina teikumā: “Pakārt nedrīkst apžēlot!”

Kartes, shēmas un instrukcijas

“6. klašu valsts diagnostikas darbā ir bijis uzdevums, kas skolotāju vidū raisīja satraukumu. Bērniem Nacionālās bibliotēkas plānā bija jāatrod konkrētas telpas. Pat daži skolotāji ar to netika galā, bet šādi plāni ir katrā iestādē. Un, piemēram, pavadot laiku rindā, ir iespēja plānu izpētīt, iepazīt simbolus – ļoti efektīvs un labs veids, kā mācīties,” iesaka latviešu valodas skolotāja, mudinot bērniem izrādīt Google maps, palūgt uzlikt galamērķi Waze vai izpētīt jaunā pirkuma instrukciju.

Kā ieinteresēt bērnu dabas zinībās?

“Mazus bērnus interesē visdažādākie jautājumi: Kāpēc debesis ir zilas? Kāpēc mēness mani izseko? Šos jautājumus nekad nevajag atstāt bez vērības vai tikai atbildēt: “Nezinu.” Jā, protams, ka vecāki nav staigājošas enciklopēdijas un var visu nezināt, taču kopā ar bērniem var šīs atbildes meklēt. Un, visticamāk, arī vecāki tādējādi uzzinās daudz ko jaunu,” uzskata dabas zinību skolotāja Laura Riekstiņa-Zauska.

Laboratorija virtuvē

Visu vecumu bērni ir sajūsmā par eksperimentiem. Turklāt mūsdienās dažnedažādu eksperimentu apraksti atrodami gan interneta portālos, gan sociālajos tīklos un grāmatās. “Virtuve ir ideāla laboratorija, un dažkārt nekas pat nav jāpērk, lai pagatavotu mākoni burciņā, radītu varavīksni vai padarītu olu mīkstu vai vistas kauliņu lokanu, jo virtuvē jau ir visas nepieciešamās sastāvdaļas,” iesaka dabas zinību skolotāja, uzsverot, ka arī ēst gatavošana un jaunu recepšu izmēģināšana palīdz bērnam apgūt skolai nepieciešamās prasmes, jo katrā receptē jāievēro secīgi soļi, jāizmanto mērtrauki, dažkārt arī jāaprēķina, cik ir puse vai ceturtdaļa, – burvīgs veids, kā mācīties un vēl balvā saņemt kādu garšīgu ēdienu. Vecāki var bērnus mudināt izmantot arī citus mērinstrumentus – mērlenti, termometru, palūkoties, cik šodien ārā grādu.

Skaitļi mums visapkārt

Lai maziem bērniem radītu interesi par matemātiku, vecāki var parādīt, cik daudz skaitļu un ciparu ir mums visapkārt – pulksteņos, pultīs, māju numuros, ceļa zīmēs un citur. “Mums ar piecgadīgo meitu ir spēle, ka, braucot mašīnā, viņa uzmanīgi vēro ceļa zīmes un atgādina man, kad viens braukšanas ātrums mainās uz citu,” no savas pieredzes stāsta sociālo zinību un ekonomikas skolotāja Antoņina Ņenaševa, piebilstot, ka sākumā bērniem vēlme mācīties ir dabiska un tas ir mūsu uzdevums, neatņemt viņiem prieku mācīties, bet palīdzēt saskatīt, kur matemātiku var izmantot dzīvē. Piemēram, veikalā palūgt bērnam atrast, kuru sviesta paciņu būtu pirkt visizdevīgāk? Un aicināt pievērst uzmanību ne tikai cenai par paciņu, bet arī cenai par vienu kilogramu,” iesaka skolotāja.

Mācību stunda veikalā

Veikals vispār ir lieliska vieta, kur mācīties matemātiku un iepazīties ar galveno ekonomikas jautājumu – kā ar ierobežotiem resursiem apmierināt neierobežotas vēlmes un vajadzības. Uzdevumi, ko uzdot bērnam veikalā, var būt dažādi. “Ja manai meitai ir izvēle, viņa parasti izraugās produktus ar multeņu varoņiem, bet mamma var mudināt paskatīties uz cipariem, kurš produkts ir lētāks, kurš – dārgāks. Notiek saruna un skaidrošana par ģimenes budžetu, ka nauda ir ierobežota un ka katru dienu jāizdara kaut kādas izvēles. Citkārt bērnam var pateikt, ka šīs dienas vakariņām budžets ir 10 eiro un kā tos tērēt? Ļaut bērnam izvēlēties pārtiku, pat tad, ja pirmajā reizē viņš par visu naudu gribēs nopirkt saldējumu. Arī tā būs vērtīga pieredze, jo, visticamāk, pēc saldējuma viņam gribēsies arī kādu nopietnāku ēdienu. Jo vairāk ļaujam izvēlēties, jo vairāk mācām katras izvēles cenu un attīstām domāšanu ārpus rāmja,” saka skolotāja. Reizēm skolēniem un arī vecākiem rodas jautājums, bet kā dzīvē noderēs algoritmi un dažnedažādi sarežģīti vienādojumi, ko risina vecākajās klasēs? “Kā rāda daudzi pētījumi, matemātika un visi šie vienādojumi attīsta loģisko domāšanu un spēju saskatīt alternatīvas un likumsakarības,” skaidro Antoņina Ņenaševa.

Mācīšanās no reklāmām

Mācīties matemātiku var, arī skatoties vai klausoties reklāmas. Piemēram, pavaicājot – kāpēc cilvēkam pievilcīgi ir ātrie kredīti? Un kā tiek rēķināti procenti pēc bezmaksas perioda beigām? “Esmu šo uzdevumu devusi skolēniem. Un, kad viņi to aprēķina, tad ir: “Wow! Tas nozīmē, ka man būs jāatdod daudz vairāk, nekā biju domājis!”” vienu no piemēriem, kā sasaistīt matemātiku ar reālo dzīvi, min skolotāja Antoņina Ņenaševa.

Budžeta plānošana jāapgūst ģimenē

Tieši vecāki vislabāk var bērnam mācīt budžeta plānošanu. “Mēs precīzi zinām ienākumus, bet ne tik labi – izdevumus. Mēneša vidū parasti redzam, ka iztērēts ir par daudz, un tad sākam rūpīgi plānot. Un pēdējā nedēļa pirms algas parasti ir ļoti labi saplānota. Arī to var pārrunāt ar bērnu – tik daudz naudiņas mums palicis, kā mums to iztērēt? Nav jābaidās bērnam uzticēt personisku finansiālu informāciju, jo bērns jutīsies novērtēts, ka ar viņu runā par naudu,” saka skolotāja.

Labam skolēnam jābūt arī sliktām atzīmēm

Visbeidzot, atcerieties, ka dažkārt pareizā atbilde uz jautājumu, kā vairot bērna prieku mācīties, ir – netraucēt un nestāties bērnam ceļā. Paturot prātā, ka kārtīgam skolēnam jābūt arī pa kādai sliktai atzīmei, citādi skolas dzīve nebūs izbaudīta pilnībā! Un vēl skolotājas uzsver, ka svarīgāk par jautājumu: “Kā manam bērnam uzlabot atzīmi?” ir pavaicāt: “Ko mēs kā vecāki varam palīdzēt bērnam mācībās?”.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?