Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste
- ECB likmes marta sanāksmē nemainīja, bet prognozes pasliktināja, un signalizēja, ka gatava rīkoties, ja inflācijas riski aug. Tirgus jau ieceno procentu likmju kāpumu.
- Latvijā, vēlēšanām tuvojoties, politiķi cenšas cenu kāpumu ierobežot, mazinot nodokļus. Ja karš un pārrāvumi ieilgst, gada nogalē finanšu resursi būs vairāk nepieciešami nekā šobrīd.
- Latvijas patērētās enerģijas struktūra liecina par mazāku atkarību no dabasgāzes un lielāku paļaušanos uz atjaunīgajiem resursiem nekā 2021. gadā. Arī iedzīvotāju pirktspēja augusi.
Tuvajos Austrumos joprojām milzu neskaidrība; konflikta sekas būs ilgākas nekā cerējām
Pēdējās nedēļas laikā bijusi virkne draudu, ultimātu, pagarinājumu, miera sarunu paziņojumu un noliegumu. ASV ziņoja par papildspēku nosūtīšanu uz reģionu. Tai pat laikā ASV Irānai nosūtīja pamiera piedāvājumu ar 15 punktu plānu kara izbeigšanai, bet 26. martā Irāna piedāvājumu noraidīja, izvirzot savas prasības. Neizskatās, ka būtu kāda virzība uz vienotu skatījumu karojošo pušu vidū. Joprojām iespējama gan tuvošanās pamieram, gan eskalācija (tostarp, piemēram, Jemenas hutiešu iesaistīšanās, apdraudot kuģošanas drošību arī Sarkanajā jūrā). Enerģijas cenas ir ārkārtīgi svārstīgas, asi reaģējot uz jebkuru paziņojumu, bet tirgi, šķiet, joprojām ieceno drīzāk optimistiskus iznākumus.
Liela problēma ir uzbrukumi naftas un gāzes infrastruktūrai. Cietusi Ras Laffan (pasaulē lielākā dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīca). Tā uzbrukumu dēļ jau bija slēgta, bet situācija pasliktinājusies, jo pagājušajā nedēļā trāpīts pa vismaz divām no Ras Laffan 14 sašķidrināšanas līnijām. Bojātā infrastruktūra nodrošina ap 17% no kopējā Kataras sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – LNG) apjoma, un teju 3,5% no pasaules tirgotās LNG. Cietušās sašķidrināšanas līnijas ir miljardiem dolāru vērtas, un Kataras pārstāvji saka, ka to darbības atjaunošanai var būt nepieciešami līdz pat 5 gadi. Līdz ar to, pat ja Hormuza šaurums tiek atvērts, daļa no LNG piedāvājuma tirgū tuvākajā laikā vispār neatgriezīsies.
Gāzes cenas gan vēl ir tālu no 2022. gada līmeņa. LNG nav lielu krājumu vai rezervju, pārsvarā tirgus būvēts uz just-in-time piegādēm. Nav arī iespējas strauji palielināt gāzes importu no citām valstīm (piem., no ASV). Lielākie un tūlītējie cietēji ir Āzijas valstis. Vienīgā izeja ir mazināt gāzes patēriņu, piemēram, aizstājot to ar oglēm. Eiropā tuvākajos mēnešos jāsāk pildīt gāzes krātuves, kuru aizpildījums ir ļoti zemā līmenī. Lai gan ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, tie var tikt lauzti (līdzīgi kā 2022. gadā, tikai šoreiz otrādāk – ja Āzijas (piem., Taivānas, kur LNG nepieciešama pusvadītāju ražošanai) pircēji pārsola Eiropā esošos). Turklāt ASV piedraudēja ES, ka, ja netiks pieņemta ES-ASV tirdzniecības vienošanās, ASV varētu pārtraukt “īpaši labvēlīgas” LNG piegādes Eiropai. Neskatoties uz neskaidrību saistībā ar ASV puses spēju pildīt savu vienošanās daļu , Eiropas Parlaments 26. martā tirdzniecības vienošanos ratificēja. Tomēr fakts, ka ASV piedraudēja ar LNG kravu piegādi, vēlreiz pasvītro, cik riskantā situācijā esam. Pozitīvi ir tas, ka Latvijai plānotās LNG piegādes nav tikai no ASV, bet arī no Norvēģijas.
Irāna apsver iespēju ieviest oficiālu tranzīta maksu par kuģu satiksmi Hormuza šaurumā un strādā pie likumprojekta, kas paredzētu nodevu apmaiņā pret kuģiem sniegtajiem drošības pakalpojumiem. Jau bijušas ziņas par kuģiem, kas maksājuši 2 miljonus USD par iespēju šķērsot šaurumu.
Pat ja karš beidzas un kustība Hormuza šaurumā tiek atjaunota, gan līdz gāzes, gan naftas tirgus kaut daļējai normalizācijai paies vēl vismaz 4 mēneši. Būs liels tehnisks izaicinājums pārbaudīt un iedarbināt infrastruktūru, būs jāatgriež kuģi atpakaļ uz šo reģionu, jāpārliecina kuģu īpašnieki, ka ceļš atkal ir drošs, jāatsākas apdrošināšanai (par pieņemamām cenām), tad kuģiem jāmēro ceļš līdz eksporta tirgiem, un, iespējams, arī tur atkal jāiedarbina izslēgtās naftas pārstrādes iekārtas.
Prognozes pasliktinātas un ECB gatava rīkoties, ja būs nepieciešams
ECB marta sēdē likmes nemainīja (noguldījumu iespējas uz nakti likme saglabājās 2,00%), bet prognozes liecina par augstāku inflāciju (2,6% 2026. gadā, skat. tabulu). Bāzes prognozēs (balstās uz finanšu tirgus nākotnes līgumiem) enerģijas cenu kāpums tiek uzskatīts par īstermiņa problēmu un tiek gaidīts, ka inflācija samērā drīz atgriezīsies pie 2% mērķa. Negatīvajā scenārijā naftas un gāzes cena 2. cet. sasniedz attiecīgi 119 USD/ba un 87 EUR/MWh, bet līdz 2027. gada vidum atgriežas pie bāzes scenārija līmeņiem. Šādā scenārijā šogad tiek prognozēta par 0,9pp augstāka inflācija un par 0,3pp zemāka ekonomikas izaugsme nekā bāzes scenārijā, bet inflācija atgriežas pie mērķa jau 2027. gada laikā. Ļoti sliktajā scenārijā naftas un gāzes cenas sasniedz attiecīgi 145 USD/ba un 106 EUR/MWh 2026. gada 2. cet. un pēc tam sarūk ļoti lēnām. Rezultātā inflācija 2027. gadā vidēji sasniedz 4,8% un neatgriežas pie mērķa pat 2028.gadā spēcīgu netiešo un otrās kārtas efektu dēļ. Ekonomikas izaugsme tad divus gadus būtu krietni zemāka nekā bāzes prognozēs. Prognozes pasliktinājusi arī OECD.
ECB prezidente Lagarda izteikusies, ka ECB ir gatava rīcībai jebkurā sēdē, ja redzēs, ka Irānas kara šoks riskē celt inflāciju vidējā termiņā. Tomēr Lagarda uzsvēra, ka šāda lēmuma pieņemšanai būtu nepieciešami plaši pierādījumi un pārliecība, ka inflācijas iesakņošanās riski tiešām ir būtiski. Daudzi analītiķi uzskata, ka 2022. gadā ECB reaģēja novēloti, un riskēja zaudēt tirgu uzticību kā inflācijas sargam. Bažas par uzticības nosargāšanu varētu šoreiz likt ECB reaģēt ātrāk. Turklāt augstās inflācijas epizode ir svaigā uzņēmumu un iedzīvotāju atmiņā. Tas nozīmē, ka inflācijas gaidas varētu augt daudz straujāk nekā 2022. gadā. Inflācijas gaidu kāpums nozīmētu lielāku spiedienu uz algu kāpumu, kas var novest pie inflācijas iesakņošanās. Tomēr neesam gluži tādā pat situācijā kā 2022. gadā ekonomikas pieprasījuma pusē. Eiropa tikai nupat sākusi nākt ārā no stagnācijas perioda, pieprasījums joprojām ir samērā zems, uzņēmumu spēja celt cenas un maksāt augstākas algas ir krietni mazāka nekā 2022. gadā, kad redzējām pēc-Covid bumu. Šādā ziņā inflācijas iesakņošanās riski ir krietni mazāki.
Tirgi šobrīd ieceno 3 ECB bāzes procentu likmes kāpumus par 0,25pp līdz gada beigām. Tiek gaidīts, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme (kam seko EURIBOR) gada beigās būs ap 2,75%, un nākamajā gadā saglabāsies aptuveni tajā pat līmenī.
Arī Latvijā inflācija augs
Swedbank ekonomisti veikuši aptuvenu scenāriju novērtējumu inflācijai. Ja ņemam vērā enerģijas cenas un tirgū iecenotos nākotnes līgumus, inflācija tikai tieša enerģijas (degviela, gāze, apkure) cenu kāpuma dēļ Latvijā šogad varētu būt vismaz par 1procentpunktu augstāka nekā vērtējām pirms konflikta sākuma. Netiešie efekti – caur citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos – nozīmētu, ka inflācija šogad vidēji varētu būt ap 4-4,5%. Tomēr jāatzīmē, ka šis scenārijs pieņem salīdzinoši ātru situācijas atrisinājumu. Finanšu tirgū iecenotie nākotnes līgumi paredz naftas cenu samazinājumu jau gada vidū.
Ja Tuvo Austrumu konflikts ieilgst – naftas un gāzes cenas saglabājas augstas ilgāku laiku, tad inflācija var būt vēl daudz augstāka. Piemēram, aplēses liecina, ka situācijā, kad naftas cenas vairākus ceturkšņus ir ap 130-140 USD/ba, bet gāzes cenas ap 90 EUR/MWh, energoresursu cenu tiešā ietekme celtu inflāciju 2026. gadā virs 5%. Kopā ar netiešajiem efektiem inflācija varētu sasniegt 8-9%. Tas ir zemāks cenu kāpuma temps nekā 2022. gadā, bet tāpat ārkārtīgi straujš. Turklāt nav skaidrs, cik liela būs konflikta nelabvēlīgā ietekme uz citām pasaules cenām. Piemēram, ja redzam lēcienu pasaules pārtikas cenās, inflācija Latvijā varētu būt vēl straujāka, nekā scenārijos modelēts.
Latvijā esam labākā situācijā nekā 2022. gadā
Gan Eiropa, gan Latvija šobrīd ir nedaudz mazāk atkarīga no gāzes nekā bijām 2021. gadā. Lielāku daļu no bruto iekšzemes enerģijas patēriņa veido atjaunīgie resursi. Tas šobrīd palīdz arī noturēt zemas elektroenerģijas cenas – spējam saražot pietiekami, balstoties uz hidroelektrostacijām un saules enerģiju. Tomēr brīžos (īpaši – ziemā), kad atjaunīgo resursu ģenerācija nebūs noteicošā elektrības cenas veidotāja, cenas par elektroenerģiju augs, sekojot aktuālajām gāzes cenām.
Degvielas cenas būtiski augušas. Dīzeļdegvielas cenas šobrīd ir par ~40%, bet benzīna (E95) cenas par ~20% augstākas nekā gada sākumā. Tomēr būtiski ir skatīties uz pirktspēju. Piemēram, ja rēķinām, cik litrus dīzeļdegvielas šobrīd var atļauties iegādāties vidējas algas saņēmējs Latvijā, tad šī pirktspēja pie dīzeļdegvielas cenas 2 EUR/l ir līdzīgā līmenī kā 2024. gadā. Lai pirktspēja nokristu līdz 2022. gada sliktākajai situācija, cenai būtu jākāpj līdz 3 EUR/l. Tātad degvielas pirktspējas ziņā pagaidām vēl cenu līmenis nav ļoti augsts.
Šoks naftas un tās produktu piedāvājuma pusē radījis cenu kāpumu, kas ir signāls mājsaimniecībām un uzņēmumiem piebremzēt savu patēriņu. Tai pat laikā valdība mazina akcīzes nodokli ar mērķi noturēt dīzeļdegvielas cenas pie 1,80 – 1,90 EUR/l. Nav līdz galam skaidrs, kāpēc izvēlēts tieši šāds līmenis. Cenas ir veids, kādā tirgus sevi regulē – piedāvājuma trūkuma apstākļos cenas aug, lai nospiestu uz leju arī pieprasījumu. Pārlieku cenšoties cenu signālu maskēt brīdī, kad nav skaidrs, cik ilgi pasaule dzīvos piegāžu pārrāvuma apstākļos, mēs riskējam nonākt situācijā, kad problēma ir ne tikai cena, bet arī pieejamība.
Skaidrs, ka degvielas cenu kāpums rada tālāku citu preču un pakalpojumu cenu kāpumu ekonomikā, un ir vēlme šo inflācijas vilni mazināt pēc iespējas drīzāk. Īpaši – politiķu pusē, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu. Tomēr, ja krīze ieilgst, ir risks, ka valsts, šobrīd mēģinot degvielas cenas noturēt salīdzinoši zemā līmenī, neizmanto iespēju uzkrāt resursus gada otrajai pusei, kad situācija var būt vēl sarežģītāka. Nav izslēgts, ka redzēsim gan vēl augstākas pasaules naftas produktu cenas, gan augstākas apkures izmaksas nākamajā ziemā, jo gāze krātuvē visdrīzāk būs jāuzpilda par augstākām cenām. Ļoti iespējams, ka krietni augstākas būs pasaules pārtikas cenas mēslojuma un transportēšanas sadārdzināšanās dēļ. Un varētu būt vēl virkne citu izaicinājumu. Savukārt valdības parāda apjoms un deficīta apmēri ir krietni lielāki nekā pirms Covid-19 vai iepriekšējās enerģētikas krīzes. Eiropā valdību aizņemšanās likmes aug. Līdz ar to atbalsta sniegšana kopumā ir daudz lielāks izaicinājums, tādēļ atbalstam jābūt ļoti izsvērtam un pēc iespējas mērķētam.
Pilna analīze pieejama šeit.
