Karjera

21. gadsimta skola – latviešu valodas stundās apgūst uzņēmējdarbību

Skolēniem nereti rodas jautājums, vai un kā skolā apgūtās zināšanas noderēs turpmākā dzīvē. Jelgavas ģimnāzijas piemērs rāda, kā veiksmīgi sasaistīt mācības skolā ar karjeru nākotnē.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Ance Jaks mācību gada sākumā pārsteidza savus skolēnus un viņu vecākus, izstāstot, ka turpmāk latviešu valodas stundās uzsvars nebūs uz gramatiku un kontroldarbiem. Tā vietā viņa cenšas piešķirt mācību procesam jēgu, iesaistot bērnus radošos projektos.

Šādu pieeju ļoti atzinīgi vērtē Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore: “Uzņēmējspējas pamatā ir uzņēmība, drosme, spēja rīkoties un izmēģināt jaunus risinājumus – tātad jaunrade. Man tā saistās ar “saimnieka” domāšanu – spēju saredzēt iespējas, izvērtēt, vai procesi tiek veidoti jēgpilni un efektīvi, vai netiek pārtērēti resursi tur, kur tas nav nepieciešams, pieņemt lēmumu un rīkoties”.

Nākotnē būs nepieciešama uzņēmība

Swedbank Karjeras centra vadītāja skaidro, ka nākotnes darba tirgus tendences iezīmē jaunus nodarbinātības veidus, kad cilvēki ar līdzīgām vērtībām un interesēm pulcēsies uz projekta tipa darbiem – ar konkrētu mērķi atrisināt kādu problēmu vai radīt jaunu risinājumu, nevis veidos ilgtermiņa darba attiecības lielās, stabilās organizācijās. “Tas no nākotnes darbiniekiem prasīs augstu uzņēmējspēju, jo īstenojamās idejas būs jāierauga, tām jānotic, jāpulcē ap sevi citi, un jāliek noticēt arī citiem, lai kopīgi vienotos par sasniedzamo rezultātu. Tāpēc ir vērts šo prasmi sākt attīstīt jau šodien,” saka Rita Majore.

Valoda ir spēcīgs instruments

Pati Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Ance Jaks skaidro, ka viņas mērķis, izvēloties šādā veidā mācīt latviešu valodu un literatūru, bijis parādīt valodas jēgu un spēku. „Līdz vidusskolai bērni latviešu valodu ir mācījušies sadrumstaloti, es gribu parādīt kopainu. Un to, ka valoda ir ļoti spēcīgs instruments, ar ko var ietekmēt procesus“.

Viņas stundās bērni lasa un raksta recenzijas, publikācijas, taisa īsfilmas, interpretē literāros darbus, piemēram, analizē Raudupietes vai Vilkaču mantinieces tēlu potenciāls izdzīvot mūsdienās. Meklē tēlu saistību ar savu dzīvi.

„Šajā mācību gadā vēl nav bijis neviena kasiska kontroldarba, taču noslēgumā katram no viņiem būs portfolio ar saviem radošajiem darbiem,“ saka skolotāja.

Tāpat visa mācību gada laikā skolēni veido vārdnīcu, kurā ieraksta jaunatklātos vārdus, ko vēlētos iekļaut savā leksikā. Skolotāja cer, ka tas palīdzēs paplašināt viņu vārdu krājumu.

Attīsta uzņēmību un pašiniciatīvu

Viņas otrs lielais virsmērķis bijis – attīstīt skolēnos uzņēmību un pašiniciatīvu. Tāpēc, kā lielāko gandarījumu savas darbam viņa saskata tad, ja kāds no skolēniem pats uzņemas iniciatīvu kaut ko darīt, piemēram, piedalīties eseju konkursā vai, apzinoties grūtības komatu likšanā, regulāri apmeklēt konsultācijas, lai to novērstu.

Līdzīgi kā citi skolotāji, kas maina vecās mācību metodes, arī Ance Jaks sākotnēji saskārusies ar skolēnu un viņu vecāku pretestību.

Pirmajā pusgadā skolēni bijuši visai neapmierināti, ka tagad mācīšanās notiks citādi, ka nevarēs vairs tikai sēdēt skolas solā, bet pašiem būs jāiesaistās. Savukārt vecāki uztraucas, vai šādā veidā bērni tiks pietiekami sagatavoti eksāmenam. Ance Jaks atzīst, ka esošā izglītības sistēma un raizes par eksāmeniem skolotāju tik tiešām ierobežo izpausties radoši. Taču viņa cer, ka arī visi mācību gada laikā veiktie radošie uzdevumi, būs uzlabojuši skolēnu zināšanas latviešu valodā un literatūrā. Bet pats svarīgākais, palīdzējuši saprast, kāpēc latviešu valoda vispār ir jāmācās.

Valoda rada iespaidu par cilvēku

Izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa uzsver, ka skolēniem ir tiešām svarīgi saprast, kur apgūtās zināšanas būs nepieciešamas tālāk dzīvē. Un šāds projekts palīdz saredzēt, kāpēc ir tik svarīgi spēt noformulēt un izteikt savu domu.

Turklāt pētījumi rāda, ka laba, gramatiski pareiza valoda rada profesionālāku iespaidu par cilvēku.

„Šāda mācību metode palīdz skolēniem vienlaikus attīstīt arī citas, ar latviešu valodu tieši nesaistītas prasmes, kā piemēram, plānošanu, resursu apkopošanu, klienta analīzi, spēju reflektēt par sasniegto rezultātu u.c, kas prasa elastību darbā un radošu pieeju ceļā uz mērķi.

Būt elastīgam un radošam palīdz daudz labāk tikt galā un atrast risinājumu nestandarta problēmsituācijās un pielāgoties pārmaiņām. Šī prasme ir vajadzīga gan tipiski radošo profesiju pārstāvjiem, gan arī nākotnes matemātiķiem, zinātniekiem un pat tiem, kuri vēlas attīstīt savas sociālās un emocionālās kompetences. Daudzi uzskata, ka radošums ir iedzimts, bet patiesībā tā ir viena no būtiskām prasmēm, kuru vecākam jāpalīdz attīstīt,“ saka izglītības psiholoģe.

Padomi vecākiem, lai veicinātu bērnos radošumu:

  • Maziem bērniem svarīga ir nestrukturēta spēle un laiks garlaicībai – lai bērns spētu pats izdomāt, ka koka sprungulis ir zobens un mājas pagalms ir viņa valstība, vajag savu devu garlaicības un laiku.
  • Nepiedāvājiet bērnam jau gatavu spēli, gatavu rotaļlietu, gatavu instrukciju, bet piedāvājiet materiālus, lai viņš varētu pats izveidot ,pats nonākt pie sava risinājuma.
  • Skaidru norādījumu došanu par to, kādam jāizskatās gala rezultatam un kā pie tā nonākt, būtiski mazina bērna radošumu. Mēģiniet nedomāt par gala rezultātu un to, kas bērnam ir gala rezultātā jāpanāk. Uzsveriet, cik svarīgs ir darbības process. To var darīt, piemēram, jautājot, vai bērnam bija interesanti darboties, kas tieši viņam patika, vai viņš ir jau pabeidzis.
  • Ļaujiet bērnam fantazēt un iedrošiniet viņu izdomāt, ko jūs, piemēram, varētu darīt nākamajā nedēļā, ko viņš iepriekš nav darījis. Nenorādiet, kuras idejas nav labas un nav iespējams īstenot – fokusējaties uz pēc iespējas vairāk ideju radīšanu.
  • Dodiet bērnam iespēju izteikties un nepiekrist jums. Iedrošiniet bērnu atrast vairāk kā vienu risinājumu kādai problēmai. Piemēram, kad bērns veiksmīgi to atrisina, lieciet to atrisināt vēlreiz, bet izmantojot citu paņēmienu.
  • Izpaudieties radoši paši – parādiet bērnam savus mīļākos mūziķus, zinātniekus, māksliniekus. Izdekorējiet savu māju radoši ar gleznām, radošiem interjera risinājumiem.
  • Iedrošiniet bērnu kļūdīties un piedzīvot neizdošanos. Bērni, kuri baidās kļūdīties, baidās no nosodījuma apslāpē savu radošumu. Dalieties ar bērnu savās neveiksmēs un iedrošiniet, ka neveiksme ir daļa no attīstības. Spēja patiesi pasmieties par savu neveiksmi ir ieradums, kas palīdz būt laimīgākam savā ikdienā.
  • Neapbalvojiet savu bērnu par radošumu, jo tas traucē būt radošam radošuma pēc.