Divi gadi pagājuši strauji, un datums, “kad mēs atgriezīsimies vecajās sliedēs”, šajā laikā ir izgaisis. Lai gan pandēmijas sākumā bija sajūta, ka ar agrāk nepieredzētām neērtībām būs jāsadzīvo vien dažus mēnešus, viss ieilga. Viens pandēmijas vilnis nomainīja nākamo, un dažas no sākotnējām neērtībām pārvērtās ērtībās, piemēram, elastīgs darba laiks un darbs attālināti. Arī “vecās sliedes” šajā laikā ir pazudušas, bet par to, kādas būs jaunās, enerģiski diskutē visā pasaulē. Viens gan ir skaidrs – daudzas lietas mums nāksies iemācīties no jauna. Tas attiecas gan uz komunikāciju attālināti, gan digitālajām prasmēm, gan to, kā turpināt izaugsmi savā darba vietā.
Jaunās prasmes – no praktiskām zināšanām līdz emocionālajai noturībai
Kā šobrīd aktuālajām pārmaiņām un pēcpandēmijas ekonomikai veltītā publikācijā norādīts McKinsey ieteikumos[1], uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem vispirms būtu jānosaka galvenās vērtības, no kurām ir un būs atkarīgs konkrētā biznesa modelis un personīgā karjera tā saucamajā “jaunajā pasaulē”. Katram no mums būtu jāpārdomā tas, kādas prasmes man ir jāapgūst jaunajos apstākļos.
Vissvarīgākās un aktuālākās “jaunās” prasmes, pēc McKinsey pētnieku domām, šobrīd ir iedalāmas četrās galvenajās grupās:
- digitālās prasmes – skar ne tikai mūsu profesionālās iemaņas strādāt attālināti, bet arī izpratne pamata līmenī par tām jomām, kas mūsu darba vietā tiek un tiks digitalizētas;
- kognitīvās spējas un kritiskā domāšana – attālināts darbs nozīmē lielāku autonomiju lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā, arī radošāku pieeju dažādiem jautājumiem;
- sociālās un emocionālās prasmes – īpaši svarīgas vadītājiem, kuriem jāsaglabā komandas gars un sadarbība;
- spēja pielāgoties un būt noturīgiem – lai turpinātu pašizglītoties neskaidros pārmaiņu laikos, ir vajadzīga emocionāla noturība un pašpārliecība.
Pielāgošanās tā saucamajai pēc-pandēmijas pasaulei ir piemērots brīdis, kad uzsākt pārkvalifikāciju un mācīšanos. Proti, šobrīd jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ir īpaši aktuāla, taču pārkvalifikācija nav “vienreizējs pasākums” vai projekts, kam var iziet cauri un to aizmirst. Mācīšanās būtu jāveido kā regulārs, pastāvīgs (digitalizēts) process, kura mērķis ir nemitīgi pielāgoties pārmaiņām.
Ar laiku tieši šī komponente var kļūt par vienu no tavām priekšrocībām, jo efektīva pārkvalifikācija un mācīšanās padara tevi par kompetentāku un laikmetam atbilstošāku darbinieku. Starp citu, tieši mācīšanās kā plašāka kultūra uzņēmumā var saglabāt vērtīgus darbiniekus, jo pašizaugsme ir nozīmīgs t.s. darbinieku labbūtības elements.
Arī Latvijas labākie darba devēji ir pārliecināti, ka mācīšanās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa pat tad, ja savā profesijā strādā jau ilgāku laiku. “Atkarībā no darba specifikas jaunas zināšanas un prasmes dažkārt pat jāapgūst katru mēnesi. Īpaši tas attiecas uz strauji augošo IT nozari, kur tehnoloģiju attīstība ir zibens ātrumā. Manuprāt, nav noteikts diplomu skaita slieksnis, kas garantētu veiksmi darba tirgū, taču mācāmies ne jau diploma, bet gan iegūto zināšanu dēļ,” uzsver uzņēmuma “Accenture” izglītības projektu partnerības vadītāja Baltijā Karīna Innus.
Savukārt “Swedbank” Akadēmijas Latvijā vadītāja Dace Amsila kā svarīgāko profesionālajai konkurētspējai akcentē vēlmi un spēju nepārtraukti mācīties, sadarboties, pieņemt un sniegt atgriezenisko saiti un, protams, personības iezīmes: “Saviem darbiniekiem esam nodefinējuši tās prasmes, kuras apgūstot, visticamāk, savu ieguldījumu nenāksies nožēlot. Liela daļa no tām ir saistīta ar orientāciju uz klientu, spēju iegūt labāko iespējamo no sadarbības ar partneriem, risku vadīšana un, protams, tehnoloģiskās un datu analītikas prasmes,” pieredzē dalās Dace Amsila.
Prasmju un kompetenču paaugstināšanas iespējas Latvijā un pasaulē
Runājot par cilvēku pārkvalifikāciju un profesionālo kompetenču paaugstināšanu, Latvijā ir pieejama Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izglītības programma “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā strādājošie vecumā no 25 gadiem var izvēlēties kādu no gandrīz 800 izglītības programmām. Tā šogad jau ir noslēgusies, bet noteikti vērts pievērst uzmanību nākamajā gadā.
Savukārt, domājot par digitālo prasmju pilnveidošanu, līdz 17. oktobrim atvērta pieteikšanās “RigaTechGirls” un IT uzņēmumu "Accenture" organizētajās tiešsaistes IT apmācībās sievietēm “She Goes Tech”. Tiek piedāvātas 180 bezmaksas vietas un atbalsts darba uzsākšanai un apmācības tehnoloģiju nozarē sievietēm bez priekšzināšanām. Īpaši pieteikties tiek aicinātas sievietes, kas nonākušās grūtībās.
Arī dažādas mācību iestādes Latvijā piedāvā tālākizglītības kursus un seminārus. Ir vērts ieskatīties, piemēram, Latvijas universitātes kursu un semināru piedāvājumā, kur var papildināt kā, piemēram, valodu, tā digitālā mārketinga zināšanas. Vērtīgi ir arī tiešsaistes mācību platformas LU Open Minded piedāvātie tiešsaistes bakalaura līmeņa kursus par aktuālām tēmām, ko pasniedz Latvijā atpazīstami lektori.
Starptautiskākas mācību vides cienītājiem piemērota varētu būt platforma Coursera, kas piedāvā akreditētus kursus visdažādākajās jomās, sākot no profesionālās pilnveides līdz psiholoģijai, literatūrai un vēsturei. Mācību kursus izveidojuši un pasniedz profesori no pasaulē prestižām augstskolām, kā arī pasaules granda uzņēmumiem. Noderīgi varētu būt arī LinkedIn Learning kursi, kur septiņās valodās iespējams apgūt, piemēram, uzņēmējdarbību, tehnoloģijas un radošās tēmas. Tiešsaistes apmācību platformu piedāvājums ir plašs gan profesionālās, gan personīgās kvalifikācijas celšanai.
Kā teicis Atēnu filozofs Sokrats: “Izglītība ir nevis trauka piepildīšana, bet gan liesmas uzturēšana,” tāpēc vienalga, vai mācīšanās vērsta uz tavu profesionālo vai personīgo izaugsmi, turpinot paplašināt redzesloku, būsi ieguvējs gan tu, gan tavi līdzcilvēki.
Saistītie raksti:
