Karjera

Vai augstākā izglītība ir nepieciešama? Latvijas labāko darba devēju viedoklis

Augstākā izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem karjeras izaugsmē, palīdzot sagatavoties situācijām, kas sagaidāmas profesionālajā dzīvē.

Veiksmes stāsti par lielisku karjeru bez augstākās izglītības dzirdami reti, tāpēc mācības augstskolā būtiski uztvert ne tikai kā vietu, kur smelties jaunas zināšanas, bet arī iespēju apgūt nākotnes karjerai nozīmīgākās prasmes.

  • Esam apkopojuši svarīgāko, ko par augstskolas nozīmi, nepieciešamajām prasmēm un pieprasītākajām profesijām uzskata Latvijas vieni no labākajiem darba devējiem- mazumtirdzniecības tīkls “Maxima”, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Accenture” un “Swedbank”.

Papildus zināšanām, būtiskas sociālās prasmes un motivācija

Lai gan katrā no profesijām nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes, lai kvalitatīvi veiktu savu ikdienas darbu, “Maxima Latvija” personāla vadības direktore Gunita Ķiesnere skaidro, ka aizvien lielāku uzmanību darba devējs pievērš tā saucamajām “soft” jeb sociālajām prasmēm.

“Izvērtējot dažādus amata kandidātus, mēs pievēršam uzmanību arī uz potenciālā darbinieka sociālajām un cilvēciskajām prasmēm. Kā būtiskākās - emocionālā inteliģence, komunikācijas prasmes, spēja pieņemt lēmumus, prasme sadarboties un strādāt komandā, kā arī kritiskā un analītiskā domāšana. Neatkarīgi no tā, cik izvēlētā joma ir tehniska, sociālās prasmes ir būtiskas gan personīgajai, gan profesionālajai izaugsmei,”

par svarīgāko stāsta Gunita Ķiesnere.

Kā uzsver uzņēmuma “Accenture” izglītības projektu partnerības vadītāja Baltijā Karīna Innus, darba devējs novērtē gan cilvēka pamatprasmes, kas ietver digitālās un transversālās prasmes, piemēram, komunikācijas, svešvalodu zināšanas, problēmrisināšanas prasmes, vēlmi mācīties un organizēt savu darbu, gan motivāciju un attieksmi pret darba devēju un kolēģiem.

“Uzņēmumā arvien biežāk darba gaitas uzsāk cilvēki, kas pieņēmuši lēmumu mainīt savu profesiju un vēlas sākt karjeru IT nozarē. Viņu darba gaitu uzsākšanā īpašu lomu spēlē prasme mācīties, pašmotivācija, darba organizēšana un plānošana, jo paralēli darbam ir jāmācās daudz un intensīvi,”

skaidro Karīna Innus. 

Būtiska ir darbinieku spēja ar savām prasmēm būt pieprasītiem ilgtermiņā. Arī “Swedbank” Akadēmijas Latvijā vadītāja Dace Amsila kā svarīgāko profesionālajai konkurētspējai akcentē personības iezīmes, tāpat arī vēlmi un spēju nepārtraukti mācīties, sadarboties, kā arī pieņemt un sniegt atgriezenisko saiti:

“Arī saviem darbiniekiem esam nodefinējuši tās prasmes, kuras apgūstot, visticamāk, savu ieguldījumu nenāksies nožēlot. Liela daļa no tām ir saistīta ar orientāciju uz klientu, spēju iegūt labāko iespējamo no sadarbības ar partneriem, risku vadīšana un, protams, tehnoloģiskās un datu analītikas prasmes.”

Augstskola - izmēģinājuma laukums profesionālajai dzīvei

Teju jebkuru prasmi varam apgūt, turklāt to nepieciešams arī nepārtraukti attīstīt. Šeit nozīmīga loma ir augstākajai izglītībai. Kā uzsver darba devēji, pabeigta augstākā izglītība ir būtiska, jo norāda uz cilvēka motivāciju un spēju veikt noteiktus pienākumus. Visu trīs uzņēmumu pārstāvji pārliecināti, ka augstākā izglītība ir nozīmīga, jo mācīšanās procesu izveido par ikdienas paradumu un sniedz darbam nepieciešamās fundamentālās zināšanas.

“Ja mēs paskatītos uz pasaulē labi atpazīstamiem cilvēkiem, ko uzskatām karjeras ziņā par veiksmīgiem - Stīvs Džobss, Marks Zukerbergs, Bils Geitss, Ričards Brensons – nevienam no viņiem nav augstākā izglītība. Taču, neskatoties uz to, ir pētījumi, kas rāda, ka tikai 3% no visiem pasaules iedzīvotājiem piemīt šāds īpašais talants vai īpašais uzņēmējdarbības gēns, kāds, iespējams, ir minētajiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka pārējiem 97% tomēr nākas nedaudz pamācīties. Augstākā izglītība nav vienīgais, bet tomēr būtisks faktors karjeras un profesionālajai izaugsmei. Bez tam, labi organizēta un kvalitatīva augstākā izglītība nepiedāvā tikai pašas zināšanas, bet arī palīdz attīstīt iemaņas komandas darbā, projektu vadībā, lēmumu pieņemšanā, savstarpējā sadarbībā, kā arī attīsta kritisko un analītisko domāšanu,”  pārliecināta "Maxima Latvija” pārstāve.

Svarīgi mācības uztvert kā iespēju izmēģināt un saprast potenciālos nākotnes izaicinājumus.

“Pirms ienākšanas darba tirgū, augstākā izglītība ir kā nākamā līmeņa izmēģinājumu laukums tām situācijām, kas sagaidīs profesionālajā dzīvē: piemēram, spēt panākt citu iesaisti kopīgu mērķu sasniegšanā, argumentēt, risināt uzdevumus, kur ir vairākas iesaistītās puses, likt kopā tehnoloģiskās zināšanas ar cilvēkprasmēm (hard skills un soft skills), saprast, kas pašam labāk padodas un arī patīk, un kā tieši es spēju apgūt jaunas prasmes,” uzsver “Swedbank” Akadēmijas Latvijā vadītāja.

Pieprasītākie darbu tirgū - programmētāji, datu analītiķi un klientu konsultanti

Starp Latvijas darba devēju ieteiktākajām augstskolām un studiju programmām 2022. gadā popularitāti guvušas IT, uzņēmējdarbības, finanšu un juridisko pakalpojumu nozares.[2] Šādam sadalījumam piekrīt arī mūsu aptaujātie uzņēmumu pārstāvji. Joprojām vislielākais darba spēka pieprasījums vērojams IT nozarē, kur nepārtraukti tiek meklēti  programmētāji, IT arhitekti, testēšanas speciālisti, datu inženieri, kā arī kvalificēti IT projektu vadītāji. Tāpat ļoti pieprasīti profesionāļi, kuri svarīgi lielai daļai uzņēmumu, tai skaitā mazumtirdzniecībai un banku sektoram, ir datu un finanšu analītiķi, kā arī klientu konsultanti.

Visbiežāk gan ar četriem gadiem augstskolā vien ir par maz veiksmīgai profesionālās karjeras uzsākšanai, tādēļ ir svarīgi izmantot visas sniegtās mācību iespējas - tai skaitā prakses uzņēmumos, dažādu profesiju ēnošanu, kā arī neaizmirst un būt gatavam turpināt mācīties un apgūt jaunas zināšanas arī pēc augstskolas pabeigšanas.

“Atkarībā no darba specifikas, jaunas zināšanas un prasmes dažkārt pat jāapgūst katru mēnesi. Īpaši tas attiecas uz strauji augošo IT nozari, kur tehnoloģiju attīstība ir zibens ātrumā. Protams, ka nav noteikts diplomu skaita slieksnis, kas garantētu veiksmi darba tirgū, taču mācāmies ne jau diploma, bet gan iegūto zināšanu dēļ,” atgādina uzņēmuma “Accenture” pārstāve.

“Nepārtrauktas pārmaiņas ir “jaunais normālais”, tāpēc izglītības mūsdienās nav pietiekami nevienā brīdī. Vissarežģītāk ir saprast, par ko tieši izglītoties. Ja rūpīgi izvērtēsi, kas tev patīk un padodas, izvēlētajā jomā kļūt arvien labākam būs vieglāk un patīkami,” iedrošina  “Swedbank” Akadēmijas Latvijā vadītāja Dace Amsila.