To veicina ne vien cilvēku zināšanu un atbildības pieaugums, bet arī virkne Eiropas Savienības un Latvijas lēmumu vides aizsardzības un klimata neitralitātes jomā. Piemēram, Latvija apņēmusies gādāt, lai 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniegtu 10%, kamēr šobrīd to īpatsvars ir ap 60%. Mērķis ir ambiciozs, un tā sasniegšanai svarīga ir visu cilvēku iesaiste un paradumu maiņa.
Turklāt mums jārūpējas ne vien par to, ko darām ar jau radītājiem atkritumiem, bet arī jādomā par to, kā ar saviem ikdienas paradumiem varam samazināt jaunu atkritumu radīšanu. Tas nozīmē vairāk pārdomātu pirkumu, mazāk iepakojuma, kur iespējams no tā atteikties, priekšroka pārstrādājamiem materiāliem un vienkārši apzināta atbilde uz jautājumu – vai man tiešām to lietu vajag? Jāatceras, ka atkritumu šķirošana ir tikai cīņa ar patēriņa sekām.
Kāpēc šķirot?
Atkritumu šķirošanu atbalsta virkne argumentu gan viena cilvēka, gan visas sabiedrības līmenī.
- Ietaupām: šķirotos atkritumus (iepakojumu, stiklu, tekstilu, bīstamos atkritumus) savāc un pārstrādā bez maksas, bioloģiski noārdāmos (pārtikas un dārza atkritumus) – par zemāku maksu, kamēr nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas un apglabāšanas izmaksas ar katru gadu pieaug un pieaugs.
Ja pērn dabas resursu nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos bija 50 eiro/tonnā, šogad tie jau ir 65 eiro/tonnā, un katru nākamo gadu cena pieaugs vēl par 15 eiro tonnā.
Savukārt, šķirojot atkritumus, mēs taupām arī dabas resursus, jo ir nepieciešams mazāk pirmatnējo izejvielu (koks, metāla rūda, nafta), kā arī samazinām ūdens un energoresursu patēriņu. Piemēram, lai saražotu vienu tonnu alumīnija no lūžņiem, ir jāizmanto par 95% mazāk enerģijas nekā, lai saražotu vienu tonnu tā paša metāla no rūdas.
- Palīdzam radīt jaunu vērtību: šķirotos atkritumus var pārvērst jaunos materiālos un resursos. Piemēram, bioloģiskie atkritumi ir izejmateriāls biogāzes un komposta ražošanai. Plaši izplatīti ir tādi sadzīves priekšmeti no otrreizējām izejvielām kā olu iepakojums, papīra dvieļi, vienreizlietojamie trauki, piezīmju bloki un klades, alumīnija, plastmasas un stikla dzērienu iepakojums. Starp citu, pārstrādāta plastmasa nereti kļūst arī par siltinājumu biezajās jakās un segās, jaunās mugursomās, apģērbā un neskaitāmās citās mantās, ko lietojam katru dienu. Savukārt riepas, kas ir bīstamie un dabai īpaši kaitīgie atkritumi, pēc pārstrādes tiek izmantotas ceļu būvē un var kļūt arī par skrejceliņa segumu stadionos. Otrreizēji pārstrādāti atkritumi var tikt pārstrādāti jaunā atpūtas un izklaides inventārā, mēbelēs, grīdas segumā un citās lietās.
- Esam atbildīgi: samazinām atkritumu poligonu noslodzi un neradām jaunus atkritumu kalnus, kuros aprok nešķirotus un nepārstrādājamus atkritumus. Der atcerēties, ka arī Getliņu kalns nav bezizmēra, un, ja nesāksim aktīvāk samazināt atkritumu apjomu, Getliņu kapacitāte jau visai drīz būs sasniegta un nāksies meklēt vietu jaunam atkritumu poligonam. Kurš gan tādu vēlētos savas mājas tuvumā?
- Saudzējam vidi: samazinām vides piesārņojumu un neuzkraujam savus atkritumus uz nākamo paaudžu pleciem.
Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas var samazināt par vairāk nekā 60%
Ja māja izmanto dzeltenos konteinerus iepakojumam, kā arī zaļo konteineru stiklam, kas tiek izvesti bez maksas, ietaupījums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu var sasniegt 60% no ierastās maksas. Ja šķiro arī bioloģiski norādāmos (BIO) atkritumus, izmaksu ietaupījums var veidoties vēl lielāks.
“Mūsu pieredze liecina, ka nešķirotā sadzīves atkritumu konteinerā ap 40% ir virtuves un zaļie atkritumi. Tie būtiski ietekmē gan konteinera svaru, gan tā izvešanas biežumu, tātad - arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Šķirojot BIO atkritumus, cilvēki var iemācīties gudrāk izmantot savus finanšu resursus un piešķirt atkritumiem “otro dzīvi”, jo tos var pārstrādāt biogāzē un kompostā,” piebilst Guntars Levics, vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis.
Ja nevari vai negribi kompostēt, izvēlies brūno konteineru
BIO jeb organisko atkritumu, kuru sadalīšanās procesus dabā nodrošina mikroorganismu darbība, šķirošana atkritumu konteineros ir salīdzinoši nesena prakse. Līdz šim krietni ierastāka ir bijusi BIO atkritumu kompostēšana mājās vai dārzā. Šis videi draudzīgākais BIO atkritumu apsaimniekošanas veids ir piemērots gadījumos, ja atkritumu apjoms ir mazs vai arī ir pieejams dārzs, kurā tos kompostēt. Ja radīto atkritumu daudzums ir liels vai kompostēšana nešķiet atbilstoša dzīvesveidam, Rīgā un Pierīgā ir iespējams pieteikt pie mājas uzstādīt BIO atkritumu konteineru. Piemēram, Clean R” tā saturu “nogādā “Getliņu” ekoloģiskajā poligonā.
BIO atkritumus šķiro tiem pielāgotos brūnas krāsas konteineros ar īpašām ventilācijas atverēm. Tie ir pieejami divos izmēros – 0,24 m3 un 0, 66 m3 tilpumā. Ziemas mēnešos BIO konteinerus izved ne retāk kā reizi nedēļā, bet vasarā – ik pēc 3 dienām, lai mazinātu tādas dabiskā pūšanas procesa blaknes kā nevēlamas smakas.
Visbiežāk par konteinera uzstādīšanu nebūs jāmaksā, savukārt BIO atkritumu apsaimniekošanas maksa, piemēram, Rīgā ir par 40% mazāka nekā nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanai.
BIO atkritumus nepieciešams šķirot rūpīgi. Ja konteinerā sastāvs nav atbilstošs BIO atkritumiem, tas tiek izvests kā nešķiroti sadzīves atkritumi par nešķirotu sadzīves atkritumu maksu.
BIO atkritumu konteinerā drīkst mest:
- Virtuves atkritumus un ēdiena paliekas bez iepakojuma (dārzeņu un augļu atgriezumus un mizas, graudaugus, tējas un kafijas biezumus bez iepakojuma, olu čaumalas u.c.)
- Dārza un telpu atkritumus (telpaugus bez augsnes, novītušus ziedus, augus, augu saknes, lapas, zāli, zarus (līdz 5 cm diametrā), mulču)
BIO atkritumu konteinerā nedrīkst mest:
- Šķidros atkritumus (eļļu, zupas, marinādes, kompotus, ievārījumus, pienu, jogurtu u.c.)
- Sadzīves atkritumus (iepakojumus un maisiņus, jebkāda veida papīru, vienreizlietojamos papīra traukus, bioloģiskās autiņbiksītes un higiēnas priekšmetus u.c.)
- Dārza atkritumus (tūju skujas un to zarus, celmus, koku stumbrus, lielus zarus, augsni, melnzemi, pelnus u.c.)
- Dzīvnieku atkritumus (dzīvnieku tualetes un pakaišus, mirušus dzīvniekus)
- Būvgružus (zemi, smilti, akmeņus)
- Medicīnas un bīstamos atkritumus (tabletes, riepas, elektropreces, spuldzītes u.c.)
BIO konteinerā drīkst izbērt tikai tam piemērotos atkritumus bez maisiņiem, arī tā dēvētajiem bio maisiņiem. To vieta ir sadzīves atkritumu konteinerā.
Iespējas šķirot ir plašas, daudzas no tām bezmaksas
Ikviens var pieteikt, lai pie mājas tiek uzstādīts dzeltenais šķirošanas konteiners iepakojumam (papīrs, plastmasa, metāls), zaļais - stiklam, kā arī brūnais - bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Obligāti gan pie mājas jābūt arī vismaz vienam konteineram nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Privātmāju iedzīvotāji konteinerus šķirošanai arī var pieteikt individuālo pa tiešo pie sava atkritumu apsaimniekotāja.
Šķirotos atkritumus iespējams nogādāt arī publiski pieejamos šķirošanas punktos un laukumos. Tajos visbiežāk var šķirot iepakojumu, stiklu un tekstilu. Atsevišķos šķirošanas laukumos var nodot arī nolietotas elektriskās un elektroniskās ierīces, sadzīvē radušos lielgabarīta atkritumus (gultas, matrači, krēsli, skapīši, paklāji u.c.), koka kastes un kārbas, kā arī bīstamos atkritumus (dažādu veidu un izmēru baterijas, mobilo telefonu akumulatorus, eļļas, krāsas, spuldzītes, medikamentus u.c.).
