Plug-in vai pašuzlādes hibrīds – kādas atšķirības un ko izvēlēties?

Ja šobrīd vēl neesi gatavs pāriet uz elektroauto, taču vēlies ietaupīt uz degvielas izmaksām un dzīvot dabai draudzīgāk, iespējams, tev piemērotākais spēkrats būs kāds no hibrīdauto modeļiem.

Šajā rakstā kopā ar SIA “Amserv Motors” autosalona vadītāju Intu Pērkonu skaidrojam, kādas ir atšķirības starp dažādiem hibrīdauto veidiem un kā izvēlēties saviem paradumiem piemērotāko transportlīdzekli.

Atšķirība starp pašuzlādes (HEV) un uzlādējamo (PHEV) hibrīdauto

Šobrīd piedāvājumā visbiežāk varam redzēt divus hibrīdauto veidus – PHEV jeb uzlādējamie hibrīdi (Plug-in Hybrid Electric Vehicle) un HEV jeb pašuzlādes hibrīdi (Hybrid Electric Vehicle). Jāņem vērā, ka katram ražotājam un katrā valstī vai valodā šie nosaukumi var nedaudz atšķirties, taču nemainīgi abām automašīnām tehniski un tehnoloģiski kustības nodrošināšanā tiek izmantoti abi dzinēji – iekšdedzes (ICE – Internal Combustion Engine) un elektromotors.

Pašuzlādes hibrīds (HEV jeb klasiskais hibrīds) ir pirmais solis automašīnu pārejā no fosilajiem enerģijas resursiem uz elektrības izmantošanu. Konceptuāli tā ir tehniska shēma, kā ekonomēt uz iespējamo bremzēšanas enerģijas rekuperāciju un atšķirībām elektromotora un iekšdedzes dzinēja lietderības koeficienta un griezes momenta vērtībās attiecībā pret iekārtas apgriezienu skaitu minūtē jeb darba ātrumu. Ar HEV jeb pašuzlādes hibrīdu braukšanas uzsākšana parasti notiek tikai ar elktromotora spēku. Veicot strauju paātrināšanos, darbojas abi dzinēji kopīgi, bet bremzējot elektromotors pārslēdzas ģeneratora režīmā un uzlādē īpašu hibrīda bateriju. Braucot vienmērīgi pie iekšdedzes dzinēja optimāliem darba apgriezieniem, vienlaikus var tikt ar tā palīdzību darbināts ģenerators un veikta hibrīda baterijas uzlāde. Degvielas ekonomiju nodrošina tieši šie abi procesi –rekuperācija bremzējot un elektroenerģijas saražošana pie visproduktīvākajiem iekšdedzes dzinēja darba apstākļiem, kas, savukārt, tiek izmantota tajos kustības posmos, kad iekšdedzes dzinējs tradicionāli ir mazāk efektīvs un patērē ļoti daudz degvielas (pretstatā elektromotoram, kam maksimālais griezes moments tiek sasniegts jau pie pirmajiem apgriezieniem minūtē). Kā viens no pirmajiem komerciāli veiksmīgajiem masveidā ražoto pašuzlādes hibrīdu auto pasaulē uzskatāms Toyota Prius, tāpēc Toyota un Lexus arī šobrīd ir globāli atzīti speciālisti pašuzlādes hibrīdu jomā.

Attēlā: pašuzlādes hibrīds Toyota Yaris Cross

Uzlādējamajiem hibrīdiem (PHEV jeb Plug-in hibrīdauto) ir papildu iespēja – ietilpīgāku un tehnoloģiski nedaudz atšķirīgāk veidotu akumulatora bateriju var uzlādēt arī ārēji. PHEV uzlādi vari veikt no parastā sadzīves elektrotīkla vai arī publiskajās uzlādes stacijās. Ārējā uzlāde sniedz iespēju ievērojami lielāku attālumu nobraukt tikai elektroauto (EV) režīmā, kas šobrīd, atkarībā no ražotāja un auto modeļa, var svārstīties vidēji 20-80 km robežās. Atsevišķās valstīs un pilsētās tas ļauj šādiem hibrīdiem izmantot elektromobiļu priekšrocības iekšdedzes dzinēju auto slēgtajās pilsētu daļās, taču Latvijā uzlādējamajiem hibrīdiem vēl pagaidām nav pieejami īpaši atvieglojumi, kādus var izmantot 100% elektriskie auto (piemēram, "Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās  elektroauto var novietot bez maksas, iespēja izmantot autobusa satiksmes joslu u.c.). Tomēr, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, šobrīd pieejams valsts atbalsts ne tikai elektroauto iegādei, bet arī PHEV jeb Plug-in hibrīdiem – 2250 eiro.

Attēlā: Plug-in hibrīdauto Toyota Prius

Hibrīdauto atšķirības ekspluatācijas izmaksās

Analizējot abu hibrīdauto ekspluatācijas izmaksas, jautājums jāskata plašāk, jo jāņem vērā ne tikai degvielas izmaksas, bet arī apkopes, iegādes un pārdošanas cenas starpības dalījums uz nobrauktajiem kilometriem un apkopju izmaksas. Tā kā uzlādējamajiem hibrīdiem (PHEV) sākuma cena ir dārgāka nekā klasiskajiem jeb HEV hibrīdauto, to priekšrocības būs tad, ja klienta paradumi vai vajadzības ļaus pēc iespējas vairāk šo automašīnu izmantot elektroauto režīmā un fosilo degvielu papildināt tikai retākos tālākos izbraucienos.

Ar šī brīža tehnoloģiskajiem risinājumiem PHEV priekšrocības izmaksu ziņā ir izdevīgākas, ja ikdienas vidējais nobraukums nepārsniedz 50 km un auto īpašniekam ir iespējams uzlādi veikt savā dzīvesvietā vai dienas laikā, ja nav nepieciešami bieži izbraucieni, piemēram, darba vietas stāvvietā. Pie šādiem nosacījumiem 3-5 gadu termiņā izdevīgāks, visticamāk, būs Plug-in hibrīds jeb PHEV.

Ja tomēr ikdienas paradumi prasa lielāku nobraukumu vai iespējas auto uzlādei ir ierobežotas, ekonomiski izdevīgāks būs klasiskais hibrīds jeb HEV. Tomēr, ja auto izvēles kritēriji ir ne tikai ekonomiskais pamatojums, bet arī azartiskākas auto vadīšanas iespējas, spēkrata dinamika un videi draudzīgāks risinājums, labākā izvēle būs Plug-in hibrīds, jo šīs automašīnas vairumā gadījumu tehniski nodrošina lielāku jaudas rezervi un tāpēc ir labāk piemērotas sportiskai braukšanai ikdienā. Tāpat aprēķinos būtiski ņemt vērā pieejamo valsts atbalstu, kas šobrīd nav pieejams klasiskajiem hibrīdauto modeļiem.

Pieaug iedzīvotāju interese par videi draudzīgiem auto

Kā liecina Swedbank veiktā auto īpašnieku aptauja Baltijas valstīs, pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri kā savu jauno auto izvēlas Plug-in hibrīdus un elektroauto. Videi draudzīgu auto kā savu nākamo automašīnu ir iecerējuši aptuveni trešdaļa respondentu. Turklāt salīdzinoši biežāk tiek minēts hibrīdauto (23% Latvijā, 25% Lietuvā un 28% Igaunijā) nekā elektroauto. 

Augošo pieprasījumu pēc “zaļajiem” auto apliecina arī Swedbank līzinga dati – šī gada laikā finansēto plug-in hibrīdauto un elektroauto skaits privātpersonām sasniedzis jaunus rekordus – kopumā finansēti vairāk nekā 350 auto, no tiem 42 Plug-in hibrīdauto un 313 elektroauto. Populārākie Plug-in hibrīdauto modeļi šogad – Toyota RAV4, Hyundai Tucson, Cupra Formentor.

Kā norāda Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks, liels pamudinājums iegādāties videi draudzīgākus auto ir ne tikai pateicoties valsts atbalstam, bet arī izdevīgāki līzinga nosacījumi, ja auto tiek iegādāts līzingā pie Swedbank auto sadarbības partneriem un atbilst videi draudzīga auto parametriem jeb auto izmešu līmenis nepārsniedz 50 g CO2/ km.

Lai gan joprojām daļai iedzīvotāju iegādāties videi draudzīgu auto attur to augstās izmaksas, salīdzinot ar līdzīga modeļa iekšdedzes dzinēja auto, pirms lēmuma pieņemšanas būtiski izvērtēt valsts atbalsta programmas un bankas līzinga piedāvājuma finansējuma priekšrocības, kā arī savus braukšanas paradumus un auto ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Tad, visticamāk, ar savu nākamo auto pārvietosies ne tikai ērti un komfortabli, bet arī finansiāli izdevīgi un, protams, dabai draudzīgi.