Šajā rakstā kopā ar SIA “Amserv Motors” autosalona vadītāju Intu Pērkonu skaidrojam, kādas ir atšķirības starp dažādiem hibrīdauto veidiem un kā izvēlēties saviem paradumiem piemērotāko transportlīdzekli.
Atšķirība starp pašuzlādes (HEV) un uzlādējamo (PHEV) hibrīdauto
Šobrīd piedāvājumā visbiežāk varam redzēt divus hibrīdauto veidus – PHEV jeb uzlādējamie hibrīdi (Plug-in Hybrid Electric Vehicle) un HEV jeb pašuzlādes hibrīdi (Hybrid Electric Vehicle). Jāņem vērā, ka katram ražotājam un katrā valstī vai valodā šie nosaukumi var nedaudz atšķirties, taču nemainīgi abām automašīnām tehniski un tehnoloģiski kustības nodrošināšanā tiek izmantoti abi dzinēji – iekšdedzes (ICE – Internal Combustion Engine) un elektromotors.
Pašuzlādes hibrīds (HEV jeb klasiskais hibrīds) ir pirmais solis automašīnu pārejā no fosilajiem enerģijas resursiem uz elektrības izmantošanu. Konceptuāli tā ir tehniska shēma, kā ekonomēt uz iespējamo bremzēšanas enerģijas rekuperāciju un atšķirībām elektromotora un iekšdedzes dzinēja lietderības koeficienta un griezes momenta vērtībās attiecībā pret iekārtas apgriezienu skaitu minūtē jeb darba ātrumu. Ar HEV jeb pašuzlādes hibrīdu braukšanas uzsākšana parasti notiek tikai ar elktromotora spēku. Veicot strauju paātrināšanos, darbojas abi dzinēji kopīgi, bet bremzējot elektromotors pārslēdzas ģeneratora režīmā un uzlādē īpašu hibrīda bateriju. Braucot vienmērīgi pie iekšdedzes dzinēja optimāliem darba apgriezieniem, vienlaikus var tikt ar tā palīdzību darbināts ģenerators un veikta hibrīda baterijas uzlāde. Degvielas ekonomiju nodrošina tieši šie abi procesi –rekuperācija bremzējot un elektroenerģijas saražošana pie visproduktīvākajiem iekšdedzes dzinēja darba apstākļiem, kas, savukārt, tiek izmantota tajos kustības posmos, kad iekšdedzes dzinējs tradicionāli ir mazāk efektīvs un patērē ļoti daudz degvielas (pretstatā elektromotoram, kam maksimālais griezes moments tiek sasniegts jau pie pirmajiem apgriezieniem minūtē). Kā viens no pirmajiem komerciāli veiksmīgajiem masveidā ražoto pašuzlādes hibrīdu auto pasaulē uzskatāms Toyota Prius, tāpēc Toyota un Lexus arī šobrīd ir globāli atzīti speciālisti pašuzlādes hibrīdu jomā.
Attēlā: pašuzlādes hibrīds Toyota Yaris Cross
Uzlādējamajiem hibrīdiem (PHEV jeb Plug-in hibrīdauto) ir papildu iespēja – ietilpīgāku un tehnoloģiski nedaudz atšķirīgāk veidotu akumulatora bateriju var uzlādēt arī ārēji. PHEV uzlādi vari veikt no parastā sadzīves elektrotīkla vai arī publiskajās uzlādes stacijās. Ārējā uzlāde sniedz iespēju ievērojami lielāku attālumu nobraukt tikai elektroauto (EV) režīmā, kas šobrīd, atkarībā no ražotāja un auto modeļa, var svārstīties vidēji 100 km robežās. Atsevišķās valstīs un pilsētās tas ļauj šādiem hibrīdiem izmantot elektromobiļu priekšrocības iekšdedzes dzinēju auto slēgtajās pilsētu daļās, taču Latvijā uzlādējamajiem hibrīdiem vēl pagaidām nav pieejami īpaši atvieglojumi, kādus var izmantot 100% elektriskie auto (piemēram, "Rīgas satiksmes” apsaimniekotajās autostāvvietās elektroauto var novietot bez maksas, iespēja izmantot autobusa satiksmes joslu u.c.).
Attēlā: Plug-in hibrīdauto Toyota Prius
Hibrīdauto atšķirības ekspluatācijas izmaksās
Analizējot abu hibrīdauto ekspluatācijas izmaksas, jautājums jāskata plašāk, jo jāņem vērā ne tikai degvielas izmaksas, bet arī apkopes, iegādes un pārdošanas cenas starpības dalījums uz nobrauktajiem kilometriem un apkopju izmaksas. Tā kā uzlādējamajiem hibrīdiem (PHEV) sākuma cena ir dārgāka nekā klasiskajiem jeb HEV hibrīdauto, to priekšrocības būs tad, ja klienta paradumi vai vajadzības ļaus pēc iespējas vairāk šo automašīnu izmantot elektroauto režīmā un fosilo degvielu papildināt tikai retākos tālākos izbraucienos.
Ar šī brīža tehnoloģiskajiem risinājumiem PHEV priekšrocības izmaksu ziņā ir izdevīgākas, ja ikdienas vidējais nobraukums nepārsniedz 50 km un auto īpašniekam ir iespējams uzlādi veikt savā dzīvesvietā vai dienas laikā, ja nav nepieciešami bieži izbraucieni, piemēram, darba vietas stāvvietā. Pie šādiem nosacījumiem 3-5 gadu termiņā izdevīgāks, visticamāk, būs Plug-in hibrīds jeb PHEV.
Ja tomēr ikdienas paradumi prasa lielāku nobraukumu vai iespējas auto uzlādei ir ierobežotas, ekonomiski izdevīgāks būs klasiskais hibrīds jeb HEV. Tomēr, ja auto izvēles kritēriji ir ne tikai ekonomiskais pamatojums, bet arī azartiskākas auto vadīšanas iespējas, spēkrata dinamika un videi draudzīgāks risinājums, labākā izvēle būs Plug-in hibrīds, jo šīs automašīnas vairumā gadījumu tehniski nodrošina lielāku jaudas rezervi un tāpēc ir labāk piemērotas sportiskai braukšanai ikdienā. Tāpat aprēķinos būtiski ņemt vērā pieejamo valsts atbalstu, kas šobrīd nav pieejams klasiskajiem hibrīdauto modeļiem.
Pieaug iedzīvotāju interese par videi draudzīgiem auto
2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies 2,5 reizes, savukārt finansēto elektrodzinēju transportlīdzekļu skaits ir trīskāršojies, sasniedzot 580 auto, salīdzinot ar 171 auto tajā pašā periodā pērn. Savukārt pērn 33% no visiem Latvijā finansētajiem jaunajiem auto bija videi draudzīgi. Kopējais izsniegtais finansējuma apjoms šādu auto iegādei pērn (2024. gadā) sasniedza 22,7 miljonus eiro.
Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs nav uzskatāms par nišu – tas kļūst par iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši aktīvi attīstās mazlietoto elektroauto tirgus, kas liecina par uzticēšanos šim transporta veidam.
“Šogad īpaši izceļas mazlietoto elektroauto segments – jau 70% no finansētajiem elektroauto ir lietoti, kamēr vēl pērn šis rādītājs bija 50%, bet 2023. gadā tikai katrs piektais. Jauno auto tirgū elektroauto sāk nopietni konkurēt ar dīzeļdzinējiem, un benzīna automašīnām redzams neliels pieprasījuma kritums. Arvien vairāk lietoto auto īpašnieku izvēlas videi draudzīgākus risinājumus, un tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū. Īpaši strauju izaugsmi piedzīvo arī Plug-in hibrīdi – to finansējums šogad pieaudzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē – elektroauto pārdošanas apjomi turpina augt gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā un Āzijā. Daudzviet elektroauto jau pārsniedz 20% no kopējā jauno auto tirgus, un arvien vairāk valstis ievieš stingrākas emisiju prasības un paplašina atbalsta programmas. Latvijas tirgus attīstība apliecina un uzņemtais ātrums pēc CSDD datiem Latvijā esam sasnieguši 10 000 elektroauto atzīmi, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem,” atzīmē Sergejs Romaņuks.
Swedbank dati rāda, ka šī gada pirmajos mēnešos visvairāk iegādātas automašīnas ar benzīna dzinēju (61%), kam seko elektrodzinējs (30%, t.sk. elektroauto un Plug-in hibrīdi) un dīzelis (8%). Savukārt mazlietoto auto segmentā situācija ir līdzīgāka – ar benzīna dzinēju iegādāti 44% auto, kam seko dīzelis – 31% un elektrodzinējs – 25%. Vairāk par Latvijā populārākajiem elektroauto modeļiem vari lasīt šeit.
Lai gan joprojām daļai iedzīvotāju iegādāties videi draudzīgu auto attur to augstās izmaksas, salīdzinot ar līdzīga modeļa iekšdedzes dzinēja auto, pirms lēmuma pieņemšanas būtiski izvērtēt bankas līzinga piedāvājuma finansējuma priekšrocības, kā arī savus braukšanas paradumus un auto ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Tad, visticamāk, ar savu nākamo auto pārvietosies ne tikai ērti un komfortabli, bet arī finansiāli izdevīgi un, protams, dabai draudzīgi.
