Māja

Dūmu detektori – kas jāzina par to iegādi un uzstādīšanu

No 2020. gada 1. janvāra katrā dzīvoklī obligāti būs jābūt dūmu detektoram, bet privātmājās ne tikai tiem, bet arī ugunsdzēšamajam aparātam.

Jau patlaban dūmu detektorus par nelielu samaksu piedāvā daudzos plaša patēriņa preču veikalos, tāpēc, lai neiegādātos ko tādu, kas vēlāk izrādās nepiemērots, jāzina dažas vienkāršas lietas, ko iesaka ievērot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta eksperti.

Kādu pirkt?

  • Pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmām kārtām ir jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu „CE” marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Šāds apzīmējums apliecina konkrētā detektora atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, kādas tiek izvirzītas šāda tipa ierīcēm.
  • Nepieciešams pārliecināties, lai ierīces lietošanas instrukcijas teksts būtu valsts valodā.
  • Ieteicams detektora modelis ar korpusā iebūvētu spuldzīti, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Tas var būt noderīgi kaut nelielas redzamības nodrošināšanai naktī, ja aizdegšanās rezultātā tiek bojāts mājokļa elektroapgaismojums.
  • Jāpievērš uzmanība arī tam, lai tas būtu īsts dūmu detektors, nevis tikai dekoratīvu funkciju veicējs – uz tādām ierīcēm tiek rakstīts, ka tās tikai imitē dūmu detektoru.

Kur un kā uzstādīt?

Cik ugunsgrēka autonomo detektoru nepieciešams dzīvoklī? Ideāli būtu pa vienam katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un kurā viņi veic kādus saimnieciskus darbus, proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Pati minimālākā prasība – viens ugunsgrēka autonomais detektors dzīvoklī. Virtuvē dūmu detektoru uzstādīt nevajadzētu, jo aparāts reizēm var jūsu meistarstiķus ar uguņojošo pannu vai vienkārši piededzinātas kotletes uztvert kā pamatu trauksmei.

Ugunsgrēka autonomā detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielu caurumu, iestiprināt tajos detektora korpusu ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.

Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas vai gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai izcēlušās ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par kādā konkrētā telpā sākušos aizdegšanos.

Uz skapja vai plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā, jo dūmi ceļas augšup griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk nekā pie griestiem novietotais. Taču, kā zināms, uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme mājokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī atstāt degošās telpas.

Viensētas dzīvojamā mājā un atsevišķi izvietotās saimniecības ēkās uzstādāmajiem detektoriem jānodrošina, lai to ugunsgrēka trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams tajās telpās, kurās pārsvarā uzturas vai guļ mājas iemītnieki. Ar vienkāršiem veikalā nopērkamiem detektoriem vien šo uzdevumu neatrisināt. Vislabākais risinājums būtu ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Tās konstruktīvā īpatnība ir tāda, ka, nostrādājot vienam detektoram, automātiski tiek nodots signāls uz vadības pulti un tālāk signāls aktivizē trauksmes signāldevējus, kas uzstādīti kopā ar visiem detektoriem.

Svarīgi pārliecināties, vai detektors darbojas

Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa – baterijas – nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Šos darbus sekmīgi var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni divus gadus. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī. Cigareti vai kādu citu dūmu avotu pārbaudei gan nevajadzētu izmantot tā iemesla dēļ, ka darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu aptuveni 30 minūtes, proti, tā konstrukcijā paredzēto brīdinošā signāla padošanas laiku. Ja tā ir noticis, tad detektoru var apklusināt, uz īsu brīdi atvienojot bateriju.