Māja

Kāds ir ilgtspējīgs apgaismojums mājai un kādu ietaupījumu sniedz?

Gaismai ikdienā ir būtiska nozīme – tā ietekmē mūsu pašsajūtu, darba spējas. Pareizi izvēlēts apgaismojums spēj sniegt ne tikai vajadzīgās sajūtas, bet arī būtiski ietaupīt elektroenerģiju un mazināt ietekmi uz vidi.

Gaisma, kas reizēm tiek dēvēta pat par arhitektūras ceturto dimensiju, noteikti ir tā lieta, kam vajadzētu pievērst tikpat lielu uzmanību kā izsmalcinātiem sienu toņiem, kvalitatīviem materiāliem vai sadzīves tehnikai.

  • Tāpēc šoreiz par ilgtspējīgu apgaismojumu un pareizu tā izvēli konsultējāmies ar gaismas projektētāju Katrīnu Kalniņu.

Kas ir ilgtspējīgs apgaismojums?

Domājot par ilgtspējīgu apgaismojumu, nereti sliecamies domāt tikai par esošo halogēnu vai fluorescento spuldžu nomaiņu pret energoefektīvajām LED spuldzēm vai LED gaismekļiem. Taču tas ir samērā šaurs skatījums uz ilgtspējīga apgaismojuma jēdzienu. Protams, LED ir ilgtspējīgāks par iepriekš minētajiem gaismas avotiem, tas kalpo ilgāk, mazāk sakarst, tērē mazāk elektroenerģiju. Gaismu projektēšanā šodien mēs gandrīz vispār neskatāmies uz citiem gaismas avotiem kā tikai LED.

Taču gaismas izvēle un plānojums būtu jāskata ne tikai no finansiālā izdevīguma, bet arī cilvēka labsajūtas, vides un ekoloģijas aspekta.

Visilgtspējīgākais un cilvēkam labvēlīgākais apgaismojuma veids ir dabīgā gaisma, un tā būtu gudri un iespējami daudz jāizmanto.

Savukārt ilgtspējīgs mākslīgais apgaismojums ir orientēts uz tā lietotāju - tas ne tikai izgaismo kādu telpu, bet arī ņem vērā cilvēka bioloģiskos ritmus un rada patīkamu vidi. Apgaismojums ir pārdomāts un pielāgojams, gaisma ir tur, kur tā ir nepieciešama un tik daudz, cik vajadzīgs. Ir pierādīts, ka birojos uzlabojas produktivitāte tad, ja ir labs apgaismojums. Arī ziemas depresijas tiek saistītas ar gaismas trūkumu, tāpēc telpām īpaši svarīgi pārdomāti saplānot mākslīgo apgaismojumu, jo tas gada tumšākajā laikā tiks lietots lielāko dienas daļu.

Jāatzīst, ka arī LED nav viennozīmīgi ideāls risinājums, jo tāpat rada piesārņojumu dabā. Nereti LED darbojas daudz īsāku laiku, nekā noradīts specifikācijās; ne vien paša gaismekļa kvalitātes, bet arī elektroinstalācijas problēmu dēļ. LED čips lielākoties tiek integrēts gaismeklī, un izdegšanas gadījumā jāmaina viss gaismeklis. Atsevišķas gaismekļa daļas var pārstrādāt, bet ne visi un ne visur to dara. Aktuāls ir arī gaismas piesārņojuma jautājums. Visi šie aspekti jāņem vērā, tāpēc pārdomātai apgaismojuma plānošanai ir būtiska nozīme.

Protams, pie ilgtspējīga apgaismojuma plānošanas jāmin arī attieksme pret vidi un dabu kopumā.

Mūsdienās plaši izplatīts ir gaismas piesārņojums ārtelpās – visbiežāk pilsētu ielās un parkos, taču dažkārt pat privātmāju dārzos.

Pārlieku intensīvs apgaismojums ārtelpās ir videi nedraudzīgs - no tā cieš dzīvnieki, kukaiņi, putni, savukārt cilvēki lielpilsētās, piemēram, neredz zvaigznes. Dabīgās dienas gaismas cikls nosaka, ka dienā videi ir jābūt gaišai, bet naktī – tumšai. Šai vienkāršajai loģikai jāseko līdzi, veidojot āra apgaismojumu.

Kā pareizi saplānot apgaismojumu?

Gaismu projektētāja skaidro, ka gaismai jābūt pielāgojamai, vēlams, lai tā ir dimmējama un/vai slēdzama grupās, jo tad būs lielākas iespējas variēt ar gaismas intensitāti dažādās ikdienas situācijās.

Sākot plānot gaismu, vispirms būtu vēlams apdomāt, kā katru telpu lietos un ko tur darīs. Veicot tādu kā iekšējo analīzi, būs vieglāk saprast vēlamo gaismas līmeni, daudzumu/spilgtumu noteiktām aktivitātēm dažādos diennakts laikos.

Viena no tipiskākajām kļūdām ir par apgaismojumu domāt tikai tad, kad jau viss iekārtots vai elektriķis ir atnācis vilkt vadus.

Lai arī tas šķiet apgrūtinoši, par gaismu jādomā jau telpas plānošanas brīdī. Ir jāparedz, kur atpūtīsieties, kur būs rosīgākas zonas, kur vajadzētu izkliedētāku gaismu, kur spilgtāku, u.tml. Ir labi, ja sākumā tiek iecerēts un izdomāts, kāda un kur būs gaisma (vēl nedomājot par pašu lampu) pēc sajūtas, pēc tam – kādi gaismekļu veidi un lampas to nodrošinās, bet tikai beigās tiek savilkti izvadi gaismekļiem. Un nevis otrādi.

Kad vēlamā gaismas noskaņa un funkcija ir gan saprasta, gan definēta, nepieciešams izvēlēties gaismas avotus un gaismekļus, kas to visu ienesīs realitātē. Lai kāds arī būtu gaismekļa dizains, uzmanība ir jāpievērš pašam gaismas avotam – vai nu tas ir jau integrēts gaismeklī vai arī nopērkams kā atsevišķa spuldze. Šobrīd jau gandrīz visur tiek liktas un izmantotas LED spuldzes un gaismekļi. To gaismas kvalitāte un parametri var būt ļoti, ļoti atšķirīgi, tāpēc vispirms vēlams izvēlēties zināmus, pārbaudītus ražotājus. Līdzīgi kā ar automašīnām, iegādājamies zināmu ražotāju modeļus, nevis kādus apšaubāmus transportlīdzekļus – ar tādu pašu attieksmi vajadzētu vadīties spuldžu izvēlē, piekodina gaismu dizainere.

Savukārt domājot par dārza apgaismojumu, jāatceras, ka acis spēj tik ļoti pielāgoties tumsai, ka skaidrās naktīs pietiek tikai ar mēnessgaismu, lai nojaustu telpas apjomus un lielākos objektus. Tas nozīmē, ka privātā dārzā nepieciešamais gaismas līmenis patiesībā ir ļoti neliels. Dārzam piemērotie gaismekļi parasti tiek veidoti ar ievērojami mazāku jaudu nekā iekštelpām domātie.

Pareizi izvēlēts apgaismojums ļauj ietaupīt

Taču ne tikai pareizi izvēlēti apgaismes ķermeņi un spuldzes palīdz ietaupīt. Primāri būtu jādomā par dabīgo apgaismojumu, un to svarīgi plānot jau ēkas projektēšanas stadijā. Tikai pēc tam jāpiemeklē mākslīgais apgaismojums.

Izvēloties apgaismojumu, jāizvērtē tā parametri, piemēram, gaismas stiprumu un krāsu, staru leņķi. Var izvēlēties starp kvalitatīvākiem un ne tik kvalitatīviem produktiem, arī to, cik ilgi tie strādā. Protams, ka kvalitatīvāki gaismas avoti ir dārgāki.

Taču gaismas projektētāja norāda – nereti ir vērts investēt dažos dārgos, bet kvalitatīvos apgaismes ķermeņos, samazinot mājās esošo gaismekļu daudzumu. Pareizi izvēlēti gaismekļi spēj radīt gan vēlamo atmosfēru, gan arī ietaupa resursus, jo nav jāiegādājas vairāk gaismekļu nekā nepieciešams.

Tāpat arī, ja ir telpas, kurās cilvēki atrodas reti un gaismas kvalitātei tur nav liela nozīme, iespējams daudz ilgtspējīgāk ir atstāt it kā “slikto” apgaismojumu, kamēr tas izdeg, un tikai tad mainīt.

Mūsdienās LED apgaismojums ir kļuvis ļoti elastīgs un pielāgojams - ir daudz gudru iespēju, kā to izmantot. Piemēram, paredzēt risinājumu, ka gaisma ieslēdzas/izslēdzas reaģējot uz cilvēka kustību  vai klātbūtni, lietot krēslas sensorus, kā arī iespēja regulēt gaismas krāsas temperatūru, kas seko dabiskas gaismas izmaiņām dienas laikā. Izmaksas šādiem risinājumiem sākotnēji ir lielākas.

Gaismas projektētāja atzīst, ka kopējais labums nav īsti novērtējams ciparos, jo ilgtspējīgs apgaismojums paredz ne tikai elektroenerģijas ietaupījumu, bet arī ietekmē cilvēku veselību un mazina ietekmi uz vidi.