Māja

Kopīgs īpašums kredītā, bet nav reģistrētu attiecību – kas to mantos?

Tā kā arvien vairāk pāru dzīvo nereģistrētās partnerattiecībās, nereti rodas jautājumi – kas notiek ar kopīgo īpašumu un tā kredītsaistībām, ja kāds nomirst?

Lai arī cik skaudri tas izklausītos, tā ir realitāte, ar ko nākas rēķināties un ar ko saskaras ne viens vien iedzīvotājs. Tāpēc vaicājām zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš advokātam Raivim Leimanim un Swedbank finansēšanas juridiskās daļas juristei Karīnai Mališai, kas šādā grūtā brīdī notiek ar īpašumtiesībām gadījumā, ja pāris ir vai nav laulāts.

Ja pāris dzīvo nereģistrētās attiecībās un abi ir līdzaizņēmēji īpašuma kredītam

Attiecībās ar banku kredīta līguma saistību izpildes laikā līdzaizņēmēju statuss neatšķiras atkarībā no tā, vai pāris ir laulāts, vai dzīvo nereģistrētās attiecībās. Taču atšķiras mantošanas kārtība. 

Līdzaizņēmēja statuss parasti paredz, ka katrs no līdzaizņēmējiem atbild solidāri, tas ir, pilnībā atbild par visu no kopīgi parakstītā aizdevuma līguma izrietošo kredītsaistību izpildi pret kreditoru (banku) neatkarīgi no otra līdzaizņēmēja saistību izpildes.

Tādēļ, vienam no līdzaizņēmējiem nomirstot, otrs turpina būt atbildīgs par visu aizdevuma līguma saistību izpildi.

Ja pārdzīvojušais līdzaizņēmējs kredītsaistības nepildīs, banka iegūs tiesības vērst piedziņu pret viņu, kā arī pret kredīta nodrošināšanai ieķīlāto īpašumu, jo līdzaizņēmēja nāve neatņem bankai tiesības uz zemesgrāmatā reģistrēto hipotēku. Ja aizdevuma līguma nodrošināšanai ieķīlātais īpašums pieder vienīgi pārdzīvojušajam līdzaizņēmējam, tad viņa attiecībās ar banku faktiski nekas nemainīsies, jo zemesgrāmatā nekādas izmaiņas nav jāveic. Savukārt, ja aizdevuma līguma nodrošināšanai ieķīlātais īpašums piederēja mirušajam pilnībā vai daļēji, tad šis īpašums (tā attiecīgā daļa) tiek mantots (līdz ar visu bankas hipotēku), analogi kā pārējie bankai neieķīlātie mirušajam piederošie īpašumi (piemēram, transportlīdzekļi, mēbeles, nauda). Šādā gadījumā arī bankas uzsākts piedziņas process pret ieķīlāto īpašumu var būt garāks sakarā ar nepieciešamību atrisināt mantojuma jautājumus.

Ja pāris dzīvo nereģistrētās attiecībās, tad būtiskākais jautājums varētu būt par to, vai pārdzīvojušajam līdzaizņēmējam ir tiesības mantot mirušā līdzaizņēmēja īpašumus. Likums paredz tiesības mantot tikai mirušā laulātajam un radiniekiem, tādēļ parasti šāds pārdzīvojušais līdzaizņēmējs nemantos. Tomēr jāizšķir gadījumi, kad mantošana ir iespējama arī tad, ja partneri nav laulībā, sevišķi, ja nāves fakts nav negaidīts, bet, piemēram, ilgstošas slimības rezultāts. Parasti cilvēki cenšas laicīgi nokārtot šīs formalitātes un veic vienu no tālāk minētajām darbībām: noslēdz dāvinājuma līgumu, ar kuru īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu jau laicīgi tiek pārreģistrētas uz otru līdzaizņēmēju, noslēdz testamentu vai mantojuma līgumu.

Kā nelaulātiem pāriem parūpēties par ģimenes un partnera labklājību neparedzētu pavērsienu gadījumā?

Latvijā likumdevējs nav paredzējis īpašu mantisko attiecību un mantisko seku regulējumu starp kopdzīves partneriem, kuriem nav reģistrētas attiecības. Arī pāra kopdzīves fakts nerada papildu tiesības mantošanas jomā, tādēļ viens juridisks risinājums ir laulības noslēgšana. Savukārt pāriem, kuriem nav reģistrētas attiecības vai kuriem tas nav risinājums, jāapsver citas juridiskas darbības, kas var atvieglot situāciju partnera nāves gadījumā, tajā skaitā testamenta taisīšana vai mantojuma līguma noslēgšana un dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšana.

Iespējamie risinājumi:

  • Kopīgi iegādāta īpašuma, tai skaitā, bankai par kredītā nodrošinājumu ieķīlātā, noformēšana par kopīpašumu. Piemēram, ja pāris kredītā iegādājas īpašumu, kas noformēts uz viena partnera vārda, tad īpašnieka nāves gadījumā otrs partneris pēc likuma to nemantos. Turpretī, ja iegādāto īpašumu pāris reģistrēs kā kopīpašumu uz pusēm, tad pārdzīvojušais partneris saglabās savu pusi īpašuma, kā arī iegūs likumisku pirmpirkuma tiesību attiecībā uz otru pusi no īpašuma. Tomēr kopīpašuma reģistrēšana, kā arī pirmpirkuma tiesību iegūšana neatrisina problēmu pilnīgi, jo nekustamā īpašuma izpirkšanai un hipotekārā kredīta atlikuma izmaksai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Vērts pieminēt, ka īpašuma dalīšana kopīpašumā, var ietekmēt tā likviditāti, un ieķīlājot šādu īpašumu bankā, kreditors var prasīt lielāku klienta finansiālo līdzdalību.
  • Partneri viens otram var piešķirt mantojuma tiesības ar testamentu vai mantojuma līgumu. Šādas tiesības nedrīkst aizskart mantojuma atstājēja neatraidāmo mantinieku tiesības uz mantojuma neatņemamo daļu. Taču tas pats ir arī laulības gadījumā – viens laulātais ar testamentu nevar piešķirt visu mantu otram laulātajam, jo mantojuma atstājēja bērni jebkurā gadījumā saglabās tiesības uz savu neatņemamo daļu no mantojuma vērtības. Tas nozīmē, ka mantojuma līguma slēgšana vai testamenta sastādīšana dod tiesības tikai uz daļu no novēlētā nekustamā un kustamā īpašuma. Tas var radīt situāciju, ka kopdzīves partnerim būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai mantinieks pēc līguma vai testamenta varētu iegūt nekustamo īpašumu pilnībā vai iegādātos citu vietā.

Nelaime nes arī papildu izdevumus

Jāņem vērā, ka mantojuma saņemšana nav bez maksas – likumiskajam, testamentārajam vai līgumiskajam mantiniekiem var nākties samaksāt ienākuma nodokli, kā arī jāapmaksā mantojuma lietas kārtošana. Kā esam skaidrojuši rakstā “Cik izmaksā mantojums”, mantojuma saņemšana var izmaksāt vairākus simtus vai pat tūkstošus. Tuva cilvēka nāve ne tikai atstāj psiholoģiskas sekas, bet arī rada finansiālas grūtības. Gadījumos, kad persona, kuru ir vēlme finansiāli pasargāt, nav radinieksun nav tiesīga iesaistīties mantošanas procesā, lieliski palīdz dzīvības apdrošināšana. Noslēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu, ir iespējams norādīt labuma guvēju, respektīvi, personu, kas var saņemt ar nodokli neapliekamu apdrošināšanas atlīdzību nāves gadījumā. Pie tam, ja apdrošināšanas līgumā ir norādīts konkrēts labuma guvējs, atlīdzības saņemšanas process ir ātrāks, nekā mantojuma lietu kārtošana. Tāpat ir iespējams apdrošināt dzīvību kredītsaistību atlikuma apmērā par atlīdzības saņēmēju izvēloties banku – šādā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiks novirzīta kredītsaistību dzēšanai, un mantinieki īpašumu varēs mantot bez kredītsaistībām. Apdrošināšanas atlīdzība būs atbalsts, lai pielāgotos jaunajiem dzīves apstākļiem pēc smaga zaudējuma, un lai pārdzīvojušais arī turpmāk varētu nodrošināt sev vietu, ko saukt par mājām.

Zini, ka nereģistrētas attiecības nav šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Pārim vienam par otru iespējams parūpēties arī bez laulības slēgšanas – piemēram, sastādot testamentu, noslēdzot mantošanas līgumu vai apdrošinot dzīvību.

Taču pārim par to ir laicīgi jādomā un iespējamie risinājumi jāizvērtē savas ģimenes lokā un tie attiecīgi arī jāsakārto. Jo citādi, nelaimes brīdī, otram varam sagādāt lielākas raizes, nekā spējam iedomāties.