Māja

Kā parūpēties par koplietojumā esošo zaļo zonu daudzdzīvokļu nama pagalmā?

Arī jau gatavos daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu projektos tu vari atrast iespēju vidi sev apkārt padarīt vēl krāšņāku.

  • Par to, kā rast balansu starp pilsētas dinamisko ritmu un dabas mierinošo klātbūtni, nebaidoties no izaicinājumiem, pieredzē dalās Agnese, kura ierīkojusi ne tikai savu terasi, bet arī rūpējas par koplietojumā esošo zaļo zonu kaimiņiem.

Radīt prieku sev, kaimiņiem un viesiem

Katru dienu strādāt dzīvīgā metropolē, bet ik vakaru atpūsties, dabas ieskautam? Pēc Agneses domām tas ir iespējams. Lai gan pilsētvidē šķiet, ka ēkas un autostāvvietas ir pirmajā vietā, neviens mūsdienīgs projekts vairs nav iedomājams bez kvalitatīvas atpūtas zonas. Ar tādu ir palaimējies arī Agnesei, kura dzīvo daudzdzīvokļa nama 1. stāvā ar terasēm, kurām ir pieguļoša kopīpašuma zaļā zona.

“Mājas attīstītāji jau bija izveidojuši gana skaistu pagalmu, kurā bija patīkami uzturēties. Mums bija izveidota zaļā zona ar zālienu, izbruģētiem piemājas celiņiem un iestrādātām puķu dobju vietām pagalmā, kuras iedzīvotāji varēja pilnveidot un papildināt, stādot dobēs sev tīkamākos augus,” par savu daudzdzīvokļu namu pagalmu stāst Agnese.

Agnesi iepriecina zaļa, ziedoša un skaista, sakopta vide sev apkārt. Tā, lai ir prieks gan sev,  gan kaimiņiem, gan ikvienam pagalma viesim. Tas Agnesi iedvesmo ik gadu sarūpēt jaunus stādus, stādīt un kopt tos, kā arī labiekārtot apkārtējo vidi, lai ne tikai viņa pati, bet arī kaimiņi dzīvotu zaļāk.

“Vēlējos attīstīt jau tā skaisto pagalmu, to padarot vēl krāšņāku un mājīgāku. Kopīgajā dārzā pamatā izvēlos daudzgadīgos augus, kas neprasa pārstādīšanu un nemitīgu čubināšanu, taču pa vidu gribās jau arī kādu krāšņāku puķi, tāpēc tās ik pa mirklim piestādu klāt,” par savu iniciatīvu darboties stāsta Agnese.

Dārzs kā meditācija un izaicinājums vienlaikus

Vērīgam cilvēkam daba pati pasaka priekšā, kā iekārtot pagalmu - atliek vien novērtēt tajā jau esošo apstādījumu zonu, noēnojumu un arī mājas uzbūvi. Iekārtojot un stādot puķu dobi, Agnese ņēma vērā arī mājas pamatkonstrukciju un augsnes īpatnības.

“Tā kā mums dārziņš iekārtots daļēji uz terases, zem kuras atrodas pazemes stāvvieta, dobei jāpiemeklē augi, kas varētu izdzīvot, ņemot vērā konkrēto mājas plānojumu. Tas nozīmē ne tikai ņemt vērā ēnas un saules puses, kas vasaras karstumā augsni ātrāk padarīs sausu, bet arī jāizvēlas tādi stādi, kas neizaug pārlieku lieli un dziļi nedzen saknes. Tā, piemēram, mēs nevaram terasē iestādīt koku, kam būtu liela, plaša sakņu sistēma dēļ mājas pamatkonstrukcijām,” par apstādījumu izvēles kritērijiem stāsta Agnese.

Agnesei dārzs ir kā iekšējās telpas paplašinājums - sava pasaule, kurā atgūt domu līdzsvaru un sakārtot arī savu fizisko ķermeni. Ikdiena paskrien darbā, tāpēc apkārt esošā zaļā zona iekārtota tā, lai kļūtu par relaksācijas oāzi.

“Lai cilvēkam apkārt esošā vide neapniktu un nesāktu šķist pašsaprotama, tā ir jāmaina. Esmu pārliecināta, ka tas ir veselīgi. Dienā, kas bijusi pilna ar stresu, dārzā varu ļoti ātri aizmirsties. Tā ir vieta, kur atkal atgūt laiku un sevi,” sajūtās par dārza nozīmi dalās Agnese.

Runājot par nākotnes plāniem, Agneses ir pārliecināta, ka turpinās iekopt un rūpēties gan par savu, gan daudzdzīvokļu namu kopīgo zaļo zonu. “Vienīgais, ko nākotnē šajā jomā pamainīšu, ir ziedošā dārza daļa, taču visu krāšņo, acij un sirdij tīkamo, mēs noteikti turpināsim!” ar pārliecību par krāšņā dārza nozīmi dzīvē, stāsta Agnese.