Māja

Kā sadalīt mājokli, ja tiek šķirta laulība?

Ņemot vērā nepielūdzamo statistiku par šķirto laulību skaitu, nereti ir situācijas, kad tādi jēdzieni kā “mūsu māja”, “mūsu pagalms”, “mūsu dārzs” pārtop vienskaitlī – “mans nams”.

Runājot par laulības šķiršanu no šāda – agrāk kopīgi sarūpētās mantas sadalīšanas – viedokļa, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma sadalīšanu pusēm pieņemamā un iespējami lētākā veidā. Par to konsultē Swedbank finansēšanas juridiskās daļas juriste Karīna Mališa

Laulātajiem jāatceras, ka noslēdzot laulību tie vienlaikus uzņemas arī saistības. Lai arī laulība pamatā saistās ar emocionāli pacilājošu un jauku laiku, kurā varam realizēt ieceres, tostarp arī attiecībā uz dzīves vidi un kvalitāti, laulības laikā abiem laulātajiem rodas saistības.

Civillikums paredz, ka tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu. Tātad, par mantas sadali būs jāvienojas pirms šķiršanās, – tas būtiski atvieglos un padarīs lētāku šķiršanās procesu,” norāda Karīna Mališa.

Īpašuma sadalīšanas kontekstā būs jāizraugās piemērotākais sadales veids. Dzīvoklis vai privātmāja, par kuru laulātais kopdzīves laikā ir maksājis hipotekārā kredīta maksājumus, šķiršanās rezultātā var nonākt pie viena no laulātajiem vai tikt sadalīts starp abiem.

Kādi ir iespējamie īpašuma sadalīšanas veidi un situācijas?

  • Pirmā situācija, kurā nekas būtiski nemainās - laulātie turpina pildīt hipotekārā kredīta saistības atbilstoši līgumā noteiktajam.

Mantas sadales rezultātā saistības juridiski ir abiem laulātajiem, bet faktiski tās pilda tikai viens no viņiem – tas, uz kura vārda reģistrēts nekustamais īpašums un tas, kas veic ikmēneša maksājumus. Saistību izpildes termiņa beigās (vai arī saistību pirmstermiņa izpildes gadījumā, kad aizņēmējs pilnā apmērā ir norēķinājies par kredītu), otrs aizņēmējs arī tiek atbrīvots no saistībām, nepretendējot uz nekustamo īpašumu.

  • Otrā situācija, kurā nekustamais īpašums tiek sadalīts uz pusēm.

Ja īpašums ir iegādāts laulības laikā un katra no pusēm tiesai ir spējusi pierādīt savu ieguldījuma apmēru, kā rezultātā tiesa ir nolēmusi par īpašuma sadali starp laulātajiem, katram piešķirot vienu pusi.

Šādā gadījumā nolēmums var paredzēt arī korekcijas par turpmāko saistību izpildi, nosakot par pienākumu abām pusēm piedalīties ar maksājumu kopējo saistību izpildei.

Šeit būtiski saprast, ka, ja par īpašuma sadali saglabājas strīds un puses nepiekāpjas, mantas sadales kārtību noteiks tiesa, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju par laulāto veiktajiem ieguldījumiem īpašuma iegādē un uzturēšanā. Nekustamā īpašuma sadalīšanas gadījumā abi laulātie kļūst par kopīpašniekiem, un neatkarīgi no tā vai tie turpina dzīvot zem viena jumta, tiem paliek spēkā virkne pienākumu (piemēram, nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksas u.c.) un atbildības, kas veidojas kopīpašuma gadījumā.

Bieži ir tā, ka pastāv strīds par mantas sadali, taču puses apzinās, cik gara, dārga un emocionāli smaga var būt tiesāšanās, tāpēc spēj savā starpā vienoties par īpašuma sadali un iesniedz šādu vienošanos tiesā. Tiesa, protams, to izvērtēs un tad veiks īpašuma sadali.

  • Trešā, – laulātie nevar vienoties par to, kuram nekustamais īpašums ir nozīmīgāks un nolemj to pārdot, dzēšot saistības pret banku un atlikumu sadalot uz pusēm.

Lai arī īpašums var būt emocionāli tuvs vienam vai abiem laulātajiem, pārdošana var būt labākais risinājums tad, ja vienošanos par īpašuma sadali panākt nav iespējams.

  • Ceturtā situācija. Viens no laulātajiem atpērk no otra laulātā tā daļu no nekustamā īpašuma un kļūst par vienīgo nekustamā īpašuma īpašnieku.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieka kredītspēja ir pietiekama, lai atbrīvotu otru aizņēmēju no saistībām, vēršoties pie bankas ar attiecīgu iesniegumu, banka var izskatīt šo iespēju, tādējādi katra no pusēm var veidot viens no otra neatkarīgu kredītvēsturi. Īpašumtiesību maiņas gadījumā, ir jāvēršas bankā ar iesniegumu par piekrišanas izsniegšanu īpašumtiesību maiņai (pievienojot pamatojošus dokumentus).

  • Piektā situācija, kad ir noslēgts laulības līgums.

Ir divi galvenie šādu līgumu veidi – par visas mantas kopību vai visas mantas šķirtību. Vairums laulāto izvēlas laulības līgumus par visas mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulāto starpā mantiskie jautājumi ir juridiski atrisināti.

Katra puse apzinās, ka laulības šķiršanas gadījumā, katrs no laulātajiem paturēs to mantu, ko ieguva pirms laulības, kā arī laulības laikā iegūto, rīkojoties ar to neatkarīgi no otra laulātā.

Laulības līgums nav absolūta garantija tam, ka strīdi neradīsies, taču 95% gadījumu kalpo kā efektīvs palīgs mantisko attiecību noregulējumam bez strīdiem.

Apskatot visas minētāssituācijas  (tām ir variācijas un atvasinājumi), jau iezīmējas tas, ka visas laulības šķiršanas lietas var iedalīt divās lielākās grupās: tiesas kārtībā šķirtās laulības, jo starp laulātajiem pastāv strīds vienā vai vairākos juridiski nozīmīgajos jautājumos un mediācija starp pusēm nav iespējama; notariālā kārtībā šķirtās,te starp laulātajiem ir noslēgta vienošanās par mantas sadali, kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību un laulātie abpusēji ir vienojušies šķirt laulību.

Tātad, ja laulātie spēj vienoties par visiem nozīmīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar šķiršanos (tai skaitā – par mantas sadali), tad pati laulības šķiršana notariālā kārtībā norit raiti un nav dārga. Turpretī, ja starp laulātajiem tiesas zālē notiek cīņas par manta sadali, šis process kļūst būtiski ilgāks un dārgāks. Turklāt, – jo lielāks strīdus objekts (dalāmās mantas vērtības izteiksmē), jo proporcionāli lielāka ir Civilprocesa likumā noteiktā valsts nodeva, kas būs jāmaksā tiesājoties.

Tāpēc laulības šķiršanu būtu drīzāk jāuztver kā darījumu, kur emocijas, lai cik tās sakāpinātas, tomēr jānoliek malā un visi lēmumi racionāli jāapsver.

Mans ieteikums ir nogaidīt līdz emocijas noplok un tikai tad ķerties pie jautājumiem par mantas sadali, hipotekārā kredīta maksāšanas jautājumiem un katras puses vēlmēm (un vajadzībām) attiecībā uz nekustamo īpašumu.

Iespējams, kādreiz celtā privātmāja jaunajā situācijā kļūs drīzāk par slogu, ne ieguvumu, un labākais risinājums būtu tās pārdošana, kas katram ļauj sarūpēt sev jaunu dzīves telpu. Jo vēsāks šādā situācijā būs prāts, jo lētāk un ātrāk izdosies tikt pie risinājuma, kas būs pieņemams abiem un ļaus sākt jaunu dzīves posmu,” skaidro juriste.