Tautas gudrība vēsta, ka zaglis paņem tikai dažas lietas, bet uguns – visu. Medijus ik pa brīdim pāršalc stāsti par ģimenēm, kas palikušas bez mājokļa, un aicinājumiem palīdzēt. Tiem, kas mājokli apdrošinājuši, skāde nav tik liela, jo zaudējumi tiek atlīdzināti, tomēr vēl gudrāk ir darīt visu, lai no nelaimes izvairītos.
Pagājušā gada Swedbank apdrošināšanas lielākā izmaksātā atlīdzība par ugunsnelaimē bojātu mājokli bija vairāk nekā 100 000 eiro. Šī summa noteikti nav rekords, jo Swedbank apdrošināšanas praksē ir bijušas arī daudz lielākas izmaksas. Bet arī tas neraksturo kopējo situāciju, jo ir gana daudz uguns postījumu, kas aprobežojas vien ar dažu simtu vai tūkstošu zaudējumiem. Visiem zināma patiesība vēsta – ja vienmēr tiktu ievēroti visi ugunsdrošības noteikumi, tad ugunsnelaimes nemaz neizceltos. Bet tomēr tās notiek. Bojāta elektroinstalācija, neiztīrīti skursteņi, kļūdaini izbūvētas jumta konstrukcijas vai vienkārši neuzmanīga rīcība ar uguni ir iemesli, kāpēc ugunsnelaimes tomēr notiek.
Kā rūpēties par ugunsdrošību
Cilvēku veselība un dzīvība noteikti ir daudz svarīgāka par mantiskām vērtībām, tomēr, lai pasargātu abus, ikvienam ir svarīgi pārzināt un ievērot ugunsdrošības noteikumus. Ir vesela virkne preventīvu pasākumu, kas ļoti būtiski samazinās uguns riskus.
- Vismaz reizi 10 gados veiciet elektroinstalāciju pārbaudi, kā arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru.
- Īpašumos ar atsevišķu apkuri katru gadu līdz apkuras sezonas sākumam organizējiet dūmvadu tīrīšanu (ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce ir jātīra vismaz vēl vienu reizi apkures sezonas laikā, kas parasti ilgst no 1. novembra līdz 1. martam).
- Ja virtuvē ēst gatavošanai tiek izmantota gāzes plīts, tvaika nosūcējs nedrīkst būt pievienots vienīgajam telpā esošajam dabīgās ventilācijas kanālam. Dabīgās ventilācijas kanāls ir jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja īpašumā ir gāzes apkures katls vai gāzes plīts, – tad ne retāk kā reizi trijos gados.
- Ja apkurei tiek izmantots gāzes apkures katls, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī tad, ja gāzes apkures katls (neatkarīgi no tā jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, telpās jāuzstāda signalizējošs gāzes noplūdes
- Dzīvoklī vai mājā būtu jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par sadūmojumu un palīdzēs novērst lielākas ugunsnelaimes. Der atcerēties, ka jau pavisam drīz – no 2020. gada – dūmu detektors būs obligāts visos mājokļos.
- Mājā noteikti vajadzētu būt arī ugunsdzēšamajam aparātam – sākot no 2020. gada šī prasība būs obligāta visām privātmājām. Ugunsgrēka gadījumā piekļuve ūdens padevei var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.
Sargi sev un būsi pasargāts
Šeit minētie nebūt nav vienīgie soļi drošākai ikdienai. Pats par sevi saprotams, ka izmantot bojātu apkures iekārtu vai dūmvadu, kā arī pārkurināt krāsni nozīmē riskēt ar drošību. Apkures iekārtu noteikti nevar atstāt bez uzraudzības, īpaši krāsnis vai ar malku kurināmos katlus, ja vien to nepieļauj ražotājs. Apkures iekārtu nevajadzētu kurināt ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus, – tas rada lielākus iekārtas pārkaršanas un attiecīgi arī ugunsbīstamības riskus. Protams, ikdienā arī jāpiedomā, kur un kā uzglabāt kurināmo un viegli degošas vielas. Tos nedrīkst glabāt uz apkures iekārtas vai tiešā tās tuvumā – tuvāk par pusmetru no iekārtas vai tuvāk par vienu diviem metriem kurtuves priekšā. Būtiski, lai iekuršanai tiktu izmantots tikai šim nolūkam speciāli rūpnieciski gatavots šķidrums, nevis kura katra degtspējīga viela.
Apdrošināšana – atbalsts grūtā brīdī
Swedbank Riska apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš norāda: “Ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji ir apdrošinājuši savus mājokļus, tādējādi parūpējoties par to, lai nelaimes gadījumā neciestu ģimenes budžets. Tomēr apdrošināts mājoklis neatceļ īpašnieka atbildību par tā drošību. Turklāt par materiālajām vērtībām daudz būtiskākas nereti ir nemateriālās vērtības, nemaz nerunājot par cilvēku dzīvībām – tās atgriezt nevar neviens. Diemžēl ugunsnelaimes Latvijā nav retums. Tāpēc ļoti būtiski ir ne tikai apdrošināt savu mājokli, bet būt arī zinošiem par ugunsdrošības noteikumiem. Swedbank apdrošināšanas dati liecina, ka biežākie ugunsgrēku iemesli ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu neievērošana, elektroierīču īssavienojumi, bojājumi, neatbilstoša lietošana, kā arī neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni.”
Statistika
- gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 9134 izsaukumus uz ugunsgrēkiem, no kuriem piektā daļa jeb 2087 ugunsgrēki bija izcēlušies dzīvojamās mājās. Šajos ugunsgrēkos gāja bojā 81 cilvēks. VUGD pieredze liecina, ka daļu no traģiskajām ugunsnelaimēm varēja novērst, ja vien būtu ievērotas ugunsdrošības prasības. Vairumā gadījumu ugunsnelaimes saistāmas tieši ar cilvēku neapdomību, piemēram, neuzmanīgu smēķēšanu telpās, sveču dedzināšanu neatbilstoši ugunsdrošībai, bojātu apkures ierīču lietošanu vai degtspējīgu priekšmetu novietošanu pie krāsns.
